, .
partlycloudy_day 9.5℃
Vārda dienu svin: Laura, Jadviga

Dunalkā sāk no nulles un paveic lielas lietas

Dace Ezera , 08-07-2021
Dunalkā sāk no nulles un paveic lielas lietas

Saimnieks LV / 2018.gads (Jūlijs.)

Durbes novada Dunalkas pagasta Turaidu mājas ir Latvijā mazākā bioloģiskā saimniecība – tikai 2.4 ha. Tur saimnieko Zigrīda Manteja ar ģimeni – kā viņa pati smejas, vajadzējis dzīvē nodarboties ar tējām, jo uzvārds ir Manteja – mana tēja. Tā nu viņa ražo visdažādākās tējas veselībai – tēju kokteiļus un atsevišķas tējas. Laika gaitā sortiments, protams, paplašinājies un viss tiek iesaiņots glītos maisiņos ar īpašu logo. Saimniecībā ir arī bišu drava, un tējai līdzās ir maza salduma burciņa. Jau labu laiku Zigrīda savās mājās gaida ciemiņus, kuriem interesē, kā top tēja, – un tādu, izrādās, nav maz!

Sāk ar zedeņu žogiem
„2000. gadā es atnācu uz Dunalku kā aprūpētāja, lai palīdzētu saimniekam. Biju bezdarbniece, bezpajumtniece – sāku savu dzīvi jau lielos gados pilnīgi no nulles. Iestājos bezdarbniekos, sāku pīt zedeņu žogus, ko daru vēl līdz šai baltai dienai. 2005. gadā bezdarbnieka statuss beidzās un bija iespēja par Eiropas fonda naudu mācīties kursos biškopību un par ārstnieciskiem augiem. Tā soli pa solim Turaidas ir uzceltas no grausta,” sarunu sāk saimniece. Katru gadu top arī kāds jauninājums, tagad zemnieku saimniecība nodarbojas ar biškopību, vāc un izplata zāļu tējas un nodarbojas ar tūrismu. Zigrīda teic, ka tūrisms viņai ļoti patīkot, jo tas labi saskan ar visu pārējo darbību.

„Man nav tehnikas, tikai lāpsta, grābeklis – es ar to visu tieku galā. Vienmēr esmu uztvērusi, ka tas cilvēks ir bagāts, kuram pietiek. Man ir tikai mazumiņš. Tējas vācam trijatā − es, dēls un vīrs (abi Andri). Meitas gan ir savā dzīvē, tikai atbrauc ciemos, piepalīdz, kad vajag. Mana ģimene tējas lasa, cik iespēj. Laukos jau arī dabūt cilvēku darbam ir ļoti grūti,” uzsver dunalcniece. Vasarās tējas tiek salasītas, bet ziemā pārdotas.

„Esmu padomājusi par tūrismu, un tiem cilvēkiem, kuri atbrauc ciemos, tiek parādīts, kā tēja top – no sēkliņas līdz pirmajai lapiņai. Process ir tāds: tēju iesēj, izpiķē, audzē. Tomēr pirmajā gadā visas pat nav iegūstamas. Mēs daudz tēju lasām arī dabā. Man ir līgumi arī ar bioloģiskajām saimniecībām, kurām ir sertifikāti, – braucam turp lasīt tējas. Vasarās darbs dzen darbu. No rīta piecelies, lasi tējas, bet vakarā vītini un kaltē, viss process notiek raiti. Arī laikapstākļi ļoti daudz visu procesu iespaido,” piebilst Mantejas kundze. Gada laikā tiek saražota apmēram tonnu zāļu tēju.

Zigrīda Manteja: „Tēja man dod arī spēku.”

Der Ziemassvētkiem un Lieldienām
Kad tēju atnes no lauka, to pārskata, vai ir kvalitatīva. Tad sagriež, nosver un liek vītināt. „Jāvītina atkarībā no laikapstākļiem – bēniņos, plauktos, vairākas reizes dienā tā ir jāapmaisa. Kad tēja ir apvītināta, tad liek kaltēt. Kad nāk brīvāks brīsniņš, tad liek maisiņos un noformē kā mazas dāvaniņas kopā ar mazu medus burciņu. Ziemassvētkiem, Lieldienām un citiem svētkiem tas ir lielisks iepriecinājums. Uzņēmumi otrā pusē maisiņam var likt arī savu logo – vienu jau grezno Turaidu firmas zīme. Es ļoti vēlētos sadarboties ar kooperatīviem vai iestādēm, kuriem būtu vajadzīgas tādas mazas dāvaniņas. Arī ar tautiešiem ārzemēs – tas būtu mazs sveiciens no Latvijas laukiem,” savu vēlmi izsaka saimniece un piebilst, ka visu laiku domājot par tējas noformējumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo jāuzrunā pircējs. Noformējumi Mantejas tējai ir ļoti dažādi, tapuši divu gadu laikā. „Ir arī izveidots speciāls tēju groziņš, ar kuru var uzrunāt kolēģus – tajā būs visi ārstnieciskie augi un pie katra klāt pielikts tā nosaukums,” par jaunievedumu stāsta Turaidu saimniece un piebilst, ka vakaros visai bieži sagriežot slotiņas, lai var palutināt tūristus mīlīgajā pirtiņā.

