Saimnieks LV / 2018.gads (Septembris.)

Īsts, no Latvijas pļavām un nektāraugiem iegūts bišu medus ir kā jaunības brīnumeliksīrs, kas atjauno fizisko un garīgo enerģiju, pasargā no slimībām un sniedz saldu garšas baudījumu. Edgars un Daiga Dandeni Zosēnu pagastā kopš 2010. gada nodarbojas ar biškopību un saviem klientiem piedāvā bioloģisko dzintarkrāsas medu.

„Sākām ar trim saimītēm, tagad ir apmēram 70. Visvairāk zināšanu iegūts pašmācības ceļā, taču esam gājuši arī kursos un apmeklējuši seminārus,” stāsta Edgars. Lai gan apsaimniekojamās platības ļautu turēt lielākus kustoņus – pīles, govis vai aitas, viņu izvēle kritusi pa labu bitēm: „Bites dod vairāk brīvības un sarūpē medu. Pašiem grūti pateikt, cik pa ziemu noēdam, bet savā uzturā patērējam visus pieejamos bišu produktus. Nevar jau zināt, kā būtu, ja medu uzturā nelietotu un katru pārdienu nesaņemtu pa kādam bites dzēlienam, bet mēs tik tiešām neslimojam, esam piesūkušies ar bišu indi, tāpēc arī ērces mūs nesatrauc!”

Bišu stropi izvietoti kāds tuvāk, turpat pie mājas, kāds tālāk. Zosēnu pagasts, tāpat kā viss Jaunpiebalgas novads, ir pateicīgs bioloģiskajai biškopībai, jo apkārtējie lauki ir pauguraini, līdz ar to ģeogrāfiskie apstākļi izdevīgāki ganībām un pagalam nepiemēroti graudkopībai. „Mēs zinām, ka desmit kilometru rādiusā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) uz laukiem nav, taču bitei krotāliju neieliksi un tās ceļus neizdibināsi. Mēs varam darīt visu saskaņā ar bioloģiskās saimniekošanas principiem, taču pilnībā galvot, ka savā piemājas dārziņā kāda saimniece nebūs lietojusi pesticīdus, protams, nevaram. To nevar neviens,” apgalvo Daiga.

Zosēnu pagasts Jaunpiebalgas novadā ir aukstuma rekordists Latvijā, jo ik ziemu te tiek reģistrētas viszemākās temperatūras visā valstī, tomēr izrādās, ka bitēm aukstums nav ienaidnieks: „Arī pagājušajā ziemā, kad daudziem saimes aizgāja bojā, mums saimīšu atbirums bija mazs. Bites labi panes aukstumu, toties liels ienaidnieks ir mitrs laiks. Mitrumā bites slimo un atmirst.”

Bite, vienalga kādas pasugas, nekad nebūs līdzīga paklausīgam suņukam. Tai ir sava daba, pat raksturs: „Kaut ko ietekmēt ir neiespējami. Mēs varam tikai pielāgoties. Kaut gan jāteic, ka daudz atkarīgs no bišu sugas. Latvijas bite ir daudz niknāka, toties izturīgāka pret slimībām. Mēs strādājam ar somu un itāļu šķirnēm, jo tās ir miermīlīgākas. Bites lieliski izjūt laikapstākļu maiņu, tāpēc, ja tuvojas lietus vai negaiss, labāk tām netuvoties. Tāpat bites ir tramīgākas, kad dodamies pēc medus. Viņas laikam saprot, ka ņems kaut ko nost, tāpēc piktojas.”

Ir teiciens, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt, taču šo to paredzēt var. Daiga stāsta, ka bitēm nepatīk smaržas un alkohola smaka, taču tās kļūst pavisam nelaipnas, ja uz dravu paņem līdzi mobilo tālruni: „Ja telefons iezvanās, tās nepakautrēsies paust savu attieksmi un parādīs, ka mobilais pie viņām nav vēlams. Tāpēc, ja ejam dravā, telefonu atstājam mājās vai mašīnā. Tātad, ja mūs nevar sazvanīt, esam dravā.”

Edgars Dandens pie savām bišu kārēm.

