Šajā sezonā bija tā lieliskā iespēja konsultantu mācību programmas ietvaros vairot zināšanas, apmeklējot Zviedriju. Lai arī Zviedrijas dārzkopība nevar lepoties ar īpašiem panākumiem, tomēr izrādījās, ka Martina Lundkvista saimniecība bija tā, kas deva ieskatu nosacītā nākotnē.

Bioloģiskās dārzkopības tālākā attīstība ir tādās kā krustcelēs. Viens ir virziens, kas ir saistīts ar intensīvu zemes izmantošanu, plašu tehnikas izmantošanu, pielietojot maksimālu nepieciešamo augu barības vielu daudzumu un augu aizsardzības līdzekļus. Augļu dārzos nepieciešamo smidzinājumu skaits, vismaz ārvalstīs, bioloģiskajās saimniecībās pietuvojas konvencionālo smidzinājumu skaitam, ko noteikti nevar uzskatīt par optimālu risinājumu bioloģiskajiem augļu dārziem. Tāpat intensīvā augsnes apstrāde ir saistīta ar nopietniem augsni degradējošiem riskiem un paaugstinātu erozijas iespējamību gan vēja, gan ūdens ietekmē. Būtībā metodes ir krietni līdzīgas integrēti un konvencionāli strādājošām dārzkopības saimniecībām. Noteikti neesmu šī virziena dārzkopības piekritējs, bet būs saimniecības, kas izvēlēsies tieši šo attīstības virzienu.

Es esmu otra virziena piekritējs, kur audzētāji nedzenas pēc maksimālās peļņas, bet gūst labus rezultātus, maksimāli domājot par augsnes auglības paaugstināšanu, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu, visbeidzot izmantojot mājdzīvnieku dotās iespējas. Būtībā tā ir reģeneratīvā lauksaimniecība. Tieši vairāku nozaru integrēšana kopā ir tas ceļš, kas var dot stabilus ienākumus saimniecībai, dažādojot realizējamos produktus. To var nodrošināt agromežsaimniecības ienākšana dārzkopībā. Agromežsaimniecība ir ilgtspējīga (jaukta) cilvēka apzinātu darbību zemes izmantošanas sistēma, apvienojot viengadīgās lauksaimniecības kultūras ar daudzgadīgajām (kokiem un krūmiem) vai/un mājlopiem, gan vienlaikus telpiski sakārtoti, gan secīgā maiņā, palielinot tās ekonomisko vērtību un ekoloģisko nozīmi. Mežsaimniecības un lopkopības ienākšana dārzkopībā dod jaunas un inovatīvas iespējas saimniekot, nodrošinot stabilu un pārliecinošu saimniecības attīstību. Tieši tāda bija Martina Lundkvista saimniecība Zviedrijā.

Metodes, kas aizgūstamas no agromežsaimniecības

Šajā stāstā daļā apskatīsim tieši tās metodes, kas tiešā veidā nāk no agromežsaimniecības un ir sekmīgi izmantojamas dārzkopībā.

Mājlopu ganīšana augļu dārzos. Pirmajā brīdī varbūt šķiet, – kas tā par niekošanos, taču paskatīsimies dziļāk, ko tieši mājlopi augļu dārzā spēj izdarīt. Kā sīko, tā lielo mājlopu izmantošana augļu dārzu noganīšanā dod sekojošus sekmīgus risinājumus.

Barības sagādāšana mājlopiem. Tas ir ļoti darba un resursu ietilpīgs pasākums, kas ir viens no svarīgākajiem darbiem visas sezonas garumā. Pat, ja mājlopi tikai daļēji nodrošina sevi ar nepieciešamo zāles barību, tas ir milzīgs atspaids saimniekošanā. Zāle lopam ir lētākā un veselīgākā barība.

Mājlopu veselība. Rūpējoties par augu bioloģisko daudzveidību augļu dārzā, ļaujot noteiktām zālēm un augiem izsēties vai izsēt arī speciāli, var nodrošināt bagātīgu “aptieku” lopiem. Dzīvnieki instinktīvi spēj izvēlēties augus savām specifiskajām vajadzībām. Rezultātā ir ietaupīti līdzekļi veterināra pakalpojumiem un mazāk lietoti medikamenti.

Nav nepieciešama appļaušana. Rindstarpās un arī apdobēs augošo zāli noganot, izpaliek tehnikas izmantošana appļaušanai. Apdobes zonas pļāvēji vispār ir ļoti specifiski un nav nekādi lētie. Tādā veidā ir iespējams ietaupīt uz specifiskās tehnikas iegādi, degvielu un, protams, visdārgāko resursu – laiku. Martina saimniecībā šim nolūkam tika izmantotas aitas. Ir tādi piemēri arī Latvijā.

Kaitēkļu vairošanās cikla pārtraukšana. Pastāv iespēja mājlopu darbību noteiktā platībā arī kombinēt. To gan neizmantoja konkrētā saimniecība, bet ļoti veiksmīgi pēc aitu ganīšanas var ganīt vistas. To dabisko vēlmi kašāties izmanto kaitēkļu ierobežošanai. Sevišķi efektīvi ir vistas palaist periodos, kad kaitēkļi krīt lejā no augļu kokiem, lai iekūņotos. Kaitēkļu kūniņas ir vistu iemīļota barība.

