Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) publicētais ikgadējais Vienotā tirgus ziņojums un Vienotā tirgus rezultātu pārskats ir veltīti ES brīvas preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla aprites 30 gadu jubilejai. Ziņojumos EK secinājusi, ka ir svarīgi nepārtraukti uzlabot vienotā tirgus darbību, jo tas joprojām ir galvenais instruments dažādu šķēršļu novēršanai Eiropā. Publicētie ziņojumi kļūs par pamatu turpmākām diskusijām starp ES dalībvalstīm par vienotā tirgus stiprināšanu un turpmāko darbu pie ekonomikas noturības un konkurētspējas.

ES Vienotā tirgus uzlabošana

EK  norāda uz piegādes ķēžu noturības problēmām un vajadzību risināt stratēģisko atkarību jautājumus, jo īpaši attiecībā uz kritiskajām izejvielām. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi turpināt uzlabot pakalpojumu brīvu apriti un nodrošināt pietiekamu tehnoloģiju un prasmju līmeni ES. Vienlaikus atzinīgi tiek novērtēta šķēršļu samazināšana profesionālo pakalpojumu sniegšanā, profesionālās kvalifikācijas atzīšanā, valsts un privāto investīciju uzlabošanā, MVU un valsts atbalstā zaļai un digitālai pārejai.

EK detalizēti izvērtējusi vienotā tirgus ieguvumus un tirdzniecības integrāciju kopš tā izveides 1993. gadā. 2022. gada jūnijā tirdzniecība ES veidoja 60% no kopējās ES tirdzniecības, kas liecina par tirdzniecības pieaugumu pēc Covid-19 pandēmijas.

Tirdzniecības pieaugumu ietekmēja arī strauja digitālā pāreja. Vienlaikus EK saredz ievērojamu digitālo rīku un datu izmantošanas potenciālu, lai uzlabotu vienotā tirgus pārvaldību. Jaunas pieejas digitālo tehnoloģiju un e-pārvaldes risinājumi samazinās uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu slogu un veicinās savstarpēju uzticēšanos.

Tāpat ES tiek novērots zaļās pārejas progress. Kopumā, otrreizējo izejvielu izmantošanas līmenis ES palielinājies par 11%, kamēr EK mērķis ir līdz 2030. gadam divkāršot šo radītāju. Papildus tam, ES tirgū tika laisti vairāk nekā 87 000 produktu ar ekomarķējumu (jeb par 13% vairāk nekā 2019. gadā). Tas liecina, ka tirgū ienāk arvien vairāk videi draudzīgāki produkti.

Atbalsts uzņēmēju, valsts iestāžu un iedzīvotāju sadarbībai Latvijā

Vienotā tirgus pamatā ir kopīgi pieņemti noteikumi. Taču ES noteikumi sniedz priekšrocības tikai tad, ja tos pareizi piemēro. Tāpēc Ekonomikas ministrijai ir svarīgi, lai dalībvalstīs veiksmīgi darbotos rīki, kas nodrošina ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un vienotais tirgus ļautu Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem droši strādāt, ceļot, iepirkties, investēt un veikt uzņēmējdarbību.

EK atzinīgi novērtējusi Latvijas SOLVIT centra darbību. Kā zināms, SOLVIT centrs ir EK un dalībvalstu izveidots alternatīvs strīdu risināšanas mehānisms uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas palīdz risināt problēmas, kas radušās saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, preču savstarpējo atzīšanu, brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā arī citām sūdzībām, kas saistītas ar kādas ES, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas valsts iestādes rīcību. Latvijas SOLVIT centrs 2022. gadā no uzņēmējiem un iedzīvotājiem pieņēma risināšanai 29 lietas un jau piekto gadu pēc kārtas tās visas 100% apmērā arī tika atrisinātas. Saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju, ES kopumā pārrobežu problēmas bija saistītas ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, sociālo apdrošināšanu, uzturēšanas tiesībām un diskrimināciju.

Tāpat EK augsti novērtējusi Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) darbību. IMI ir elektroniska sistēma, kas atvieglo informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm. Latvijai ir viens no labākajiem rezultātiem trijos rādītājos: apmierinātība ar atbildi (95%), atbildes saņemšanas laiks (93%) un iekļaušanās noteiktajos termiņos (89%). Šobrīd IMI pieejamas 67 administratīvās sadarbības procedūras 17 dažādās politikas jomās. Lai arī IMI galalietotājas ir valsts iestādes, ieguvēji no uzlabotās valsts iestāžu sadarbības ir uzņēmumi un iedzīvotāji, jo tā palīdz samazināt administratīvo slogu.

Pēdējo divu gadu laikā COVID-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un strauja jaunu un sarežģītu ES tiesību aktu pieņemšana ar īsiem to pārņemšanas termiņiem kavējusi ES dalībvalstīm savlaicīgi pārņemt ES tiesību normas. Kaut Latvija ir starp TOP-5 dalībvalstīm (Dānija, Igaunija, Somija, Horvātija), kurām ir zemākais pārkāpumu procedūru skaits, vienlaikus EK secinājusi, ka laikā nepārņemto ES tiesību normu skaits Latvijā palielinājies par 2% (salīdzinājumā ar 0.8% 2020. gadā), kamēr ES vidējais radītājs ir 1% (pieņemts 2002. gada Eiropas Padomē). Latvijas mērķis līdz nākamā gada pārskatam ir uzlabot savu nepārņemto ES tiesību normu skaitu Latvijā, nepārsniedzot rādītāju 1%.

Vienotā tirgus ziņojums ir ikgadējs EK dokuments, kurā tiek izvērtēta ES vienotā tirgus integrācija un analizēts, kā tas palīdz Eiropai pārvarēt pašreizējo ģeopolitisko spriedzi, uzlabot ES konkurētspēju un atbalstīt ekonomikas zaļo un digitālo pāreju.

Savukārt, Vienotā tirgus rezultātu pārskats ir ikgadējs EK apkopojums, kas sniedz ieskatu vienotā tirgus praktiskajā pārvaldībā. Tas ļauj ne tikai iegūt informāciju par visām ES dalībvalstīm, bet arī atspoguļo sasniegtos rezultātus, saņemtās atsauksmes un izdarītos secinājumus, nodrošinot pamatu turpmākai attīstībai.

Ar Vienotā tirgus ziņojumu var iepazīties šeit.

Ar Vienotā tirgus rezultātu pārskatu var iepazīties šeit.