Dārzs un Drava / 2018.gads (Ziema.)

Cilvēks ir tāds interesants radījums – viņam allaž vajag kaut ko jaunu, neparastu, kādu īpašu augu, ar ko uzlabot un stiprināt veselību. Būtībā jau tas ir labi, bet dažkārt rodas pretruna – tas labākais noteikti atrodams kaut kur tālu, tālu, noteikti ne mūsu pašu zemītē. Taču ne vienmēr tā ir patiesība – veselībai noderīgākie ir tieši tie augi, kas aug mums līdzās. Jā, palaikam noder arī kas svešāks, bet tas noteikti nav obligāti nepieciešams. Un tā esam iepazinuši virkni svešzemnieku, kas kādu laiku nonāk uzmanības centrā, bet pēc tam pamazām pazūd, dodot vietu jaunam objektam. Godži ogas, makas sakne, inku ogas, Kanādas mellenes, noni sula, moringas lapas, spirulīna – tie nebūt nav visi brīnumi, kas apciemojuši mūs pēdējos gados. Un parādās aizvien jauni. Pie tādiem var pieskaitīt acai ogas (izrunā asai).

Kas ir acai ogas?
Tie ir areku dzimtas Arecaceae palmas Euterpe oleracea augļi, patiesībā kauleņi, nevis ogas (sēkla ietverta kauliņā, līdzīgi kā mūsu ķirsim). Šī palma sastopama Brazīlijā, Trinidadā, Panamā un citās Dienvidamerikas valstīs. Aug mitrās, purvainās vietās, upju krastos, jūras krastu tuvumā, intensīvi iekarojot arvien jaunas teritorijas. Diemžēl auga izplatībai ievērojamu konkurenci rada rīsu lauki un garneļu audzēšanas fermas.

Augam veidojas daudzi (dažkārt pat līdz 45) stumbri, to augstums var sasniegt 25 m, diametrs – 7–18 cm. Stumbra galotnē ir lapu vainags, tas sastāv no 8–14 lokveida lapām, lapas plātne ir līdz 4 m gara, plūksnaini dalīta. Plūksnas nokarenas, lapas pamata daļā to garums ir 40–74 cm, vidusdaļā 60–110 cm, bet galotnes daļā – 24–50 cm. Ziedi sīki, viendzimuma, sakopoti līdz 75 cm garās daudzziedu skarās. Ziedkopā veidojas 500–900 lodveida augļu. To diametrs ir 1–2 cm. No ārpuses augļu miziņa ir tumšsarkana, melna vai zaļa, mīkstums plāns, jo augļa lielāko daļu (60– 80%) aizņem kauliņš ar vienu sēklu tajā.

Izmanto pārtikai, kosmētikai
No auga izmanto augļus, ko var vākt divas reizes gadā. Tos lieto uzturā un eļļas ieguvei, bet vietējie indiāņi uzturā izmanto arī stumbru serdi. Pēdējā laikā gan serdes ieguvei kultivē radniecīgu sugu Euterpe edulis. Pateicoties agresīvai mārketinga politikai, acai ogu ieguve nemitīgi palielinās – 2000. gadā tās bija 121 800 t, bet 2016. gadā – jau 215 609 t. Tās izmanto dažādu uztura bagātinātāju, sulas, konfekšu, saldējuma, eļļas ražošanai, arī kosmētisko līdzekļu pagatavošanai. Taču augļu ieguves apjomi mazina vietējo iedzīvotāju uztura resursus.

Acai augļu enerģētiskā vērtība ir 533,9 kcal. 100 g produkta ir 52,2 % ogļhidrātu, 8,1 % olbaltumvielu, 32,5 % tauku, nedaudz askorbīnskābes, 260 mg kalcija, 4,4 mg dzelzs, aminoskābes, kā arī steroli, lignāni, procianidīni, fenolkarbonskābes un citi bioloģiski aktīvi savienojumi. Tauku sastāvā atrodamas oleīnskābe (56,2 %), palmitīnskābe (24,1 %), linolskābe (12, 5%).

Acai ogas ārpus to ieguves reģiona parasti izmanto izžāvētas un sasmalcinātas (svaigas tās ilgi uzglabāt nevar) vai arī izspiestas sulā. Tās daudzās valstīs tiek reklamētas kā superfood – īpaši augstas vērtības uzturs ar ārstniecisku nozīmi, bagāts ar antioksidantiem. Acai ogām piedēvē spēju mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, novērst saslimšanu ar vēzi, diabētu un citām hroniskām slimībām, palielināt seksualitāti, samazināt svaru un noturēt to vajadzīgās robežās, kopumā pozitīvi ietekmēt cilvēka organismu. Pētījumi notiek gan ķīmiskajās laboratorijās, gan ar dzīvniekiem (žurkām, trušiem). Kopumā Pub Med datu bāzē ir aptuveni 270 ziņojumu par pētījumu rezultātiem. Zinātnieki ir pētījuši polifenolu koncentrāciju augļos un vērtējuši to antioksidatīvo aktivitāti, iedarbību uz slimību izraisītājiem un slimību procesiem, taču rezultāti ne vienmēr ir pārliecinoši. Daži pētījumi rāda, ka acai ogu sastāvvielām ir augsta antioksidatīvā darbība, turpretī citi konstatē, ka tā ir zemāka nekā mellenēm, zemenēm, vīnogām, mango. Kā norāda paši zinātnieki, eksperimenti jāturpina.

Kā tad īsti ir? To rādīs laiks un turpmākie pētījumi. Varbūt pagaidām labāk ēdīsim zemenes un mellenes...