, .
fair_day 8.7℃
Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs

Eksotiskās aristokrātes magnolijas

Ināra Bondare , 29-03-2021
Eksotiskās aristokrātes magnolijas

Eiropā un, protams, arī Latvijā magnolijas dabā nav sastopamas. Kopumā pasaulē varētu būt atklātas 240 sugas, no tām pēdējos 70−80 gados izveidots milzīgs skaits hibrīdu un šķirņu. Kādēļ tām pievērsta tik liela uzmanība? Magnolijas zied agri pavasarī ar lieliem un krāšņiem ziediem, daudzu šķirņu un klonu ziedēšana sākas, pirms kokiem izplaukušas lapas, kas ir ļoti efektīgi. Ziedēšanas ilgums atkarīgs no formas vai šķirnes, no laika apstākļiem, agrotehnikas. Vidēji koks var ziedēt no divām nedēļām līdz mēnesim. Aizvadītā ziema un vēlais vēsais pavasaris bija ļoti labvēlīgi magnolijām, to ziedēšanas laiks bija ilgs un ziedu krāsas spilgtas.

Magnoliju audzēšanai nepieciešama auglīga, viegli skābena (pH 5,9–6,5 ) augsne ar augstu humusa saturu un bez karbonātu piejaukuma. Nekad nemēslot ar kaļķiem vai pelniem! Magnolijām patīk un vēlama mitra augsne, ne velti dabā tās bieži satopamas ezeru un upju krastu tuvumā. Nav ieteicamas vietas, kas pavasarī applūst vai ir ar augstu gruntsūdeni. Lai labi ziedētu, vēlama izgaismota, silta vieta un apdobju mulčēšana. No stipriem vējiem aizsargāta, jo magnoliju zari ir trausli un viegli lūst.

Pieauguši koki bez problēmām pārcieš klasiskās mērenā klimata ziemas, bet jaunstādi un nepieaugušie koki ziemā jāpiesedz, segšanai var izmantot dažādus materiālus, neiesaku agrotīklus. Jaunstādi jūtas labi, ja pavasarī saņem speciālos mēslojumus, kas domāti ēriku dzimtas augu mēslošanai.

Kādas magnoliju sugas un šķirnes pie mums varētu audzēt

No Ziemeļamerikas 5 sugas:

• Gurķaugļu magnolija (M. acuminata), plaši izplatīta selekcijā, lai iegūtu dzeltenziedu magnolijas.

• Trīsvainaglapu magnolija (M. tripetala)

• Tiellapu magnolija (M. macrophylla)

• Virdžīnijas magnolija (M. virginiana)

• Frēzere magnolija (M. fraseri)

No Japānas 5 sugas, visas baltziedu:

• Zvaigžņu magnolija (M. stellata), ziemcietīga, bieži izmantota selekcijā.

• Kobus magnolija (M. kobus), ziemcietīga.

• Vītollapu magnolija (M. salicifolia), ziemcietīga.

• Otrādi olveida magnolija (M. obovata), vēlu ziedoša.

No Ķīnas:

  • Kailā magnolija (M. denudata), ļoti agri ziedoša, piemērota selekcijai.
  • Lilijziedu magnolija (M. liliiflora), viena no skaistākajām sarkanziedu magnolijām.
  • Huangsanas kalnu magnolija (M. cylindrica)
  • Magnolija biondi (M. biondi), nav latviskā tulkojuma, jo tikai 20. gadsimta 80. gados ieceļojusi Eiropā, ziemcietīga, baltiem ziediem, Latvijā ievesta nesen, nav vēl ziedējusi, bet Maskavā uzzied viena no pirmajām. Vēl varētu minēt M. sprengerii un M. zenii, kas sastopama kolekcijās, bet ne pārāk bieži.
  • Zībolda magnolija (M. siebolldii), ziemcietīga, vēlu ziedoša, kad izplaukušas lapas.

Latvijas klimatam piemērotākās, Eiropā un Ziemeļamerikā selekcionētās hibrīdās magnolijas:

  • Lebnera magnolija (M. x loebneri), radīta Vācijā, tagad pazīstamas daudzas šķirnes.
  • Sulanža magnolija (M. x soulangeana), izveidota Francijā ap 1820. gadu, šobrīd piedāvājumā vairāk nekā 50 šķirnes.

  • Bruklinas magnolija (M. x brooklynensis)
    ASV selekcija veikta 20. gadsimta 50. gados Ņujorkā, Bruklinas Botāniskajā dārzā, krustojot gurķaugļu magnoliju ar lilijziedu magnoliju. Šiem hibrīdiem raksturīga laba ziemcietība un spilgtās ziedu krāsas no dzeltenas līdz purpursarkanai.

