Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Tomāti mūsdienās ir vispopulārākais un biežāk audzētais siltumnīcu kultūraugs. Ir izveidotas daudzas tomātu šķirnes, kas atšķiras pēc augu un augļu izmēra, formas un krāsas, izvietojuma ķekarā, augļu garšas un uzglabāšanas īpašībām. Tomēr, neskatoties uz šķirņu daudzveidību, tomātiem ir dažas kopīgas iezīmes, un viena no būtiskākajām ir šiem kultūraugiem raksturīgie kaitēkļi.

Siltumnīcu baltblusiņas (Trialeurodes vaporariorum) un tabakas baltblusiņas (Bemisia tabacci) ir ļoti līdzīgas, ap 1–1.5 mm garas. Mātītes uz lapu apakšpuses dēj 100–200 olas. Attīstība atkarībā no vides temperatūras vidēji aizņem 30 dienas. Gadā var būt vairākas paaudzes. Optimālā temperatūra to attīstībai ir +21–23 °C. Ziemo siltumnīcās uz nezālēm, palīgtelpās uz telpaugiem, siltajās ziemās arī laukā. Augiem kaitīgas visas attīstības stadijas. Baltblusiņas sūc augu sulu. Invāzijai turpinoties, lapas nodzeltē un sažūst. Parasti baltblusiņas uzturas lapas apakšpusē. Baltblusiņas izdala saldus ekskrementus, kas pārklāj augu lapas kā balta sarma un kavē fotosintēzi. Ražas zudumi novērojami, ja kaitēkļu blīvums ir 2 gab./cm² lapas.

Baltblusiņas varētu nosaukt par negantākajiem ne tikai tomātu, bet arī daudzu citu augu kaitēkļiem. Kādēļ? Tās ir salīdzinoši grūti ierobežojamas, strauji var savairoties lielā skaitā un ievērojami kaitēt saimniekaugiem.

Bioloģiskajā augu aizsardzībā var izmantot dabiskos ienaidniekus. Piemēram, parazītiskās lapsenītes Encarsia formosa. Tās ir efektīvas zemākās temperatūrās, jo vairojas straujāk nekā baltblusiņas. Invadētie kāpuri iegūst tumšu krāsu. Lapsenīte Eretmocerus eremicus labāk vairojas augstākā temperatūrā, ir izturīgāka pret pesticīdiem, labāk parazitē B. tabacci. Dienā iznīcina ap 50 kaitēkļiem. Plēsīgās blaktis Macrolophus pygmaeus arī ir efektīvas cīņā ar baltblusiņām. Labi rezultāti iegūstami, tās kombinējot ar enkarsijām.

Parastās tīklērces.

Plaši izplatīts tomātu kaitēklis ir parastā tīklērce (Tetranychus urticae). Tie ir 0.3–0.5 mm gari, ar neapbruņotu aci grūti saskatāmi kaitēkļi ar dzeltenīgu ķermeņa nokrāsu. Tīklērces krāsojums atkarīgs no auga, uz kura tā barojas, – uz tomātiem tās ir sarkanbrūnas. Siltumnīcā tīklērce var nonākt ar stādu materiālu vai pārziemot. Mātītes dēj caurspīdīgi blāvas, apaļas olas lapu apakšpusē. Atkarībā no temperatūras viena paaudze attīstās 15–30 dienās. Tām labvēlīgs ir silts, sauss klimats. To attīstība notiek temperatūru intervālā no +12 līdz +40 °C. Pie +25 °C tās attīstās 14 dienās. Mātīte dienā var izdēt vairāk nekā 10 olas, bet kopumā 75–130. Visas tīklērču attīstības stadijas sūc augu sulu, kā rezultātā to lapas dzeltē un nokalst. Spēcīgas invāzijas gadījumā augs ir apvīts ar smalku tīklu.

To var ierobežot, retinot biezi saaugušus kultūraugus, svarīga arī augu sekas maiņa. Bioloģiskai ierobežošanai visefektīvākās ir plēsīgās ērces (Phytoseiulus persimilis). Tās barojas ar visām ērču attīstības stadijām, tomēr priekšroku dod olām. Ar parastajām tīklērcēm barojas arī pangodiņu (Feltiella acarisuga) kāpuri.

Myzus persicae.

