Iedzīvotāju līdzdalība pašvaldībā, digitalizācija, sabiedriskā transporta un mājokļu pieejamība laukos – aktuālas tēmas Latvijā, pie kurām norit aktīvs darbs, izstrādājot rīcībpolitikas dokumentus, analizējot esošās prakses, uzsākot jaunas iniciatīvas un veidojot diskusijas dažādu iesaistīto pušu lokā un plašākā sabiedrībā. Latvijas Lauku forums (turpmāk – LLF), reaģējot uz to, ir īstenojis jaunu pieeju – lauku filtru, lai vērtētu, kā esošie risinājumi un rīcībpolitikas ievēro un atbild uz lauku telpas unikālajām vajadzībām un izaicinājumiem.

LLF, pateicoties Latvijas NVO fonda ietvaros saņemtajam atbalstam, šī gada laikā strādāja ar koncepta „lauku filtrs” (angliski – Rural Proofing) pielāgošanu un iedzīvināšanu Latvijā, izzinot esošās prakses Eiropā un iesaistoties starptautiskās diskusijās, kā arī informējot par šo konceptu politikas veidotājus un reģionālās attīstības plānotājus. Lauku filtrs ir process, kura ietvaros tiek veikta pārbaude, vai kādu konkrētu politiku īstenošanas rezultātā, pastāv vai nepastāv atšķirīga ietekme uz lauku teritorijām to specifisko īpašību dēļ, salīdzinot ar ietekmi uz citām teritorijām. LLF, izmantojot lauku filtra pieeju, ir izstrādājis informatīvus materiālus par 4 tēmām – sabiedriskā transporta nodrošinājumu, iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības darbā, mājokļu pieejamību un digitalizāciju Latvijas laukos.

Aktuālajos politikas plānošanas dokumentos paredzētās rīcības sabiedriskā transporta nodrošināšanai un iedzīvotāju līdzdalības sekmēšanai pašvaldību darbā ir vērtējamas kā pozitīvi piemēri, kuros vismaz atsevišķās dokumentu sadaļās un daži no plānotajiem pasākumiem izstrādāti tieši atbilstoši lauku teritoriju unikalitātei un attālo teritoriju iedzīvotāju vajadzībām, iekļaujot īpašu pasākumu kopu specifiski lauku telpu atbalstam.

Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu, šī gada oktobrī apstiprinātajās Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam paredzēta iespēja veidot reģionālās nozīmes maršrutus, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti bez maksas, tāpat ir minēta iespēja turpināt uzsākto iniciatīvu par transportu pēc pieprasījuma.

Pašvaldību likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, uzmanība lauku teritorijām ir pievērsta vairākos jaunajos iedzīvotāju līdzdalības instrumentos. Piemēram, likumprojektā ietvertās iedzīvotāju padomes sniegs nozīmīgu ietekmi tieši attālās lauku teritorijās, kas arī likumprojekta anotācijā ir norādīts kā pasākums, kas mērķēts uz salīdzinoši savrupām vietējām kopienām, kuru interešu pārstāvībai domē ir būtiskāka nozīme. Tāpat likumā ietverto kolektīvo iesniegumu iesniedzēju skaits novados, lai arī vēl joprojām plānots augsts mazām teritorijām, tomēr zemāks kā pilsētās un lielajos novados, attiecīgi pieejamāks arī mazākās teritoriālajās vienībās. Arī līdzdalības budžeta ietvaros tiek plānots, ka par administratīvajā centrā iecerētajiem projektiem varēs balsot visi novada iedzīvotāji, kam šī teritorija ir funkcionālais teritorijas centrs, tā nodrošinot projektu atbilstību konkrēto teritoriju iedzīvotāju vajadzībām.

Saistībā ar mājokļu pieejamību un digitalizācijas iespējām lauku teritorijās šo jomu politikās šobrīd netika identificēti veiksmīgi risinājumi, kas reaģētu uz esošo un potenciālo lauku iedzīvotāju izaicinājumiem.