M. x brooklynensis Nr.4

M. x loebneri 'Wildcat'

Gurķu magnolijas izcelsme

Dabā aug Ziemeļamerikā no Kanādas līdz Ziemeļfloridai, ļoti daudzās vietās. Pirmo reizi ievēroja un sāka kultivēt 18. gs. 40.−50. gados.

Morfoloģija

Viena no lielākajām magnolijām. Klons dzimtenē var sasniegt 20−30 m. Rekords 38 m. Rekordisti aug ASV Dienvidu Apalaču kalnos. Gadā var izaugt 30−80 cm. Ir vairākas varietātes un subsp. subcordata. Lapas ieapaļas, zaļas, 25 cm garas. Ziedi nelieli, 7,5−10 cm, ar 9−12 ziedlapiņām, smaržīgi. Zied maijā – jūnijā. Ziedi dzeltenīgi krēmīgi. Viena no ASV ziemcietīgākajām magnolijām.

Ekoloģija

Plašs augšanas diapazons, arī dažādas augsnes – no viegli skābas līdz sārmainai, bet parasti aug bagātīgās, auglīgā augsnēs ar pietiekošu mitruma saturu. ASV mežos atrodamas kopā ar cukura un citām kļavām, ar balto ozolu.

Pozitīvās īpašības

Ļoti bieži izmanto dekoratīvajā dārzkopībā lielu stādījumu veidošanai, kā arī sārmainās un mālainās augsnēs, kur citas magnolijas negrib augt.

Plaši izmanto potcelmu daudzu hibrīdu veģetatīvai pavairošanai, it īpaši ziemeļu nogabalos ASV un Eiropā (Zviedrija). Pazīstamas daudzas šķirnes, bet vairāk tās sastopamas ASV un Japānā.

Woodsmann’ (M. x broonlinensis) = (M. acuminata x M. liliiflora)
Koks neliels, līdz 3,6 m augsts. Izveidots Ņujorkā, Bruklinas Botāniskajā dārzā, krustojot vienu no M. lilliflora ‘O’Neill’. Kompakts, lieliem ziediem sārti rozā krāsā.
M. x brooklinensis ‘Woodsmann’ x (M. acuminata x Magnolia ‘Dark Diva’) Nr. 4.
Neliels koks plaši izplestiem zariem, 15 gados sasniedz 2,5−3 m augstumu. Ziedi vidēji lieli, zaļgandzelteni, smaržīgi. Zied maija vidū.

M. acuminata hibrīdi

'Elizabeth' (M. acuminata x M. denudata)

Koks līdz 7,6 m augsts. Ziedi līdz 20 cm diametrā, ar  6-9 ziedlapām vienā ziedā. Krēmdzelteni ar vieglu smaržu.

Magnolia 'Betty'

Hibrīdā magnolija šķ. 'Betty'

Izcelsme

ASV Nacionālais arborētums, Vašingtonas pilsēta, 1965.g. Šķirnes izveidošanu sācis arborētuma ģenētiķis Francis de Voss, bet izveidotā hibrīda pārbaudi veicis daiļdārznieks William Korsar.

Morfoloģija

Hibrīdā magnolija ‘Betty’ ir Ķīnas un Japānas magnoliju hibridizācijas rezultāts – M. liliflora ‘Nigra’ x M. stellata. Tas ir daudzstumbru krūms vai koks ar noapaļotu vai viegli konisku veidolu, 4,5 m augsts. Lapas viegli eliptiskas formas, 15 cm garas un 7,5 cm platas. Ziedi augšupvērsti, tulpjveidīgi, 20 cm plati atvērtā veida, 12−19 vainaglapas tumši purpursarkanas pumpurā. Ziedam atveroties, intensīvais krāsojums vainaglapu ārpusē, iekšpusē bāli rozā.

Ekoloģija

Ziedi atveras pirms lapu izplaukšanas, un Baltijas reģionā atkarībā no laika apstākļiem tas varētu būt maija pirmajā vai otrajā dekādē. Ziedus gandrīz nebojā nakts salnas. Mīl atklātas, saulainas, no valdošiem vējiem pasargātas vietas. Augsne mitra, trūdvielām bagāta, viegli skāba.

Pozitīvās īpašības

Iederas dekoratīvā dārzkopībā, apstādījumos − soliteros vai grupu stādījumos. Jārēķinās, ka platumā var sasniegt tādus pašus izmērus kā augstumā.

Magnolia hybrida

Hibrīdā magnolija

Izcelsme

ASV, bet selekcionārs nav zināms. Ap 1990. gadu.