Mēslošana. Ietaupa pat divas pozīcijas – gan mēslojumu, gan mēslojuma izkliedi. Organiskais mēslojums, kas veidojas pēc aitām un vistām, ir ļoti efektīvs labai augļu koku augšanas nodrošināšanai. Vistas vienlaikus ir gan efektīvas mēslojuma radītājas, gan citu kūtsmēslu sekmīgas izkliedētājas, tādā veidā padarot efektīvāku organiskā mēslojuma izmantošanu. Viena vista dienas laikā spēj pārbaudīt (izkašāt) 4,5 m² lielu platību. Tāda kūtsmēslu izkliede nodrošina, ka lopi nākamajā reizē ēdīs zāli nešķirojot.

Ražas novākšana. Vienmēr, ražu vācot, veidojas nestandarta produkcija, kuru vākt nav pārāk izdevīgi, cena zema un lieks darba patēriņš. Tad, lūk, nestandarta āboliem nokrītot lejā, tos labprāt notiesās mājdzīvnieki.

Noganīšanas organizēšana. Konkrētajā saimniecībā elektriskais gans bija novilkts divos augstumos. Vistas var ievietot mobilajā mājiņā ar nakšņošanas būdu, kuru katru dienu pārvieto. Ja noganīšanu ir vēlme uzsākt jau pirmajā gadā, tad nāksies parūpēties par katra augļu koka individuālo aizsardzību. Vislabāk ir izmantot stumbra aizsargus. Piemērotākie ir caurumoti elastīgi plastikāta materiāli, kurus atritina un pieliek pie stumbra, palaižot vaļā tie, ritinoties atpakaļ, aptinas ap stumbru. Otrs, mazliet sliktāks variants ir gofrētu cauruļu izmantošana. Tās ik pa laikam nāksies pārbaudīt, vai nav iemājojušas skudras.

Otra agromežsaimniecības metode, kura iedzīvināta Martina saimniecībā, ir aleju dārzkopība vai kultūraugu audzēšana slejās. Šajā reizē parunāsim par ilggadīgo stādījumu daļu, kas atdala šīs slejas. Augļu koku kultūras, šajā saimniecībā tās bija ābeles un plūmes, bet ir iespējamas arī citas – kā bumbieres un ķirši, tiek audzēti paplašinātā apdobē – platums ap 4–5 m. Tajā tāpat tiek audzēti krūmogulāji, kā arī bija iestādīta tauksakne un citi aromātiskie augi.

Bioloģiskā daudzveidība. Platības vienībā audzējot vairākas sugas, mēs veicinām kā mikrobioloģisko, tā makrobioloģisko daudzveidību. Pirmā veidojas kā augsnē, tā arī virs zemes, otrā – virs zemes. Tādā veidā tiek mazināta iespēja masveidā savairoties dažāda veida kaitīgiem organismiem. Tieši monokultūru audzēšana ir viens no pamata iemesliem, kāpēc kaitīgie organismi spēj savairoties masveidā. Šajā slejā bija izvietoti putnu būrīši, piesaistot dažādas putnu sugas, kas arī mazina iespēju dažādu kaitēkļu izplatībai, šajā gadījumā apkalpojot ne tikai ilggadīgās kultūras, bet arī dārzeņus. Nozīmīgs faktors ir kukaiņu piesaiste šai platībai, kas kalpos gan kā kaitēkļu ierobežotāji, gan daļēji kā barības bāze putniem. Derīgie kukaiņi var būt nozīmīgi kaitēkļu ierobežotāji.

Mikroklimata veidošana. Apstākļos, kad reģionā var tikt novērotas dažādas meteoroloģiskās anomālijas, mikroklimata veidošana saimniecībā ir katra paša saimnieka rokās. Ilggadīgo stādījumu slejas ir šķērslis valdošajiem vējiem. Rezultātā veidojas labāki apstākļi dārzeņu augšanai un attīstībai. Platībā labāk saglabājas mitrums un tiek nodrošināta augstāka temperatūra, kas sekmē straujāku dārzeņu augšanu.

Preterozijas ietekme. Nav noslēpums, ka lielajos lauku masīvos  arī Latvijā tiek novērota vēja un nereti arī ūdens radītā erozija. Šādu ilggadīgo stādījumu joslas kavē vēja ieskriešanos un  palēnina tā ātrumu. Tas nozīmē, ka augsne tiek pasargāta no fiziskās degradācijas.

Risku dažādošana. Būtiski, ka šādu prakšu ieviešana dod arī finansiālu labumu, jo no platības vienības tiek iegūta dažādāka dārzkopības produkcija, kas dod ienākumus dažādos laikos un palielina saimniecības stabilitāti, ļaujot izlīdzināt gada griezumā kā resursu, tā darbaspēka patēriņu.

Pārējie ilggadīgie stādījumi

Krūmogulāji saimniecībā bija atsevišķā laukā, kur tika nodrošināta pilienveida laistīšana. Apdobes bija mulčētas ar ģeotekstilu un rindstarpas bija nomulčētas ar šķeldu. Šķirņu klāsts samērā plašs, tajā skaitā arī no Austrumeiropas, acīmredzot ziemcietības dēļ.