2018. gada maijs ierakstīts dabas vēstures lappusēs ar vairākiem klimata radītiem brīnumiem. Pavasaris un vasaras sākums dažam labam biteniekam kompensēja dažviet tik nesekmīgo ziemošanu. Vienam otram biškopim saimes gan pārziemoja, taču bija pavājas, taču šogad pati dabas māte nāca talkā: kaut kas bitēm tika no kārkliem un vītoliem, sava artava arī no kļavām un augļu dārziem, bišu saimes saņēmās. Uz rapšu ziedēšanas laiku jau varēja domāt par produktīvā ienesuma izmantošanu. Tālāk ziedu konveijerā sekoja krūkļi un avenes – netipiski ātri maija divdesmitajos datumos. Starts sezonai bija izcili labs! „Divi iepriekšējie gadi nebija diez cik veiksmīgi, taču šis gads visu bagātīgi atdarīja.

Viens bišu rāmītis sver līdz pat 2.5 kg, un, vienā reizē sviežot astoņus rāmīšus, iegūstam ap 23 kg medus. Pašlaik sviežot medu, tā krāsa ir tumša un garša piesātināta, kas liecina, ka bites lido mežos, izcirtumos,”stāsta dravnieki.

Iedoma, ka pie bitēm iet tikai vienu reizi, proti, tikai tad, kad jāsavāc medus, ir pilnīgas blēņas. Atstājot bites novārtā, saimnieks var pazaudēt kā bites, tā medu. „Jau vārds biškopība sevī ietver jēdzienu, kas apliecina, ka bites jākopj, par tām regulāri jārūpējas un tās jāaprauga vismaz reizi nedēļā,” saka Edgars.

Arvien vairāk cilvēku vēlas ekoloģisku un ekonomisku māju, tad kāpēc lai bite negribētu ērtu, tīkamu un videi draudzīgu namiņu? Raugoties piedāvājumā, iespējas plašas: polistirola, koka, guļstropi un pārvadājamie, krāsaini un vienkrāsaini, ar plakaniem un divslīpju jumtiņiem – dravnieks var iegādāties tādu, kādu sirds kāro. Dandeni stāsta, ka reiz strādājuši ar stāvstropiem, taču, gadiem ejot, atzinuši, ka viņiem piemērotākie ir daudzkorpusa stropi. Edgars saka: „Ar korpusa stropiem dravniekam vieglāk strādāt. 12 rāmīšu vietā ir astoņi, līdz ar to vieglāk izcilāt ne tikai man, bet arī sievai. Vasarā stropam ir atvērtā apakša, tādējādi tas vēdinās un arī ērcītes labi birst cauri.”

Latvijas medum, kam ir augsta kvalitāte un liela tīrības pakāpe, nekad nepietrūks pieprasījuma, tālab arī Dandeni savu bioloģisko medu realizē bez problēmām. „Lielākais produkcijas noņēmējs ir tiešās pirkšanas, pārdošanas pulciņi, galvenokārt, Siguldā, Ādažos, Rīgā. Mums jau laicīgi paziņo, cik kilogramu medus būs nepieciešams, tik arī sagatavojam un piegādājam,” paskaidro Daiga. Laikam ejot, var analizēt klientu vēlmes. Daiga teic, ka agrāk cilvēki vairāk pieprasīja šķidro medu, taču pēdējā laikā sapratuši, ka medus sakristalizēšanās ir galvenā pazīme tam, ka ar medu viss ir kārtībā.

No bioloģiskajiem zemniekiem nācies dzirdēt nievas, ka rīdzinieki, kas veido lielāko pieprasījumu pēc bioloģiski audzētiem produktiem, tālāk par vārdiem netiek. Ieejot veikalā, vairums tik un tā izvēlas dažādas draņķībiņas. Dandeni teic, ka viņu gadījumā tā vis nav. „Personīgi man pazīstamie klienti ir jaunās māmiņas, kuras ļoti seko līdzi tam, ko ēd pašas un ko dod bērniem. Aktīvākās brauc uz saimniecībām, lai klātienē aplūkotu, kā tur saimnieko. Bioloģiskie dārzeņaudzētāji rīko ražas novākšanas talkas, un pilsētnieki šādās aktivitātēs ļoti labprāt piedalās,” stāsta Edgars.

