Meža nozares eksporta ienākumi šogad sarukuši par 139,2 milj. eiro jeb 10% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn; skan cerība, ka līdz gada beigām krituma dziļums mazināsies

Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 807,75 milj. eiro, kas ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā.

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu sarukumu sarucis arī imports par 38,31 milj. eiro jeb 8,0% un sasniedzis 442,7 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 135,82 milj. eiro jeb 30,7% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Trīs faktori

“Trīs lielākie ietekmētāji ir lētā izejviela Centrāleiropā egļu mizgrauža epidēmijas dēļ, pērn nenotikušais, bet pēc dažiem mēnešiem neizbēgamais Brexit un, protams, Covid-19 izraisītais haoss koksnes produktu plūsmās un patēriņā. Tā ir kārtīga pulvermuca, uz kuras šobrīd sēžam,” uz jautājumu, kas ietekmējis nozari, atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, ja nebūtu iejaucies Covid-19, tad, visticamāk, šis gads būtu apgriezts spoguļattēls pērnajam.

“2019. gada 1. ceturksni meža nozare uzsāka ar no 2018. gada mantotajām augstajām cenām un pastiprinātu pieprasījumu no britiem solītā Brexit dēļ.

Sākot ar 2. ceturksni, sāka velties lejā gan cenas, gan pieprasījums, kas rezultējās ļoti bēdīgā 3. un 4. ceturksnī. 2020. gadā viss bija otrādi – 1. ceturksnī tirgi atkopās straujāk, nekā gaidīts, un Ķīnā plosošais vīruss šķita kā Austrumu pasakas.

2. ceturksnī notika viss mums zināmais, bet, sākot ar 3. ceturksni, sākam atkopties ātrāk, nekā gaidīts,” tā uz jautājumu, kāds ir iemesls meža nozares produkcijas eksporta ienākumu kritumam, atbild K. Klauss. Viņš steidz piebilst, ka, salīdzinot šā gada jūliju ar pērno gadu, Latvijai pat ir neliels eksporta kāpums. “Ja pulvermuca nesprāgs, iespējams, šī gada rezultāti var pat nebūt tik bēdīgi,” tā K. Klauss.

Neatšifrētās daļas artava

Vairākās koksnes izstrādājumu pozīcijās ieņēmumu apjoms ir mazāks nekā analogā laikā pērn, tomēr skan pārliecība, ka pēc kāda laika būs korekcijas.

Proti, pašlaik dati sadaļā Pārējie koksnes izstrādājumi rāda 78,99 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, kad bija 34,59 milj. eiro, ir pieauguši par 128% un pārceļos uz atbilstošām sadaļām. Ir viedoklis, ka pēc laika neklasificētie koksnes izstrādājumi papildinās gan eksportēto zāģmateriālu, gan saplākšņa, gan namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta ieņēmumus un arī to kopējo ārzemēs realizēto daudzumu. Šāds skatījums tiek pamatots ar vēsturisko pieredzi, kad kopējie cipari ir atbilstoši un tie faktiski būtiskas pārmaiņas nepiedzīvo, taču tādas notiek, sadalot tā dēvētos neklasificētos koksnes izstrādājumus.

Lielbritānija un Lietuva

Šogad visvairāk nozares produktu eksportēti uz Eiropas Savienību pametošo Lielbritāniju – kopumā par vairāk nekā 195,7 milj. eiro jeb 15,7% no kopējā eksporta ienākumu apmēra.

2019. gadā uz Lielbritāniju piegādāto koksnes izstrādājumu apjoms sarucis par vairāk nekā 58,9 milj. eiro jeb 23,1%. Bez tam par 21,1% bijuši mazāki eksporta ieņēmumi no meža nozares produkcijas piegādēm uz Zviedriju – attiecīgi 132,5 milj. eiro šogad, 167,9 milj. eiro pērn. Vislielākais kritums preču piegādē bijis uz Poliju – par 29,8%, taču naudas izteiksmē tie ir tikai 10 milj. eiro. Neraugoties uz Covid-19, pieauguši meža nozares eksportētās produkcijas ieņēmumi uz Igauniju līdz 179,1 milj. eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā analogā laikā pērn, kad tika piegādāta produkcija par 165,7 milj. eiro. Lielāki ienākumi no meža nozares produkcijas piegādēm ir uz Dāniju, uz šo valsti piegādāta produkcija 109 milj. eiro apmērā, pērn – nedaudz vairāk par 101 milj. eiro. Savukārt visvairāk naudas izteiksmē devis imports no Lietuvas – 82 milj. eiro apmērā, taču importa pieaugums ir tikai no Zviedrijas – par 21,4%.

Jaunumu artava

Pēc vairāku meža nozares uzņēmēju domām, eksporta ienākumu apmēra pamatā ir pieprasījums pēc meža nozares produkcijas ārzemēs, taču par būtiskākajiem jaunumiem esot jāuzskata divas ziņas.

Proti, dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā netālu no robežas ar Latviju – Akmenē – tapusi 146 milj. eiro vērtā VMG plātņu rūpnīca, kas iecerējusi ik gadu saražot ap 600 000 m3 produkcijas, un tiek pieļauts, ka vismaz daļa koksnes izejvielu šai ražotnei tiks piegādāta no Latvijas. Skanēja arī viedoklis, ka par šādas rūpnīcas izveidi Latvijā ir daudz runāts, taču vismaz pagaidām tāda nav tapusi, kaut arī koksnes resursu izejvielu mūsu valstī šādai rūpnīcai pietiek.

Savukārt otra nozīmīga ziņa atrodama Zviedrijas kompānijas SCA mājaslapā, proti, SCA (Svenska Cellulosa Aktiebolaget) ir parakstījusi līgumu par meža zemes iegādi Latvijā ar kopējo platību 19,15 tūkst. ha, no kuriem 13,1 tūkst. ha ir meža zeme. Darījuma summa esot 44,5 milj. eiro. Kā meža zemju pārdevējs ir norādīts Isnaudas Forest Holding AB. Paredzēts, ka darījums tiks pilnībā pabeigts 2020. gada ceturtajā ceturksnī.