Viena no izplatītākajām lietām, ko cilvēki apņemas jauna gada sākumā, ir sākt veidot uzkrājumus. Piemēram, šī gada brīvdienu ceļojumam vai kādam sen lolotajam lielākam pirkumam, bet naudas tam allaž pietrūcis. Kā pareizi jārīkojas, lai visnotaļ pareizā apņemšanās neizzūd jau februāra vidū?

Interesantas metodes. Taču, vai ilgtspējīgas?

Šis ir labs laiks, lai sāktu krāt, jo bankā noguldītā nauda šobrīd pelna jaunu naudu. Piemēram, termiņnoguldījums uz gadu mūsu bankā pelna 3,55% gadā. Kopumā bankas klienti no dažādiem termiņnoguldījumiem pērn nopelnīja 29 miljonus eiro, bet privātpersonu noguldījumu apjoms termiņnoguldījumos un krājkontos gada laikā pieauga par 60%.

Krāšanas motivācijas, mērķi un ieradumi mēdz būt visnotaļ dažādi un dažkārt – visai inovatīvi. Piemēram, ir cilvēki, kuri ik mēnesi atlicina tādu summu, kas atbilst mēneša augstākajai (vai ziemā – zemākajai) temperatūrai. Ja pagājušā gada laikā kāds būtu praktizējis šādu krāšanas pieeju, Ziemassvētku dāvanām būtu iespējams atlicināt aptuveni 300 eiro. Jāsaka, ka lielākoties Latvijā cilvēki dāvanām tērē līdz 150 eiro, liecina SEB bankas pērn veiktā aptauja. Tātad būtu pieticis gan dāvanām, gan, piemēram, nelielam atpūtas braucienam gadumijas brīvdienās.

Vēl viena metode kā ietaupīt – ik nedēļu tiek atlicināta tāda naudas summa, kas atbilst gada nedēļas skaitam (pirmajā nedēļā vienu eiro, otrajā – divus, bet pēdējā – 52 eiro). Šāda pieeja gadā ļautu uzkrāt 1378 eiro, taču tās problēma ir tajā, ka lielākie maksājumi veidojas gada pēdējā mēnesī, kad ir daudz citu tēriņu. Turklāt rudenī Baltijas valstīs jau sākas apkures sezona, kas arī nerunā par labu šādai pieejai.

Atraktīvas krāšanas metodes daudziem šķiet aizraujošas pirmajā brīdī, bet, kad interese noplok, – pazūd motivācija krāt un tam atmet ar roku. Turklāt, piemērā ar meteoroloģisko apstākļu ietekmētu krāšanu mīnuss ir tas, ka ir ik mēnesi jāseko līdzi temperatūras svārstībām un šāda pieeja ir neregulāra, tā nekļūst par ikdienas rutīnu. Ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas šādā pieejā krājējam nepalīdz – nav skaidrs krāšanas mērķis. Tas ir nozīmīgs faktors, kas ierindojams vienā „svara kategorijā“ ar nosacījumu, ka krāšana nedrīkst radīt būtiskus papildu apgrūtinājumus.

Taupīšanai jānotiek viegli un ar mērķi

Efektīvu un ilgtspējīgu uzkrāšanu var salīdzināt ar zobu tīrīšanu rītos un vakaros. Tas notiek automātiski, regulāri, nemainīgi un neprasa no mums īpašas pūles. Nemanāma, rutinēta darbība visa mūža garumā. Tāpēc summai, ko novirza uzkrājumā, jābūt teju nemanāmai un jāiekļaujas ikdienas ieradumu klāstā.

Ja vēlaties ietaupīt mazliet vairāk, nekā dāvanām, ir svarīgi noteikt krāšanas mērķi un precīzi zināt, kāpēc un cik daudz vēlaties sakrāt? Šo summu ieteicams sadalīt vienādās daļās divpadsmit mēnešu laikā un tad iekļaut attiecīgos maksājumus savā budžeta plānā kopā ar citiem izdevumiem. Piemēram, ja atvaļinājuma braucienam ir jāsakrāj 300 eiro, ik mēnesi gada garumā jāatlicina 25 eiro. Atslēga šeit ir tas, ka krāt jāsāk jau vasarā, bet lielākam mērķim – iespējami ilgāku laiku pirms tam.

Tieši šī ilgtermiņa pieeja un skaidra mērķa apzināšanās ļauj uzkrāšanu padarīt par ikdienas ieradumu, jo neprasa atlicināt pārāk lielas summas. Proti, ja ikmēneša (vai iknedēļas) maksājumi būs pārāk lieli, visticamāk krāšana beigsies līdz ar pirmajiem neplānotajiem maksājumiem (jāremontē auto, dzīvoklī jānomaina santehnika, jāmaksā neplānoti liels rēķins par siltumu).

Automatizēt un paslēpt

Izvirzot uzkrājuma mērķi un konkrēto summu, kas mēnesī jāatlicina tā sasniegšanai, krāšanu var padarīt par daļu no ikdienas. Vēl vienkāršāku to padara banku piedāvātā iespēja šādu krāšanu automatizēt. Piemēram, var iestatīt datumu, kad nauda tiks automātiski pārskaitīta no norēķinu konta uz krājkontu. Arī krājkonts mūsdienās nodrošina papildu ienesīgumu, piemēram, mūsu bankā šobrīd tie ir 2,4% gadā.

Vēl viens svarīgs aspekts veiksmīgai uzkrājumu veidošanai ir uzkrātās summas “paslēpšana”, lai neradītu sev kārdinājumu to pēkšņi iztērēt. Vislabāk šo naudu būtu glabāt atsevišķā kontā (labāk krājkontā), kuru var paslēpt tā, lai tas nebūtu redzams mobilās lietotnes galvenajā logā. Tas atvieglos galveno uzdevumu – pieturēties pie krāšanas ieraduma pietiekami ilgu laiku.

Rezumējot – ja ir skaidrs krāšanas mērķis, katru mēnesi atvēlot vienādu (nelielu) summu un automatizējot savus uzkrājumus, ir iespējams sakrāt arī lielākiem tēriņiem un vajadzībām. Turklāt, kad būs sasniegts pirmais mērķis, krāšanas “tradīciju” varēs turpināt, virzoties uz nākamo un, piemēram, veicot arī ieguldījumus. Uzkrāšanai un taupīšanai var būt dažādas metodes un pieejas, taču vissvarīgākais šajā stāstā ir spert pirmo reālo soli.