Latvijā mežkopības kvalitāte privātajos mežos ir katastrofāla - 80% no privātajām cirsmām tiek pamestas, aizaug ar krūmiem, bet mazāk nekā 20% tiek stādīts atpakaļ mežs, aģentūrai LETA sacīja mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Salīdzinājumā ziemeļvalstīs 90-95% izcirtumu vietā tiek stādīti jauni meži.

Pēc Rozentāla stāstītā, vairāk nekā 40% privāto mežu tiek atjaunoti ar mazvērtīgākajām sugām - baltalksni un apsi, kam nākotnē būs tikai malkas vērtība. Latvijā meži aizņem vairāk nekā 3,3 miljonus hektāru un klāj aptuveni pusi valsts teritorijas. Apmēram miljons hektāru mežu ir privātie, skaidroja "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētājs.

Kā pauda Rozentāls, ja lauksaimniekiem nodarbošanās lielākoties ir maizes darbs, tad mežsaimniecība pamatā ir blakus nodarbe.

"No tā izriet galvenās kļūdas, ko pieļauj privāto mežu īpašnieki. Līdztekus tam, ka savam mežam uzmanību pievērš vien tad, kad vēlas to pārdot, bieži vien arī pārdošanu veic uz savu galvu. 90 - 95% privāto mežu īpašnieku Latvijā nav ne laika, ne enerģijas, lai apgūtu mežsaimniecību, jo mežs nav viņu galvenais iztikas avots. Zināšanu trūkums par mežsaimniecību nereti ir iemesls, kāpēc šādi īpašnieki "uzkāpj uz grābekļa"," uzsvēra Rozentāls.

Viņš skaidroja, ka mežu nevajag pārdot, bet vajag apsaimniekot. Pēc Rozentāla teiktā, meža īpašniekam nav nekā riskantāka, kā atrast avīzē sludinājumu - "pērkam cirsmas, un zvanīt uz šo numuru".

"Ir tik viegli nonākt spekulantu nagos, kuru vienīgā interese ir maksimāla peļņa no katra darījuma. Nozarē ir daudz pārdevēju, kas nepārzina tirgu, cenas, tāpēc ir izveidojies uzņēmēju-spekulantu slānis, kas no tā dzīvo - nopērk pa lēto un pārdod tālāk ar peļņu. Esmu uzklausījis daudz bēdu stāstu, un kooperatīvs ir variants, kā uz šāda grābekļa neuzkāpt," pauda "Mežsaimnieks" vadītājs.

Viņš atklāja, ka mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvos novērojams visstraujākais biedru skaita pieaugums - no 536 biedriem 2018.gadā līdz 760 pērn. Meža īpašnieki iesaistās kooperatīvos, sekojot Ziemeļeiropas paraugam, kur kooperācija jau gadu desmitiem ir galvenais privāto mežu apsaimniekošanas paņēmiens. Zviedrijā un Norvēģijā katrs trešais meža īpašnieks koksni pārdod un mežsaimnieciskos pakalpojumus iepērk caur kooperatīvajām sabiedrībām. Arī Igaunijā kooperatīvos un biedrībās iesaistīto meža īpašnieku skaits jau pārsniedz desmit tūkstošus.

"Sava kooperatīva biedriem mēs skaidrojam, izglītojam viņus par to, ko un kā vajag. Vairāk nekā 80% no kooperatīva biedriem jaunus mežus stāda ar labām koku sugām un kopj, lai mežs izaug kvalitatīvs. Un tas ir mūsu darba rezultāts. Ir gandarījums, ka padarām privāto mežsaimniecību saprātīgu un loģisku," sacīja Rozentāls.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrībā "Mežsaimnieks" apvienojušies 642 privāto meža īpašnieki no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko 12 200 hektāru meža. Apsaimniekojot mežus, kooperatīvs kopā iepērk mežsaimniecības pakalpojumus un kopā realizē kokmateriālus, kas ļaujot iegūt izdevīgākus nosacījumus tirgū. 2019.gadā kooperatīva apgrozījums esot bijis 7,25 miljoni eiro. Kooperatīvam ir trīs reģionālie biroji Alsungā, Valmierā un Rēzeknē, kā arī konsultāciju centrs Rīgā.