Divu gadu laikā kopš darbojas Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība ar Kasparu Gerhardu (NA) zemkopības ministra amatā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības nozares piedzīvojušas izaugsmi, pauda Zemkopības ministrijā (ZM).

"Divu gadu laikā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības nozares ir saņēmušas būtisku atbalstu un piedzīvojušas izaugsmi, kas spilgti apliecinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad ne uz brīdi neapstājās pārtikas nodrošinājums iedzīvotājiem," norādīja ministrijā.

ZM skaidroja, ka, līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu Eiropas Savienībā (ES), ZM ciešā sadarbībā ar lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām nodrošināja, ka Latvijā iedzīvotājiem pandēmijas laikā nevienu dienu netrūka pārtika.

"Tieši otrādi - droša un kvalitatīva pārtika plašā klāstā ikvienam iedzīvotājam bija brīvi pieejama ikdienā visu pandēmijas laiku," uzsvēra ministrijā. Tika pausts, ka, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību, ZM ikdienā sekoja līdzi situācijai pārtikas nozarē un pārtikas piegāžu ķēžu darbībai, sniedzot būtisku atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem.

Līdztekus ZM pārstāvji minēja vairākus pārtikas pieejamību un nozares attīstību veicinošus pasākumus, kas īstenoti divu gadu laikā. Diskusijās par 2021.gada valsts budžetu ZM panāca, ka līdz 2023.gada 31.decembrim svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir saglabāta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 5% apmērā. "Samazinātais PVN ir būtisks atbalsts lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un mazina ēnu ekonomiku pārtikas tirdzniecības nozarē," uzsvēra ministrijā.

Līdz ar PVN samazināšanu Latvijā cenas augļiem, ogām un dārzeņiem ievērojami samazinājās - vidēji par 11,7 procentpunktiem, pārsniedzot sākotnējo 6,7 procentpunktu prognozi. Līdztekus, kā minēja ministrijā, reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par 9%, augļu, ogu un dārzeņu audzētāju apgrozījums ir pieaudzis par 9%, savukārt augļkopības un dārzeņkopības preču apgrozījums kopumā valstī palielinājies par 16%.

Tāpat Latvijā saražotās produkcijas vērtība ir palielinājusies par 45%, ārējās tirdzniecības rādītāji ir uzlabojušies, un vidējais darba ņēmēju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par gandrīz 6%, uzsvēra ZM.

Lai mazinātu Covid-19 izraisītās sekas, valdība pēc ZM ierosinājuma 2020.gadā nodrošināja 45,5 miljonu eiro atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, pauda ZM. Atbalsts 35,5 miljonu eiro apmērā bija paredzēts ietekmes radīto finansiālo grūtību mazināšanai lauksaimniekiem un pārtikas preču ražotājiem, tostarp arī izglītības iestāžu ēdinātājiem, savukārt atbalsts desmit miljonu eiro apmērā - ekonomiku stimulējošiem pasākumiem.

Tāpat atbalsts tikai sniegts zivsaimniecības nozarei pandēmijas ietekmes mazināšanai - rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai zvejniecības, akvakultūras un zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem kopumā izmaksātas kompensācijas 2,15 miljonu eiro apmērā, skaidroja ministrijā

"Lauksaimnieku un mājražotāju sekmīgākai darbībai liela nozīme ir kooperācijai," stāstīja ministrijā. Tika minēts, ka atbalsts kooperatīvu attīstībai ir veicinājis ne tikai kooperatīvu biedru skaita pieaugumu - no 4895 biedriem 2019.gadā līdz 5101 biedram 2020.gadā, bet arī kooperatīvu apgrozījuma kāpumu - no 412 miljoniem eiro 2019.gadā līdz 501 miljonam eiro 2020.gadā.

Tāpat 2019. un 2020.gadā sekmīgi tika turpināta zemes iegādes kreditēšanas programma, kas lauksaimniekiem devusi iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, norādīja ministrijā. Secīgi, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, zemnieki lauksaimnieciskajai ražošanai līdz 2020.gada septembrim bija saņēmuši 2040 aizdevumus un iegādājušies 43 084 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes 98,7 miljonu eiro vērtībā, apkopoja ZM.

Papildus ZM un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) divos gados, izmantojot ES atbalstu un valsts līdzfinansējumu, turpināja valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanu un pārbūvi. Ministrijā uzsvēra, ka 2019. un 2020.gadā ZMNĪ, ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, ir īstenojusi 15 projektus 15,58 miljonu eiro vērtībā, lai samazinātu plūdu riskus lauku teritorijās.

Līdztekus 2020.gadā panākta ES līderu vienošanās par ES budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem un ES atveseļošanas plānu Covid-19 seku mazināšanai. Kā skaidroja ministrijā, kopējais Latvijas tiešo maksājumu apjoms 2021-2027.gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai būs 848 miljoni eiro, kas nozīmē, ka kopējais ES finansējums Latvijai pieaugs par 637 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot ar 2014.-2020.gada periodu.

Papildus ir piešķirts ES finansējums 84 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 izraisītās krīzes, uzsvēra ZM.