Laputis (Aphidoidea). Siltumnīcās visbiežāk sastopama persiku laputs (Myzus persicae), bet iespējamas arī citas sugas. Laputis ir nelieli, iegareni, gaiši zaļi, dzelteni kukaiņi, kurus var ienest ar stādu materiālu. Var arī pārziemot siltumnīcā. Optimālos apstākļos + 23 °C temperatūrā laputis sasniedz dzimumgatavību 6–7 dienās, tādējādi var strauji savairoties īsā laikā. Tomātiem laputis kaitē visa veģetācijas perioda laikā, tās izsūc sulu no lapām, lapas tiek izkropļotas un vīst, bet lielas invāzijas gadījumā iet bojā viss augs. Laputis ir viens no galvenajiem vīrusu slimību izplatītājiem. Laputu izdalījumi veido kvēpsarmi, kas traucē auga fotosintēzi. Iesaka profilaktiski vēdināt siltumnīcas, augus nestādīt tuvu kopā, nepārmēslot ar slāpekli, izvākt nezāles no siltumnīcas un ap to, uzturēt pietiekamu mitruma daudzumu un izvākt invadētos augus. Bioloģiskajai kontrolei izmanto parazītiskās lapsenītes Aphidius spp., plēsīgos pangodiņus Aphidoletes aphidimyza, zeltactiņas Chrysoperla carnea, mārīšu Adalia bipunctata kāpurus.

Tuta absoluta imago.

Dienvidamerikas tomātu kodi Tuta absoluta 2010. gadā Latvijā konstatēja ievestajos tomātos. Tās dzimtene ir Dienvidamerika, bet Eiropā pirmoreiz konstatēta 2007. gadā Spānijā. Mātītes dēj pa vienai olai uz lapām, stublājiem un augļiem. Viena mātīte uz lapu apakšpuses var izdēt līdz 260 olām. Tomātus bojā tikai kāpuri. Tie barojas un alo galvenokārt lapu un stumbru parenhīmu, bet var bojāt arī augļus. Alojumi uz lapām ir plati, plankumveida, pildīti ar kāpuru ekskrementiem. Augļos tie veido dziļas ejas zem mizas, kas pildītas ar ekskrementiem. Pieaudzis kāpurs ir ap 9 mm garš. Iekūņojas lapas virspusē alojumos vai augsnē. Imago ir ap 6–7 mm garš. Olas, kūniņas un imago ziemo.

Tauriņi aktīvi lido naktī, bet dienā slēpjas starp lapām. Pilns attīstības cikls atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem ilgst 30–40 dienas. Labvēlīgos apstākļos tomātu kodei gadā var attīstīties 10–12 paaudzes.

Latvijā tomātu kode var izplatīties tikai siltumnīcās vai veikalu un dārzeņu fasēšanas noliktavās, lauka apstākļos tā nepārziemo. Bojātie augi jāiznīcina, tos nedrīkst izmest atkritumu kaudzēs. Šīs kodes ātri attīsta rezistenci pret ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, tādēļ ieteicams izmantot bioloģiskos līdzekļus, piemēram, plēsīgās blaktis Macrolophus pygmaeus, parazītiskās lapsenītes Trichogramma spp., entomopatogēnās nematodes Steinernema feltiae un baktērijas Bacillus thuringiensis.

Siltumnīcas baltblusiņas.

Frankliniella occidentalis.

Tomātus invadē arī tripši (Thripidae – Frankliniella occidentalis, Thrips tabaci u.c. sugas). Tie ir apmēram 0.5–2 mm gari, iedzelteni, brūngani (krāsa var variēt) kukaiņi ar caurspīdīgiem spārniem. Tripši siltumnīcā nonāk ar stādu materiālu, pieauguši īpatņi ielido, kā arī var pārziemot siltumnīcā. Mātītes dēj olas lapās, ziedos, stumbru mīkstajos audos. Kūniņas atkarībā no sugas attīstās vai nu augsnē, vai uz augiem. Attīstības cikls ir 20–23 dienas. Visas attīstības stadijas sūc augu sulu, kā rezultātā uz lapas veidojas pelēki sudrabainas nokrāsas plankumi. Lapas sačokurojas, nobirst. Spēcīgas invāzijas gadījumā augs var iet bojā. Tripšu bojājumu vietās vērojami melni punktveida ekskrementi. Netieši tripši kaitē, izplatot augu vīrusu slimības, tajā skaitā tomātu mozaīkas vīrusu.

Profilaksei jāvēdina siltumnīcas. Sauss un karsts gaiss veicina tripšu attīstību. Dabiskie tripšu ienaidnieki ir plēsīgās ērces Neoseiulus cucumeris, Amblyseius swirskii, Macrocheles robustulus, Stratiolaelaps scimitus, plēsīgās Orius spp. blaktis un entomopatogēnās nematodes Steinernema feltiae.

Reizēm tomātos sastopamas alotājmušas Liriomyza spp. – dažus milimetrus garas, dzeltenīgi melnas mušas. Attīstība notiek temperatūru intervālā no +8 līdz +35 °C. Mātītes dēj olas uz lapām. No tām izšķiļas kāpuri un ieēdas lapas mīkstumā. Barojoties kāpuri veido ejas un bojā lapu, kā rezultātā veidojas pelēcīgas ejas, lapas tiek bojātas un sakalst. Kāpuri iekūņojas augsnē.

Pieaugusi alotājmuša.

Alotājmušas var ierobežot ar parazītisko lapsenīšu Diglyphus isaea un Dacnusa sibirica palīdzību.