, .
partlycloudy_day 23.5℃
Vārda dienu svin: Alfrēds, Madars, Fredis

Dzīvnieku veterinārā aprūpe un apsaimniekošana kvalitatīvu pēcnācēju ieguvei

LLKC , 02-08-2022
Dzīvnieku veterinārā aprūpe un apsaimniekošana kvalitatīvu pēcnācēju ieguvei

Teļš ir galvenais produkts, ko iegūst no zīdītājgovs. Atkarībā no teļa kvalitātes tālāk to izmantos gaļas ieguvei vai vaislai. Ienākumiem no teļa jāsedz izdevumi, kas radušies tā audzēšanas laikā, kā arī zīdītājgovs un vaislas buļļa uzturēšanas izmaksas. Pievēršot lielāku uzmanību teļu izaudzēšanas ekonomikai, svarīgi zināt, kuru laktāciju zīdītājgovīm teļi dzimst ar lielāku dzīvmasu  un uzrāda labākos augšanas rādītājus dažādos attīstības periodos. Lai izvērtētu, kuru laktāciju pēcnācējus izdevīgāk audzēt, nepieciešams veikt gan zīdītājgovju produktivitātes, gan ražošanas ekonomisko rādītāju uzskaiti.

Tāpēc 2020. gadā LLKC uzsāka un turpina demonstrējumu “Zīdītājgovju laktāciju ietekme uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” ar mērķi izvērtēt zīdītājgovju vecuma ietekmi uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību, veikt ekonomisko novērtējumu, izvērtējot ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu. Demonstrējuma vadītāja ir Hermīne Leišavniece, LLKC Balvu konsultāciju biroja lopkopības konsultante; zinātniskā konsultante Dr. agr. Daina Kairiša, LLU LF  Dzīvnieku zinātņu institūts. Demonstrējums ierīkots SIA “Saimniecība Nākotne” dzīvnieku novietnē “Bambāļi” Jaunlaicenes pagastā, Alūksnes novadā.

Saimniecībā 10. jūnijā notika lauka diena, kuru apmeklēja vairāk nekā 45 interesentu. Tās pirmajā daļā demonstrējuma vadītāja Hermīne Leišavniece iepazīstināja ar iegūtajiem zīdītājgovju produktivitātes un ražošanas ekonomiskajiem rādītājiem.

Zīdējteļa kvalitāte dzīves pirmajos mēnešos atkarīga no saņemtā mātes piena daudzuma un kvalitātes, ko būtiski ietekmē mātes šķirne un barības līdzekļu kvalitāte, ko tā saņem.

1. tabula

Grūsnās govis baro ar vidējas kvalitātes rupjo lopbarību. Ēdināšanai pēc atnešanās jābūt tādai, lai govs nezaudētu svaru. Zīdītājgovīm laktācijas sākumā proteīna līmenim barības devā jābūt ap 12%. Saimniecībā izanalizēti 7 skābbarības paraugi. Kopproteīna līmenis sausnā paraugos ir robežās no 5,38 līdz 18,45%. Cik daudz barības dzīvnieks spēs uzņemt, tas ir sausnas sagremojamības rādītājs. Tabulā redzams, ka nevienā paraugā tas neatbilst optimālajām prasībām. Sastādīta barības deva zīdītājgovīm pēc atnešanās, izmantojot skābbarību Nr. 6. Lai nodrošinātu vajadzību pēc barības vielām, papildus jāizēdina 1,9 kg  lopbarības pupu, līdz ar to barības deva izmaksā 1,55 EUR. Ja tiek izēdināta skābbarība Nr. 4, papildus jāizēdina 0,30 kg  lopbarības pupu. Deva izmaksā 1,42 EUR. Uzreiz pēc atnešanās nevajadzētu barības devā lietot pārāk lielu proteīna daudzumu, jo tas veicinās piena veidošanos, kas var būt par iemeslu teļu caurejai un mastītam.

