Lielai daļai sabiedrības lauksaimniecība asociējas ar smagu darbu, tīrot kūtsmēslus ar dakšām rokās vai vācot ražu no lauka. Realitātē laukos ir ieviestas inovatīvas tehnoloģijas un strādā moderna tehnika. Kā notikusi nozares transformācija un vai lauksaimniecība ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu nozari valsts ekonomikai?

Atmetot emocijas, vērtējot tikai skaitļus un faktus, lauksaimniecību pētīja domnīca Certus. Pētījums  “No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze” izgaismo patieso ainu par lauksaimniecību Latvijā.

3. novembrī notiks pētījuma prezentācija un diskusija. Žurnālists Ģirts Timrots diskutēs ar pētījuma autoriem Dauni Aueru un Edmundu Krastiņu, kā arī politiķiem un ekspertiem  – zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski, Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētāju Valteru Zelču, Swedbank lauksaimniecības virziena vadītāju Rolandu Zeltiņu, Elagro Trade valdes priekšsēdētāju Olavu Legzdiņu un Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.

“Runājot par lauksaimniecību, nereti mīti un emocijas dzirdamas daudz spilgtāk nekā mierīgi un izsvērti viedokļi. Arī politiskajā līmenī aizvien biežāk novērojamas uzskatu sadursmes par to, kādā virzienā Latvijas lauksaimniecībai jāiet. Diemžēl bieži iztrūkst zinātnes – faktu, skaitļu un ekspertīzes, līdz ar to nozares attīstība tiek veidota uz pieņēmumu, uzskatu un varbūtības pamata. Mēs riskējam ar pārāk lielām likmēm! Lauksaimniecība nav gluži smalkmaizīšu bizness, kur pārprofilēties varam pāris stundās – vienu dienu uzcept pīrādziņus ar ievārījumu, bet rīt – ar speķi,” salīdzina Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

“Lauksaimniecībā katra izmaiņa prasa gadus, tādēļ, runājot par nozari pēc pieciem gadiem, mums gana precīzi jāmāk paredzēt tehnoloģiju un patērētāju paradumus pēc 10 gadiem. Lai saprastu, kāda ir lauksaimniecības nozīme Latvijas ekonomikā šodien, un iezīmētu tās attīstības virzienus nākotnē, nozare uzņēmās iniciatīvu un vērsās pie Certus ar lūgumu veikt pieejamo datu analīzi, iegūstot objektīvu informāciju par lauksaimniecību un izvērtējot perspektīvākās nozares attīstības jomas,” skaidro Valters Zelčs.

“Pēdējos 30 gados Latvijas lauksaimniecības nozare ir piedzīvojusi būtisku transformāciju un modernizāciju. Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības sektora pievienotā vērtība piedzīvojusi straujāku kāpumu nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvija ir starp Eiropas valstīm ar lielāko produktivitātes kāpumu, ko var skaidrot ar to, ka mūsdienu Latvijas lauksaimniecība ir moderna un uz inovācijām vērsta,” uzsver domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers.

“Bioloģiskā lauksaimniecība pēdējā desmitgadē Latvijā un pasaulē bijusi modes lieta. Ņemot vērā, ka šī nodarbe tiek atbalstīta, tad pieaugums ir bijis ievērojams – bioloģisko zemju platību ziņā Latvija ir 4. vietā Eiropā, taču nelaime tāda, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās metodes ir mazāk ražīgas un tajā saražotā produkcija sanāk dārgāka,” norāda Certus pētījuma līdzautors un Ekonomistu apvienības valdes loceklis Edmunds Krastiņš.

Covid-19 izplatība 2020. gada pavasarī izjauca piegādes ķēdes, apgrūtinot izejvielu piegādi un saražotās produkcijas izplatīšanu. Ienākumu samazinājums negatīvi ietekmēja cilvēku pirktspēju, un medijos aizvien skaļāk izskanēja jautājums, vai Latvija spēs sevi nodrošināt ar pārtiku. Lauksaimniecības nozares lomu krīzes apstākļos atklāj pētījuma dati.  

Eiropas virzība uz zaļo kursu ikvienai dalībvalstij uzliek ambiciozus mērķus, un Latvijai jārīkojas gudri, lai izvelētos perspektīvāko virzienu ar lielāku pievienoto vērtību. Pētījuma dati parāda, ka lauksaimniecībā dažādās jomās atšķiras gan ienesīgums, gan ražīgums, turklāt jāvērtē vēl potenciālā konkurence nākotnē.

Kāds ir Latvijas perspektīvākais ceļš, tiks diskutēts 3. novembrī plkst. 14:00. Diskusijas tiešraide Delfos un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi Facebook kontā.