Morfoloģija

Šī magnolija ir vairāku sugu atvasinājumu hibridizācijas rezultāts. Koks 15 gados Latvijā sasniedz 2,5–3 m augstumu un 2,0 m platumu. Lapas olveidīgas, pelēki zaļas. Ādainas, ar zīdainu spīdumu, 10 cm garas un 5 cm platas. Ziedi pumpurā dzelteni, atveroties krēmkrāsā ar 6–8 vainaglapām. Putekšnīcas dzeltenas. Augļi nelieli, zaļgani, gatavas sēklas oranži sarkanas. Selekcijā izmantoti Magnolia hybrida x M. acuminata var. subcordata ‘Miss Honeybee’ x M. x loebneri ‘Ballerina’).

Ekoloģija

Hibrīdā magnolija var augt noēnojumā, bet labāk zied, augot pilnā saules apgaismojumā. Veģetatīvi pavairotās magnolijas sāk ziedēt pēc 6–8 gadiem. Ziemcietīga, mīl trūdvielām bagātas, mitras, viegli skābas līdz neitrālas augsnes. Kamēr augi jauni, vēlams tos pasargāt no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un meža zvēriem.

Pozitīvās īpašības

Dekoratīvā dārzkopība. Apstādījumos, soliterstādījumos. Zālienā vēlams koka vainaga platumā izveidoto apdobi mulčēt ar kūdru vai mizu mulču.

Magnolia liliiflora

Lilijziedu magnolija

Izcelsme

To 1900.−1925. gadā atklāja E. Vilsons un G. Forests Ķīnā, Hubei provincē. Japānā un Ķīnā šī šķirne bieži tiek stādīta tempļu dārzos. Plaši tiek audzēta Dienvidkorejā, tur atrodami daudzi skaisti kloni.

Morfoloģija

Klons 20 gados var sasniegt 3,5 m, katru gadu pieaugot par 30 cm. Lapas eliptiskas, 18 cm garas un 10 cm platas. Ziedi vāzes veida, 10−13 cm diametrā, krāsa variē no rozā līdz tumši violetai. Ziedlapiņu krāsa daudziem kloniem ir ļoti atšķirīga, bieži iekšpuse ir gaišāka, ārpuse tumšāka. Ziedēšanas ilgums atkarībā no klona no maija sākuma līdz jūnija beigām. ASV M. liliiflora bieži izmanto selekcijas darbā.

Ekoloģija

Mīl labas iekoptas dārza augsnes ar bagātīgu humusu, viegli skābas. Vēlamas saulainas, no lieliem vējiem aizsargātas vietas.

Magnolia stellata Maxim

Zvaigžņu magnolija

Izcelsme

Dabā aug Japānā dienvidos kalnainās vietās līdz 600 m virs jūras līmeņa. Šie nelielie koki vai krūmi lielākoties aug nelielu upju krastos, pie maziem ezeriem vai dīķiem. Rietumu pasaulē pirmās šīs magnolijas parādījās, pateicoties George Hall, kurš tās1861. gadā atveda uz Ņujorkas pilsētas dārzniecību. Ap to pašu laiku J. G. Veitch sēklas atveda uz Lielbritāniju.

Morfoloģija

Sīka auguma vasarzaļš krūms, savvaļā kalnos tas nepārsniedz 3 m, bet dārzos ar humusu bagātās un mitrās augsnēs var izaugt līdz 6 m. Jaunie dzinumi ar zīdainiem matiņiem, lapas otrādi olveida, 10 cm garas un 5 cm platas. Šo sugu ļoti sen kultivē Japānas dārzos skaisti balto un smaržīgo ziedu dēļ, kuri atveras pirms lapu izplaukšanas. M. stellata var sākt ziedēt 2 vai 3 reizes gadā pēc sēšanas. Var atrast īpatņus ar citu ziedu krāsu no bāli rozā līdz rozā.

Ekoloģija

Šīs sugas un šķirņu īpatņus labāk audzēt labi drenētās, mitrumu saturošās, viegli skābās augsnēs, saulainās vietās ziedēšana būs daudz bagātīgāka nekā noēnojumā. Daudzi kloni, piemēram, ‘Royal Star’ var izturēt pat mīnus 30 °C, bet rudeņos koku (krūmu) apdobes ieteicams mulčēt, lai kailsalos neciestu virsējā sakņu sistēma.

Pozitīvās īpašības

Piemērotas dekoratīvajai dārzkopībai. Audzējamas kā lielos dārzos, tā nelielās platībās, pat dekoratīvos traukos. Lielā klonu dažādība ļauj izvēlēties un piemeklēt katrai situācijai piemērotus īpatņus.