Tā kā demonstrējuma mērķis ir vērtēt, kuru laktāciju zīdītājgovju pēcnācēji uzrāda labākos augšanas rādītājus, tika analizēti teļu dzimšanas svari 2020.–2022. gadā dzimušajiem pēcnācējiem. SA (Šarolē) tīršķirnes telītes ar augstāko dzīvmasu visos gados dzimušas 4. un vecāko laktāciju zīdītājgovīm. Augstākā dzīvmasa ir 51,6 kg 2021. gadā un 47,7 kg 2022. gadā. 1. laktācijas zīdītājgovju teles dzimušas ar viszemāko dzīvmasu 38,8–40,0 kg.

1. att. SA tīršķirnes telīšu dzīvmasas salīdzinājums, kg

Lielākā dzimšanas dzīvmasa 2020. gadā bija SA tīršķirnes buļļiem – 58,7 kg, kas dzimuši 2. un 3. laktācijas zīdītājgovīm. 2021. gadā augstāka dzīvmasa bija 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju pēcnācējiem – 55,6 kg, bet 2022. gadā augstākā dzīvmasa bija 2. un 3. laktācijas zīdītājgovju pēcnācējiem – 52,5 kg (2. att.). 2022. gadā četrām 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovīm dzima dvīņi, kas nedaudz ietekmēja vidējo dzimšanas dzīvmasu. 1. laktācijas zīdītājgovīm tikai 2021. gadā ir dzimuši tīršķirnes SA buļļi. Vidējā dzīvmasa 43,3 kg, kas ir zemākais rādītājs starp grupām.

2. att. SA tīršķirnes buļļu dzīvmasas salīdzinājums, kg

Visās demonstrējuma grupās dzimušo telīšu un buļļu dzīvmasa atbilst minimālajām SA šķirnes prasībām, un ir vēl augstāka. Tas norāda, ka saimniecībā labi organizēta grūsno govju turēšana un ēdināšana, kā arī vecāku potenciāla novērtēšana. Augstie dzimšanas svari daudzos gadījumos ir par iemeslu apgrūtinātām dzemdībām un ķeizargriezieniem, it sevišķi 1. laktācijas govīm. Atnešanās laikā visi dzīvnieki atrodas novietnē, lai varētu sekot līdzi dzemdībām.

Saimniecībā ganāmpulka atjaunošanai un paplašināšanai izmanto saimniecībā dzimušās telītes. 2021. gadā atražošanai palika gan SA tīršķirnes teles, gan gaļas šķirņu krustojuma teles. Tabulā Nr.  2. redzams, ka tikai telīšu dzimšanas svars atbilst prasībām. Atšķirot dzīvmasas prasībām atbilst 4. un vecāku laktāciju pēcnācējas, tas norāda, ka vecākas govis bija pienīgākas. Dzīvmasa gada vecumā nevienā no demonstrējuma grupām neatbilst ieteicamajam svaram. Augstāks šis rādītājs ir 4. un vecāko laktāciju zīdītājgovīm – 339,50 kg, 1. laktācijas zīdītājgovju telēm 288,80 kg. Savukārt 2. un 3. laktācijas zīdītājgovīm 2021. gadā dzima dvīnes un tās neatstāja ganāmpulkā. Dzīvmasa gada vecumā atkarīga no teļu turēšanas un ēdināšanas apstākļiem saimniecībā. Šeit teļi pirms atšķiršanas netiek piebaroti, līdz ar to pēc atšķiršanas tie zaudē svaru.

2. tabula. SA tīršķirnes teļu attīstības rādītāji

Saimniecība pārdod atšķirtos teļus. Teļi tiek realizēti 171,2–305,3 dienu vecumā. Teļu, kas dzimuši martā, aprīlī un maija sākumā, realizācijas dienu skaits ir mazāks. Zīdītājgovīm pēc atnešanās sāk izēdināt labas kvalitātes rupjo lopbarību, papildus izēdina graudu maisījumu ar lopbarības pupām un zirņiem, līdz ar to govis ražo pienu pietiekamā daudzumā, kas sekmē teļu attīstību. Zīdītājgovis, kas nav atnesušās līdz ganību sezonai, atrodas kūtī, to barības deva nav tik pilnvērtīga, teļš nav pieradis pie cita veida barības. Kā redzams 3. attēlā, ar augstāko dzīvmasu pārdoti 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju teļi – 251,58 kg, teļu vidējais realizācijas vecums 226 dienas. 1. laktācijas zīdītājgovju pēcnācēji realizēti ar 250,53 kg svaru, teļu vidējais realizācijas vecums – 256 dienas.