Lai arī saistībā ar digitalizāciju Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir ietverta infrastruktūras izveide, tā saucamās „pēdējās jūdzes” pilnveide digitālās plaisas starp pilsētām un lauku apvidiem novēršanai, tomēr LLF ir identificējis, ka daudzās lauku teritorijās ļoti nozīmīgs un pat izšķirošs izaicinājums ir ne tikai neesošs, bet arī ļoti zemas kvalitātes vai mazas jaudas infrastruktūras nodrošinājums. Tas ierobežo komunikācijas, attālinātā darba vai uzņēmējdarbības iespējas konkrētajā teritorijā. Tāpat, lai arī ir izstrādāts plašs digitālo aģentu tīkls, tomēr nav saprotams, kā šie aģenti sasniegs attālās teritorijas un iedzīvotājus, kam šāda veida atbalsts ir akūti nepieciešams. Valsts un pašvaldības pakalpojumos plānotajam principam “digitāls pēc noklusējuma” vajadzētu mazināt esošo nevienlīdzību, tomēr tā kā digitālo prasmju apguves nodrošināšanai primāro mērķa grupu vidū nav lauku iedzīvotāji, kuriem digitālo pakalpojumu pieejamība ir būtiska, pašreiz nav identificējamas rīcības, kas mazinātu šo digitālo plaisu.

Līdzīgi digitalizācijai, arī mājokļu pieejamības problēmai ir plānotas atsevišķas rīcības, kas netiešā veidā varētu ietekmēt lauku teritoriju, tomēr pieejamais atbalsts mājokļu īpašumiem nav fokusēts un ir grūtāk pieejams cilvēkiem laukos, īpaši ar zemākiem ienākumiem. Īres mājokļu pieejamību plānots attīstīt sinerģijā ar ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, tā ierobežojot to pieejamību personām, kas vēlas veikt attālinātu darbu vai paši uzsākt uzņēmējdarbību bez ārēja atbalsta.

Pašreiz digitalizācijas un mājokļu pieejamības veicināšanai lauku teritorijās identificētie pozitīvie piemēri ir konstatējami vien atsevišķām vietējā mēroga aktivitātēm, kur kopiena vai pašvaldības darbinieki uzņēmušies iniciatīvu, lai „uzliktu ielāpus” esošajiem izaicinājumiem šajās jomās savā teritorijā. Piemēram, viedo ciemu kopienās notiek uz pašiniciatīvu balstītas digitālās nodarbības un kopienas digitālu produktu veidošana, lai iemaņas izmantotu praksē. Savukārt mājokļu nodrošināšanai un jaunu ģimeņu piesaistei teritorijā, vietējie iedzīvotāji atjauno dzīvokļus potenciālajiem iedzīvotājiem, tāpat pagastu pārvaldes strādā, lai identificētu un sakārtotu īpašumtiesību jautājumus pamestiem īpašumiem un piesaistītu jaunus iedzīvotājus teritorijā, rodot tiem iespēju iegādāties un apdzīvot pamestās mājas. Līdzīgi arī virzībā uz iepriekšminēto sabiedriskā transporta pieejamību un iedzīvotāju līdzdalību, var konstatēt  konkrētas, noteiktā teritorijā īstenotas iniciatīvas, piemēram, transports pēc pieprasījuma Alūksnes un Mazsalas novadā vai Rēzeknē un Limbažos īstenotā prakse par iedzīvotāju padomēm. Minētie piemēri – labās prakses, tiek sistematizētas arī nacionālā mērogā, lai veidotu šādām praksēm atbalstošu vidi plašākā teritorijā.

Šobrīd, kad turpinās darbs pie nacionāla mēroga rīcībpolitikas par ES fondu finansējuma īstenošanu un risināta arī lauku teritorijās esošo izaicinājumu ietveršana finansējuma sadalē, aicinām iepazīties ar LLF izstrādātajiem lauku filtriem par aktuālajiem jautājumiem. Pat ja nacionālā mērogā neizdodas pilnībā ietvert nepieciešamās rīcības, iespējams, tieši katra novada attīstības programmas un tajās plānotās rīcības ļaus nākamajos septiņos gados veikt būtiskas pozitīvas izmaiņas. LLF aicina aplūkot attīstības plānus caur lauku filtru, izvērtējot, vai plānotajam pastāv atšķirīga ietekme uz lauku teritorijām to specifisko īpašību dēļ un, ja tiek identificēta neatbilstība, ietvert lauku telpas vajadzībām atbilstošu rīcību.