Ir izskanējis aicinājums – varbūt tomēr apsvērt iespēju atgriezties pie sentēvu dravošanas paņēmieniem, kad medu saimei atņēma reizi gadā. Nogaidīt, lai tas kārtīgi nobriest stropā. Daiga tam nepiekrīt: „Bitēm medus pēc iespējas vairāk ir jānoņem, jo tas ievāc lapu izsvīdumu. Ja to atstās stropos kā barību, bitēm veidosies caureja un saime aizies bojā. Ir teiciens, ka ar bitēm, tāpat kā ar pusaudžiem, viss ir kārtībā, ja viņiem dod darbu. Tad, kad medus ir nogatavojies un aizšūnots, kad bite savu zīmogu uzlikusi, tas ir jāsavāc. Runājot par ziemas periodu, mēs stropā atstājam bišu maizi un medu, bet piebarošanai pērkam bioloģisko cukuru un gatavojam sīrupu.”

Uz jautājumu, vai bioloģiski saimniekot ir izdevīgi, saimnieki atbild: „Nekas neizdarāms tur nav. Ir tikai noteikti priekšnosacījumi, kas jāizpilda, tas arī viss! Runājot par cenu, esam atraduši kompromisu, kas apmierina pircēju un mūs, turklāt bioloģiskā medus cena būtiski neatšķiras.”

Pieaugot lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem, palielinās pesticīdu lietošana, samazinās biškopībai labvēlīgās teritorijas un apputeksnētājas iet bojā, tālab biškopjiem aktuāls ir jautājums par bišu aizsardzību no augu aizsardzības līdekļiem: „Šeit, Piebalgas pusē, varam justies droši, tuvākie rapšu lauki ir Raunas pusē, taču mēs pievienojamies saviem Biškopības biedrības biedriem un arī uzskatām, ka nepamatota vai nelikumīgi pārmērīga AAL lietošana ir bišu drauds. Tā nav no pirksta izzīsta iedoma vai biškopju untums. To, ka ķīmiskie AAL kaitē bitēm, pierāda pētījumi visā pasaulē.”

Viena bišu stropa cena pašlaik vidēji ir 70 EUR, bet saimes cena atkarīga no gadalaika, kad to iegādājas: „Pavasarī saime būs dārgāka. Pērn pēc bargās ziemas pat igauņi uz Latviju brauca bites lūkoties. Dzirdēti gadījumi, kad saimes pārdotas par 200 EUR. Katrā ziņā cena par vienu rāmīti nekad nav nokritusies zemāk par 10 EUR, un cilvēks pats izlemj, cik rāmīšus pirks.”

Zinātāji lēš, ka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir labvēlīgs augstvērtīga medus iegūšanai. Mērenā klimata zonas jaukto koku meži, kas mijas ar plašiem siliem, dabiskajām un palieņu pļavām, krūmājiem, purviem un virsājiem, ir lieliska nektāraugu mājvieta, kas ir galvenais priekšnosacījums ievāktā medus kvalitātei.

Latvijā pieaug lielo biškopības saimniecību skaits

Latvijā biškopība ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Bišu saimju skaits valstī kopš 2014. gada 1. jūlija stabili pārsniedz 90 000. Salīdzinot LDC datus 2013. gadā ar datiem 2015. gadā, biškopības nozarē vērojamas pozitīvas
tendences. Kopējais saimju skaits pieaudzis par 14 %, tāpat pieaudzis lielo biškopības saimniecību īpatsvars – par 20 % vairāk ir dravu ar 50–99 bišu saimēm. Ļoti krasi šajā periodā pieaudzis arī to saimniecību skaits, kurās ir vairāk par 150 bišu saimēm, – pieaugums ir 29 %.

Aplūkotajā laika periodā attiecīgi samazinājies mazo dravu īpatsvars: kopējais saimju skaits pavisam nelielās dravās (līdz 9 bišu saimēm) samazinājies par 15 %. Ja salīdzina dravas, kurās ir līdz 25 saimēm, tad šādās dravās kopējais saimju skaits samazinājies par 10 %, bet krasi pieaudzis saimju skaits lielajās dravās, īpaši tajās, kur ir 150 bišu saimes un vairāk, – tur pieaugums ir 47 %. Kopējais saimju skaits grupā ir pieaudzis no 15 350 bišu saimēm 2013. gadā uz 22 500 bišu saimēm 2015. gadā.