3. att. Vidējā teļu realizācijas dzīvmasa, kg

Augstākos ieņēmumus uz 1 pēcnācēju diennaktī dod 2. un 3. laktācijas zīdītājgovju pēcnācēji – 2,46 EUR, zemākos – 1,86 1. laktācijas zīdītājgovju pēcnācēji. Ieņēmumi dienā uz vienu dzīvnieku rēķināti, ņemot vērā katras grupas vidējo diennakts pieaugumu un vidējo iepirkuma cenu 2,38 EUR.

4. attēls. Ieņēmumi dienā uz 1 pēcnācēju, EUR

Lielākie ieņēmumi uz vienu zīdītājgovi 600,48 EUR ir 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju grupā, zemākie – 1. laktācijas zīdītājgovju grupā – 502,73 EUR. Augstākās barības izmaksas 389,99 EUR ir 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju grupā, zemākās   – 1. laktācijas zīdītājgovju grupā 338,89 EUR.

Dzīvnieku veterinārā aprūpe un apsaimniekošana ir pamatnosacījums kvalitatīvu pēcnācēju ieguvei, uzsvēra veterinārārsts Aldis Drikāns. Viens no uzdevumiem ir telītes izaudzēšana par veiksmīgu pirmpieni, tāpēc katrā saimniecībā jābūt turēšanas un ēdināšanas plānam, lai teli atbilstošā vecumā  aplecinātu. Šajā laikā teles dzīvmasai jābūt 60–70% no pieaugušas govs svara, optimālā ķermeņa kondīcija 3–3,5 balles (5 ballu skalā). Izaudzēšanas riska faktori – augsti teļu mirstības rādītāji. Jo tie ir augstāki, jo vairāk ietekmēs ganāmpulka nākotni. Infekcijas slimības (pneimonijas, caurejas, parazitārās saslimšanas), kas turpmāk ietekmēs teļa reproduktīvās funkcijas un dzīvotspēju. Svarīgs pasākums saimniecībās ir parazītu ieviešanās kontrole, veicot parazitoloģiskos izmeklējumus. Saimniecībās bieži telēm izēdina barības pārpalikumus. Diemžēl šādā barībā iespējams enerģijas, proteīna vitamīnu, minerālbarības trūkums. Svarīga ir jaundzimušā teļa primārā aprūpe, nabas saites dezinfekcija, mutes dobuma atbrīvošana no gļotām, jāievēro sanitārija un higiēna. Lai izaugtu veselīgs teļš, tam nepieciešams pirmajās dzīves stundās uzņemt jaunpienu. Tas ietekmē teļa tālāko attīstību, veselību, produktivitāti, samazina saslimšanas iespējas ar elpošanas ceļu slimībām. Riska faktorus iespējams samazināt, rūpējoties par grūsno govi 6–8 nedēļas pirms atnešanās. Tai nepieciešama vislabākā ēdināšana, jaundzimušajam teļam  augstas kvalitātes pirmpiens jāsaņem 4 litrus pirmajās 4–6 stundās pēc atnešanās, sekot līdzi dzīvnieku ķermeņa kondīcijai. Teles ar zemu kondīciju (zem 2,25 ballēm) kavēs optimālo nobriešanu par vairākiem mēnešiem. Govis ar zemāku izslaukumu un ķermeņa kondīciju meklēšanās pazīmes izrāda labāk. Ja dzīvnieka kondīcija būs lielāka par 3,0 ballēm un barībā būs liels enerģijas daudzums, tele aptaukosies, kas var izraisīt vielu maiņas slimības vai pat tesmeņa bojājumus un var pieaugts dzemdību sarežģījumi.

