FOTO: llkc.lv

Kādu augsnes apstrādes sistēmu izvēlēties, pāriet no tradicionālās aršanas uz bezaršanas tehnoloģiju, tie joprojām ir zemniekiem aktuāli jautājumi. Arī tiem zemniekiem, kuri savos laukos veic tiešo sēju jau vairākus gadus, rodas arvien jauni jautājumi, uz kuriem jāmeklē atbildes. Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s “Lejas Jērāni” jau piekto gadu demonstrējuma laukā tiek salīdzinātas augsnes apstrādes tehnoloģijas. 17. jūnijā Dunavā notika LLKC un z/s “Lejas Jērāni” organizētā demonstrējuma lauka diena par dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai. Teorētiskajā daļā interesenti varēja uzzināt par demonstrējuma ierīkošanu un rezultātiem. Saimniecības pārstāvis Reinis Balodis dalījās savā pieredzē, viņš vispirms saimniecībā sāka pielietot minimālo augsnes apstrādi, tad pārgāja uz tiešo sēju, kā viņš atzīst, tur vajag “muskuļus”. Viņš apsaimnieko ap 650 ha, audzē dažādus kultūraugus. Lauka dienā raisījās diskusija par to, cik lielai tad vajadzētu būt optimālai ražai. Zemnieks Valdis Piekuss uzskata, ka jāskatās naudas bilance: jo lielāka raža, jo lielākas izmaksas. Ar lielu interesi klātesošie klausījās LLU Zemkopības institūta vadošā pētnieka Aivara Jermuša stāstījumu par augsnes auglību veidojošiem faktoriem un, kā augsnes apstrāde tos ietekmē. Augsnes auglībai ir noteicošā loma ražas veidošanā, un augsnē notiekošos procesus – mikroorganismu darbību, mikorizas un kultūraugu sakņu attiecības – cilvēks var uzlabot vai pasliktināt. Augsnes mikroorganismiem ir nenovērtējama loma augsnes struktūras veidošanā,  augu barības vielu nodrošināšanā un imunitātes stiprināšanā. Augsne veidojusies ļoti ilgā laikā, bet sabojāt to var ātri, taču uzlabot pāris gados nevar. R. Balodis piekrīt, ka, strādājot nepareizi, barības vielas no kopējā to apjoma izņemam un aizskalojam uz jūru. Analizējot augsnes apstrādes ietekmi, Aivars Jermušs uzsvēra dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju plusus un mīnusus. Juris Brakovskis no 2017. gada strādā no till tehnoloģijā, ieguvis savu pieredzi, mācījies no citiem, klausījies pasniedzēja Džoela Viljama (Joel Williams) lekcijas un atzīst, ka atpakaļceļa nav.

Mainot augsnes apstrādes tehnoloģiju, sējmašīna ir būtisks ieguldījums un tāpēc svarīgi izvēlēties atbilstošāko. Pēc teorētiskās daļas lauka dienas dalībnieki devās uz demonstrējuma lauku, kur vispirms iepazinās ar tiešās sējas sējmašīnām. Par to atšķirībām un darbības niansēm pieredzē dalījās gan Reinis Balodis, gan SIA “Amazone” pārstāvis Edgars Suveizda un  “DOJUS Latvija” produktu līnijas vadītājs Mārtiņš Jurčenko. Uz dalībnieku jautājumiem tika saņemtas izsmeļošas atbildes.

Turpat z/s “Lejas Jērāni” demonstrējuma laukā varēja uzskatāmi pārliecināties, kādas nezāles, slimības un kaitēkļi ir visos trijos demonstrējuma variantos: 1) minimālā augsnes apstrāde (lauku near); 2) kombinētā, t. i., minimālā augsnes apstrāde un aršana tiek mainītas pa gadiem; 3) aršana katru gadu – kontroles variants. Šogad demonstrējuma variantos netika pielietota kaitīgo organismu ierobežošana, lai varētu noteikt atšķirības starp variantiem. Nezāļu vairāk bija 2. un 3. variantā, savukārt slimību un kaitekļu izplatība bija lielāka 1. variantā. Augu attīstība 1. variantā notiek lēnāk, jo tur augsne pavasarī iesilst lēnāk. Zemnieki kopā ar  Zemkopības institūta vadošo pētnieku Aivaru Jermušu noteica mazāk zināmas nezāles un kaitekļus, raisījās diskusijas, lauka dienas plānotais ilgums bija pārsniegts, taču nebija steigas, jo pārrunājamu jautājumu bija daudz. Tiem, kuri vēl nav pārliecināti, kādu saimniecības attīstības virzienu izvēlēties, jāseko līdzi citu pieredzei, jāņem vērā kļūdas un gūtās atziņas.

Šis ir demonstrējuma noslēdzošais gads, kādi būs kopējie  rezultāti un secinājumi, par to varēs uzzināt noslēguma pasākumā gada nogalē.

Paldies z/s “Lejas Jērāni” saimniekiem par iespēju ierīkot demonstrējumu un dalīties pieredzē ar citiem lauksaimniekiem.

Demonstrējums "Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos" (23. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD240118/P23 .