Pēc divu gadu pārtraukuma pasaulē lielākā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde – Berlīnes “Zaļā nedēļa” jeb “Grüne Woche” – atgriezusies klātienē, pulcējot vairāk nekā 1400 dalībnieku no 60 valstīm, tajā skaitā Latvijas.

Šī pēc kārtas bija jau 87. “Zaļā nedēļa”, kas šogad, pēc divu gadu pārtraukuma kovida dēļ, bija apjoma ziņā nedaudz mazāka, bet līdz ar to apmeklētājiem vieglāk izstaigājama. Pēc izstāžu rīkotāja “Messe Berlin” aprēķiniem, lai apskatītu visas 23 izstāžu halles, jānoiet vidēji 7,5 kilometri.

Apskatāmā patiešām daudz – sākot no dažādu pasaules valstu pārtikas ražotāju stendiem līdz pat plašiem puķu un koku dārziem un dzīvnieku steliņģiem ar govīm, kazām, zirgiem un citiem lopiņiem.

Latvijas piedāvājums

Kā nu jau daudzus gadus ierasts, arī Latvija ar savu piedāvājumu kārdināja izstādes apmeklētājus. Latvijas 130 kvadrātmetru lielo kopstendu organizēja Zemkopības ministrija un Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Tajā varēja nobaudīt Skrīveru mājas saldējumu, ko ar dažādām garšām ražo SIA “Rozīne”, dažādu veidu konfektes “Gotiņa” no SIA “Skrīveru pārtikas kombināts”, SIA “Vladas SP” piedāvāja dzērvenes pūdercukurā un šokolādes glazūrā, bet dzirkstošo bērzu sulas vīnu, cidoniju sidru un stipros dzērienus, tostarp čili brandvīnu un ābolu brendiju, uz Berlīni bija atvedis SIA “Windau Wines”. SIA “Abaste” kopstendā pircēji tika iepazīstināti ar bagātīgu Latvijas lielo pārtikas ražošanas uzņēmumu piena, gaļas, zivju un miltu produkcijas un dzērienu klāstu. Inovatīvās dārzeņu rīves jeb “maģiskos nažus” rādīja uzņēmums SIA “Superprodukti”.  Un kur nu bez medus – to ar zīmolu “Kalnu medus” no Vidzemes augstienes bioloģiskajām pļavām uz izstādi bija atvedusi gan Liezēres pagasta z/s “Rogas”, gan Talsu novada Valdgales pagasta IK “I.R. Avots” piedāvāja īpašo garšu putotu medu, kosmētiku, kā arī bišu vaska sveces. Jaunums izstādes apmeklētājiem bija Latvijā audzēti un ražoti kaņepju sēklu produkti – enerģijas batoniņi, kaņepju sviests, kaņepju sēklu tēja, ko Berlīnē piedāvāja jau Latvijā labi zināmais IK “Obelisk farm”. Kā ierasts, Latvijas Lauku tūrisma piedāvājumu godam pārstāvēja asociācija “Lauku ceļotājs”. Neiztika arī bez tradicionālajām amatnieku darinātajām koka karotēm un dzintara rotām. Atraktivitāti stendā nodrošināja īstenā latvju saimniece Ilze Briede un Kristīne Kūla no Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja.

Politiskā skatuve

“Zaļā nedēļa” nav tikai pasaules pārtikas tirgus, bet arī vieta, kur tradicionāli tiekas daudzu valstu nozaru amatpersonas, pirmkārt,  – nozares ministri. Līdz ar to izstādes pirmajās dienās Latvijas stendā rosījās ne tikai ražotāju pārstāvji, bet arī Zemkopības ministrijas vadības komanda ar ministru Didzi Šmitu priekšgalā. Ministrs atzīst, kā šī ir laba iespēja tikties ar kolēģiem, jo īpaši ārpus ES valstu pārstāvjiem, neformālākā gaisotnē. Pārrunas par sadarbību notika ar Moldovas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības ministru Vladimiru Boleu, Gruzijas vides aizsardzības un lauksaimniecības ministru Otaru Šamudžu un Uzbekistānas lauksaimniecības ministru Azizu Voitovu.

Centrālais politiskais pasākums bija Globālais Lauksaimniecības forums, kura ietvaros notika 15. Berlīnes lauksaimniecības ministru konference, kuras centrālās tēmas bija pārtikas nodrošinājums krīzes laikā un klimatam draudzīga pārtikas sistēma, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un pašreizējās starptautiskās sadarbības uzlabošana. Konferences noslēgumā plānots apstiprināt kopējo paziņojumu “Pārtikas sistēmas pārveide: pasaules mēroga reakcija uz vairākām krīzēm”.

Līdzās tradicionālais un jaunais

Tie, kuri kaut reizi pabijuši Berlīnes “Zaļajā nedēļā”, jau zina, ko ir vērts tajā redzēt un nobaudīt. Pašu Vācijas apmeklētāju iecienītākie ir dažādie Vācijas zemju stendi. Ir vērts Bavārijas pavalsts aizņemtajā hallē apsēsties pie garā galda un nobaudīt Bavārijas alu. Apēst karija desiņu Brandenburgas pavalsts stendā un panašķēties ar zuša, laša vai garneļu sendviču pie Rīgenas salas zvejniekiem.

Atsevišķas izstāžu halles priecē ar puķu stādījumiem, kam turpat līdzās tiek piedāvāti stādi, puķu sīpoli un augu sēklas, kā arī dārza apsaimniekošanai noderīgas lietas. Citur apmeklētājiem ar dažādu lietotu priekšmetu tirdzniecību uzmanību pievērš tā saukto otro roku jeb “second hand” kustība, kas Vācijā kļūst aizvien populārāka. Savi izstāžu laukumi ir mednieku kustībai, vides inovatoriem un daudzām citām ar zaļu un ne tik zaļu saimniekošanu saistītām organizācijām un uzņēmumiem.

Tikpat apmeklētas ir tā sauktās “Pasaules tūres” halles. Uzticīgākie izstādes apmeklētāji parasti meklē Šveices stendus, kur par salīdzinoši izdevīgām cenām (vidēji 25 eiro kg) var tikt pie izturētiem un kvalitatīviem Šveices sieriem, kam dažkārt līdzi tiek iedota arī soma, kur sieru ielikt. Gurmāni pulcējas pie Itālijas pārtikas ražotājiem, kur iegādāties slavenos amareti, salami, Parmas šķiņķi, trifeļu eļļu un citas izsmalcinātas lietas.  Cieņā ir arī eksotisku valstu piedāvājumi, piemēram, te var iegādāties drakona augļus jeb pitaijas, mango un pat durianus no Taizemes, pie viena arī izbaudot tradicionālo masāžu.

Lai arī izstādes preses ziņojumos bieži tika uzsvērti dažādi pārtikas jauninājumi, pārsvarā ar vegānu uzturu saistītie, novērojumi liecina – vidusmēra apmeklētājs ne visai labprāt pulcējās pie tiem, kas piedāvā kukaiņu uzkodas vai vegānās desas. Vidējais eiropietis tomēr mīl paēst tā, kā to darījuši iepriekšējās paaudzēs.