Vasarās dzīvniekus negatīvi ietekmē karstuma stress, it sevišķi tas attiecas uz gaļas liellopiem. Šiem dzīvniekiem ir liela muskuļu masa, kas ražo vairāk siltuma, salīdzinot ar piena govīm. Lielākiem muskuļiem ir mazāka ādas virsma, no kā atdalīt siltumu. Komforta zona ir robežās ap 24 grādiem. Sākot no gaisa mitruma75%, katrs nākamais grāds virs 27 grādiem izraisa karstuma stresu. Šinī periodā svarīgi dzīvniekus nodrošināt pietiekošā daudzumā ar dzeramo ūdeni. Temperatūra 21 grāds – 7,6 l, rēķinot uz 45 kg ķermeņa masas, ja temperatūra 35 grādi 15 l uz 45 kg ķermeņa svara, laktējošām govīm vēl vairāk. Karstajā laikā sāls piedevām jābūt brīvi pieejamām. Ja dzīvnieki nespēj atgūt nātriju, kāliju un citus elektrolītus, tie daudz ātrāk pakļaujas karstuma stresam. Minerālbarībai un sālim jāatrodas netālu no barošanas vai dzirdināšanas vietas, lai dzīvnieki tās vairāk izmantotu un pēc to uzņemšanas būtu iespēja padzerties.

Demonstrējuma starpposmu secinājumi:

  • vērtējot zīdītājgovju pēcnācēju atšķiršanas dzīvmasu 2021. gadā, mazāk produktīvas ir 2. un 3. laktāijas zīdītājgovis  (teļu dzīvmasa 128,.30 kg), augstāki rādītāji 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovīm (teļu dzīvmasa 243,30 kg);
  • teļu dzīvmasa gada vecumā augstāka 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju pēcnācējiem, zemākā 1. laktācijas zīdītājgovju pēcnācējiem;
  • saražotās lopbarības kvalitātes rādītāji nav augsti; lai nodrošinātu nepieciešamās barības vielas, zīdītājgovīm pēc atnešanās izēdina spēkbarības maisījumu, kura sastāvā ir lopbarības pupas vai zirņi;
  • augstāka vidējā teļu realizācijas dzīvmasa  (251,58 kg) ir 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju pēcnācējiem, zemākā –  (243,28 kg  ir 2. un 3. laktācijas zīdītājgovju pēcnācējiem;
  • lielākie ieņēmumi uz 1 pēcnācēju ir 2. un 3. laktācijas zīdītājgovju pēcnācējiem – 2,46 EUR, zemākie 1. laktācijas zīdītājgovju pēcnācējiem (1,86 EUR).

Demonstrējums tiek turpināts, ar iegūtajiem rezultātiem interesenti tiks iepazīstināti.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs realizē pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmu lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD  līguma Nr. 10 2.1-20/20P24, tēma “ Zīdītājgovju laktāciju ietekme uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā “ ( 2. lote).

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Uzdevums – nodrošināt veselīgu piena asinsriti
Uzdevums – nodrošināt veselīgu piena asinsriti

Šis gads iezīmējies ar ļoti augstām piena iepirkuma cenām un dažu piena pār...

Agronoma Jāņa Lielmaņa balvas konkurss
Agronoma Jāņa Lielmaņa balvas konkurss

Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas lauksaimniecības un me...

Latvijā pārtikas kartupeļus no Polijas un Rumānijas drīkst ievest, ja tiem pievienota augu pase
Latvijā pārtikas kartupeļus no Polijas un Rumānijas drīkst ievest, ja tiem pievienota augu pase

Pārtikas kartupeļu ievešanai no Polijas un Rumānijas, noteiktas stingrākas ...

Precīzās tehnoloģijas jēru nobarošanā
Precīzās tehnoloģijas jēru nobarošanā

Kā iegūt kvalitatīvu jēra gaļu, ar kādām izmaksām jārēķinās jēru nobarošanā...