Ciemiņi piesakās paši
„Vasarā neviens neaizbrauc tukšām rokām – ir puķes, kāda tēja. Kad cilvēki aizbrauc mājās, viņi vienmēr ir novērtējuši to, ko es daru,” priecājas Zigrīda un pastāsta, ka nesen bijusi pieredzes apmaiņas braucienā kopā ar latviešu uzņēmējiem Austrijā. Citzemieši rādījuši savas bioloģiskās saimniecības. Bijusi arī Igaunijā pie kolēģiem, kuri ražo sieru, kūpina gaļu. Igauņi gan ņēmuši kredītus, bet, kā saka, kas neriskē, tas nevinnē. Sagaidījuši ciemiņus sirsnīgi, kā mīļus draugus. Zigrīdasprāt, cilvēkiem nevajag daudz, bet vajag redzēt, kā viss notiek. Arī uz Dunalkas mājām ciemiņi brauc ļoti bieži – grib uzzināt, kā saimnieki visu sākuši ar mazumiņu, kā izdzīvojuši un kā turas. Katrs ciemiņš tiek sagaidīts ar mīļu smaidu un labestību.

Saimniece un tēju zinātāja saka, ka vispār cilvēks var lietot dažādus zaļumus, kas dabā ir sastopami. Piemēram, jau maijā varēja plūkt bērzu lapas nieru veselībai. Arī priežu pumpuri ir veselīgi. Nevajag daudz, bet no visa pa bišķītim!

Kuros veikalos iegādājama Zigrīdas Mantejas tēja? − Rīgā, Rimi Klēts sadaļā, kur ir visāda veida tējas, katrs var izvēlēties savai gaumei un vajadzībām atbilstošu. Vēl ir piecos veikalos, bet saimniece ciemiņus arī labprāt sagaida savās mājās.

Par produkcijas piegādi saimnieci uzrunājusi Liepājas viesnīca Līva, Lielais Dzintars, Liepājas Izglītības pārvalde un Durbes novada dome, interesējies arī uzņēmums Lauma, vēl citi veikali, bet Mantejas kundze saka, ka neesot tādas iespējas visur piegādāt – pašu ģimene vien lasot tējas.

Rīdzinieki labprāt iegādājas bioloģiskās tējas. Jau zvanot un prasot, vai vasarā būšot atvērto durvju diena, vai var atbraukt. Ciemiņi tad atbrauc un uz vietas skatās, kā saimnieki vij zedeņu žogu, kā vada savu mazo biznesu. „Galvenais jau ir kaut ko gribēt. Sezona jau sākusies 7. aprīlī, kad pie manis ciemojās biedrības Livonijas garša biedri – šajā projektā es arī esmu. Cenšos visur piedalīties, daudz ko esmu savā dzīvē darījusi – audzējusi zemenes, ziemciešu puķes, man ir bijusi gotiņa un cūkas. Tomēr beidzot sapratu, ka mans sapnis ir, lai būtu kaut kas savs. Un tagad man ir tējas, medus un tūrisms. Nevienu mirkli neesmu apstājusies. Nav jālīdzinās citiem, bet galvenais, ka pati to varu,” teic Zigrīda. Viņa 2006. gadā piedalījās Latvijas Avīzes konkursā Radoša sieviete Latvijā 2006, 2011. gadā konkursā Atdzimsti no pelniem bija uzvarētājas godā, bet 2012. gadā čaklās Dunalkas saimnieces drava tika nominēta par sakoptāko Latvijā. Zigrīda, protams, ar to lepojas, bet dzīve iet uz priekšu, un darbs dzen darbu. Jau vasara, un jāsāk vākt tējas, ko viņa iesaka visiem latviešiem. Jāpaņem tas, ko daba dod! !

Saimniecībā ir 11 bišu stropi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle

Piena lopkopībā diezgan bieži sastopamies ar apzīmējumu kombinētās šķirnes....

Domāt, mainīties un pastāvēt
Domāt, mainīties un pastāvēt

Lauksaimniecības nozaru un zemnieku saimniecību attīstībā bieži varam pārli...

SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos
SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos

Latvijas piensaimniecību pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā skārušas ...

Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai
Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai

Ar katru gadu elektroenerģija kļūst aizvien būtiskāks resurss jebkurā saimn...