No 2026. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā pilnā režīmā darbojas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM (Carbon Border Adjustment Mechanism), kas skar arī minerālmēslu importu. Tā mērķis ir tuvināt oglekļa izmaksas Eiropas Savienībā ražotajām precēm un importam no trešajām valstīm. Praksē tas nozīmē, ka atsevišķiem importētajiem slāpekļa mēslojumiem CBAM kļūst par būtisku cenas sastāvdaļu.

Eiropas Savienības ražotāji par radītajām emisijām maksā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, savukārt importētajām precēm līdzvērtīgas oglekļa izmaksas tiek piemērotas ar CBAM sertifikātu palīdzību.

Slāpekļa mēslojuma ražošana ir emisiju ietilpīga – amonjaka ražošanā būtiska loma ir dabasgāzei, savukārt amonija nitrāta ražošanas procesā rodas arī slāpekļa oksīda emisijas. Tādēļ CBAM ietekme uz dažādiem mēslojuma veidiem būtiski atšķiras. Aprēķini liecina, ka vislielākā ietekme ir uz amonija nitrātu, mazāka – uz amonija sulfātu, bet ievērojami zemāka – uz karbamīdu.

Lauksaimniekiem pašiem CBAM deklarācijas nav jāiesniedz – šis pienākums attiecas uz importētājiem. Tomēr ar CBAM saistītās izmaksas importētājam ir jāņem vērā jau produkta cenas veidošanas brīdī līdzīgi kā loģistikas, pārkraušanas un citas ar produkta piegādi saistītās izmaksas.

1. attēls. Aprēķinātā 2026. gada CBAM maksa amonija nitrātam pēc izcelsmes valsts

Importa amonija nitrāta cena var sasniegt aptuveni 600 eiro par tonnu

Lai attēlotu CBAM ietekmi praksē, var aplūkot amonija nitrāta AN 34,4 importu no Uzbekistānas – produkta, kas Latvijas tirgū pēdējo divu gadu laikā ir kļuvis labi pazīstams.

Šobrīd AN 34,4 cena Uzbekistānā ir aptuveni 300 ASV dolāru jeb 262 eiro par tonnu. Piegāde līdz Latvijas robežai izmaksā vēl aptuveni 120 eiro par tonnu, savukārt aprēķinātās CBAM izmaksas sasniedz 146,71 eiro par tonnu. Tādējādi produkta izmaksas jau šajā posmā sasniedz aptuveni 529 eiro par tonnu.

Turklāt šajā summā vēl nav iekļautas izmaksas par pārkraušanu, nogādāšanu noliktavās un tālāku piegādi līdz saimniecībai, kā arī piegādātāja izmaksas un peļņa.

“Ņemot vērā visu izmaksu kopumu, šāda amonija nitrāta cena, piegādājot produktu līdz saimniecībai, varētu sasniegt aptuveni 600 eiro par tonnu. Tas jau ir būtiski dārgāk nekā līdzvērtīgs Eiropā ražots produkts. Tādēļ CBAM būtiski maina līdzšinējo importa minerālmēslu ekonomiku,” skaidro Scandagra Latvia minerālmēslu un kaļķa produktu grupu vadītājs Aleksandrs Katiševs.

2. attēls. Aprēķinātā CBAM maksa dažādiem slāpekļa mēslojumiem

Vislielākā CBAM ietekme sagaidāma tieši uz amonija nitrātu, kas ir viens no Latvijas lauksaimniecībā plaši izmantotajiem slāpekļa mēslojumiem.

Viena no alternatīvām ir karbamīds, kuram aprēķinātā CBAM ietekme ir ievērojami zemāka. Tomēr arī šajā gadījumā jāņem vērā Latvijā spēkā esošās prasības tā izmantošanai. Karbamīda izmantošana virsmēslojumā bez iestrādes augsnē ir ierobežota, tādēļ tas ne visās situācijās var aizstāt amonija nitrātu un vairāk piemērots izmantošanai tehnoloģijās, kur iespējama tā iestrāde augsnē.

Vai CBAM prasības varētu mainīties?

Diskusijas Eiropas Savienības līmenī par CBAM piemērošanu un iespējamiem aizsardzības mehānismiem turpinās. Tās ir īpaši nozīmīgas minerālmēslu tirgum, jo straujš ražošanas vai importa izmaksu pieaugums var tieši ietekmēt Eiropas lauksaimnieku ražošanas izmaksas un konkurētspēju.

Vienlaikus pašlaik nav pamata rēķināties ar CBAM sistēmas atcelšanu. Diskusijas galvenokārt ir par iespējamiem risinājumiem ārkārtēju tirgus apstākļu gadījumā un veidiem, kā mazināt strauja izmaksu pieauguma ietekmi.

“Lauksaimniekiem būtiskākais ir saprast, ka CBAM nav tikai administratīva prasība importētājiem. Tā ir reāla izmaksu pozīcija, kas maina slāpekļa mēslojuma cenu veidošanos Eiropā. Īpaši tas attiecas uz produktiem no trešajām valstīm, kas iepriekš cenas ziņā varēja veiksmīgi konkurēt ar Eiropas ražotājiem,” uzsver Aleksandrs Katiševs.