Pēc sen nebijuši bargās ziemas ir atnācis pavasaris – ledus nokusis un situācija pēc ziemas dīķos ir ļoti atšķirīga. Daudzos dīķos ziemošana ir bijusi veiksmīga, bet ir dīķi, kuros pēc ledus nokušanas ir pavēries bēdīgs skats, jo redzams daudz bojā gājušu zivju. Šāds skats ir ne tikai privātajos dīķos, bet arī atsevišķos ezeros, īpaši seklajos un zāļainajos.

Šo situāciju manīt mēs nevaram, bet apgūt zināšanas, ko ņemt vērā nākamajām ziemām, varam. Gandrīz visi zina, ka ziemā, lai zivis neslāptu, ir jāliek aerators, bet bieža iesācēju, un reizēm ne tikai iesācēju, kļūda ir aeratora uzstādīšanu atlikt līdz pēdējam brīdim, kad dīķī jau ir novērojamas problēmas. Tad nereti ir par vēlu. Vislabāk ir aeratoru uzstādīt jau rudens izskaņā, tikko uzsalst ledus un uz tā var uzkāpt.

Pirmkārt, zivis no rudens pa dīķi vairāk pārvietojas, ūdenī vēl ir skābeklis un zivis var atrast vietu, kur skābekļa ir vairāk un tur arī pulcēties. Ja aerators tiek ievietots ūdenī, kad ir iestājies skābekļa bads, zivis bieži vien ir apdullušas un nemaz neatrod šo aerācijas vietu, un, atrodoties dīķa otrā galā, tur arī nosmok.

Otrkārt, ja aerators tiek uzstādīts savlaicīgi, no ūdens gaisā izdalās  gāzes, kuras rodas, piemēram, sadaloties dīķī pa vasaru augušajiem ūdensaugiem. Ja šīs gāzes nevar no ūdens izventilēties, jo priekšā ir ledus sega, tās sadalās ar ķīmiskas reakcijas palīdzību, patērējot dīķī esošo skābekli, tādējādi skābekļa līmenis nelabvēlīgu apstākļu rezultātā var samazināties ļoti ātri.

Lai nu kā bija, tā bija, ir atkal jauns pavasaris, un skaidrs, ka jāsāk domāt par zivju laišanu dīķī. Doma, ka šogad viss būs labāk nekā iepriekšējā gadā, ceļ spārnos. Šobrīd ir īstais laiks sākt plānot jauno sezonu. Galvenie jautājumi ir: kādas zivis laist dīķī un ar ko barot.

Runājot par zivīm, ir jāsaprot, kādas zivis būs piemērotas jūsu dīķim: siltūdeņu vai aukstūdeņu. Pie mums, Latvijā, aukstūdeņu zivis, kuras mēs laižam dīķos, ir varavīksnes foreles un artiskās pālijas, pārējās vairāk vai mazāk ir attiecināmas pie siltūdeņu zivīm.

Aukstūdeņu zivis labi jutīsies dīķos, kuros vasaras karstajos mēnešos ūdens neuzsilst vairāk par +20 °C, savukārt siltūdeņu zivis labi jutīsies +23 līdz 28 °C un augs daudz lēnāk, ja ūdens būs zem +20 °C.

Dīķis kā mazdārziņš – tā ir ideja par to, ka savā piemājas dīķī ikviens var izaudzēt zivis pašu lietošanai uzturā, līdzīgi kā tomātus un gurķus, tādējādi bagātinot savu ēdienkarti ar augstvērtīgu zivju produkciju, kurai ir skaidri zināma izcelsme un pašu veidota kvalitāte. Piemēram, 1000 m² dīķī vienā vasaras sezonā izaudzēt 100 kg zivis ir reāli sasniedzams plāns.

Priekšrocības, protams, būs dīķī, kas ir aprīkots ar meniķi, ir pilnībā nolaižams un rudenī viegli apzvejojams, bet ir iespējams saimniekot arī nenolaižamos dīķos.

Mazdārziņa dīķa princips: pavasarī ielaižam zivju mazuļus, vasarā barojam un rūpējamies, un rudenī vācam ražu, zvejojam zivis. Tās, kuras uzreiz nevar apēst, sapako vakuuma maisiņos un saliek saldētavā. Labā saldētavā zivis saglabā labu kvalitāti vismaz 6 mēnešus.

Vairāki audzēšanas modeļi:

1. variants: ielaižam dīķī vienvasaras karpiņas (50–100 g), barojot ar graudiem, rudenī zivtiņas būs 200–500 g smagas, barojot ar profesionālo zivju barību, iespējams sasniegt 1000–2000 g svaru.
2. variants: ielaižam divvasaru karpiņas (200–800 g), barojot ar graudiem, rudenī zivis būs 800–1500 g, barojot ar profesionālo zivju barību, iespējams sasniegt 2000–3500 g svaru.

Šajā variantā ir iespējams zivis sākt ķert jau vasaras sākumā, neatliekot zivju baudīšanu tikai uz rudeni. Pie šāda risinājuma es parasti iesaku ielaist zivis nedaudz vairāk, lai nebūtu sajūta, ka, noķerot daļu zivju, jau vasarā dīķī to paliek maz.

3. variants: ielaižam varavīksnes foreļu mazuļus (40–100 g), barojot ar profesionālo foreļu barību, iespējams rudenī sasniegt 800–1500 g svaru.

Variantu ir daudz, īpaši ar siltūdeņu zivīm, veidojot dažādas polikultūru kombinācijas, lai būtu lielāka ražas daudzveidība un lielāks gastronomiskais piedzīvojums no sava mazdārziņa dīķa.

Svarīgs aspekts ir barība. Izmantojot profesionālo zivju barību, iespējams panākt ātrāku pieaugumu un vienlaikus samazināt dīķa piesārņojumu. Barības konversijas rādītāji to skaidri parāda: ar graudiem nepieciešami 4–8 kg, lai izaudzētu 1 kg zivju, bet ar profesionālo barību – tikai 1–1,5 kg.

Sezonas noslēgumā pienāk patīkamākais brīdis – ražas laiks. Tas var kļūt par īstiem svētkiem, aicinot draugus un ģimeni, līdzīgi kā tradicionālajās talkās. Tā ir iespēja ne tikai baudīt pašu izaudzēto, bet arī novērtēt ieguldīto darbu un plānot nākamo sezonu ar vēl lielāku pieredzi.

Gatavojamies jaunajai sezonai! Lai tā visiem mums zivju bagāta!

LLKC kopā ar Zivsaimniecības sadarbības tīklu aicina uz praktisku un izzinošu semināru, kas veltīts tieši pašpatēriņa zivju audzēšanas konceptam – Valmieras novadā, 28. aprīlī. Dalība bez maksas! Vairāk par semināru: ŠEIT.