Šķirnes

  • Centennial’ − izveidota ASV, Arnolda arborētumā, reģ. 1972. g. Zieda diametrs 14 cm, 28−33 ziedlapas.
  • Chrysanthe Mumiflora’ − izveidota Japānā, viegli rozā ar tumšāk rozā dzīslām vainaglapas ārpusē. Vienā ziedā 25 ziedlapiņas.
  • Rosea’ − Smalkākais no kloniem, 13 ziedlapiņas vienā ziedā, viegli rozā.
  • Royal Star’ − izveidota ASV, Long Island, reģ. 1947. g. Ledus balti ziedi ar 25 ziedlapiņām.
  • Rubra’ − klons, ļoti tuvs ‘Rosea’, zem šī nosaukuma varētu būt daudzi sēklaudži, kas iegūti, sējot ‘Rosea’.
  • Water Lily’ – baltiem ziediem un vairāk nekā 30 ziedlapām vienā ziedā.

Magnolia 'Sussan'

Hibrīdā magnolija

Izcelsme

ASV Nacionālajā arborētumā Vašingtonā, 1965. g. Selekciju sācis arborētuma ģenētiķis Francis de Voss, bet iegūtās šķirnes pārbaudi veicis daiļdārznieks William Korsar.

Morfoloģija

Hibrīdā magnolija ‘Sussan’ ir Japānas sugas M. stellata un Ķīnas sugas M. liliflorie šķirnes ‘Nigre’ krustojums. Kompakta auguma, līdz 4,5 m augsts, stāvs koks vai krūms. Lapas viegli eliptiskas, 13–15 cm garas un 6,5–7,5 cm platas. Ziedi augšupvērsti, tulpjveidīgi, ar smailiem vainaglapu galiem, purpursarkani pumpurā, ziedam atveroties, gaišāki. Ziedi ļoti smaržīgi.

Ekoloģija

Ziedpumpuri atveras pirms lapu izplaukšanas. Baltijas reģionā maija pirmajā vai otrajā dekādē, atkarībā no laika apstākļiem. Ziedus maz bojā nakts salnas. Mīl atklātas, saulainas, no valdošiem vējiem aizsargātas vietas. Augsne mitra, trūdvielām bagāta, viegli skāba.

Pozitīvās īpašības

Noderīga dekoratīvā dārzkopībā, apstādījumos – soliteros vai nelielu grupu stādījumos.

Magnolia virginiana L.

Virdžīnijas magnolija

Izcelsme

Aug Ziemeļaustrumu Amerikas piejūras rajonos no Masačūsetas līdz Floridai dienvidos, līdz Teksasai un Tenesijai rietumos. Eiropā šīs sugas magnolijas ieviestas Lielbritānijā ap 1867. gadu.

Morfoloģija

Vasarzaļš neliels koks, daudzstumbru krūms vai koks. Dienvidu rajonos var sasniegt 9 m augstumu un saglabāt lapojumu arī ziemā. Var augt diezgan dažādās augsnēs – sākot no mitrām, smilšainām, stipri skābām līdz purvaini kūdrainām, bet ļoti labi jūtas trūdvielām bagātās, labi drenētās augsnēs.

Miza aromātiska, pat cērt degunā, Amerikas indiāņi to lietoja medicīnā reimatisma un drudža ārstēšanai, bet ar augļu spirta izvilkumu ārstēja klepu un kakla iekaisumu.

Ekoloģija

Virdžīnijas magnolijai patīk karstas vasaras. Lapas eliptiskas, 12,5 cm garas un 7,5 cm platas, zaļas no augšpuses un zilganbaltas apakšpusē. Ziedi mazi, līdz 7,5 cm plati, ar 8−12 vainaglapām, ļoti smaržīgi. Dabīgos apstākļos zied no jūnija vidus līdz augusta vidum. Labās vasarās augļos nogatavojas sēklas. Augļi sārtā krāsā, bet sēklas spilgti sarkanas. Ir izdalīti vairāki kloni, suga izmantota starpsugu hibridizācijai, jo pēc sēšanas ātri zied.

Pozitīvās īpašības

Noder dekoratīvajā dārzkopībā. Stāda parkos, dārzos, kolekcijās, arī ārstnieciskiem nolūkiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
KĀMJU DZIMTAS GRAUZĒJI  pilsētā un laukos
KĀMJU DZIMTAS GRAUZĒJI pilsētā un laukos

Mazo istabas kāmīšu radinieki ir peles un citu sugu grauzēji, kas dzīvo sau...

BEIDZOT SAVS stūrītis zemes
BEIDZOT SAVS stūrītis zemes

Pēdējos divos gados ir radies jauns vilnis māju vai citu nekustamo īpašumu ...

VASARA dravā
VASARA dravā

Peru telpas apsekošana. ilnībā apdzīvo telpu starp šķirdēli un sedzējrāmi, ...

Gribu savu pirmo bišu stropu. AR KO SĀKT?
Gribu savu pirmo bišu stropu. AR KO SĀKT?

1. Vietas izvēle Lai bišu strops netraucē: 1. Kaimiņiem. 2. Garāmgājējie...