, .
cloudy 13.4℃
Vārda dienu svin: Lilita, Irita, Ita

Eksporta attīstības perspektīvas šim gadam ir ļoti neskaidras

LETA - 2020-10-13 10:31:38
Eksporta attīstības perspektīvas šim gadam ir ļoti neskaidras

Latvijas eksporta attīstības perspektīvas tuvākajiem šā gada mēnešiem ir ļoti neskaidras, taču pārliecinošāka izaugsme varētu atgriezties apmēram nākamā gada vidū, aģentūrai LETA atzīmēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos Latvijas ārējās tirdzniecības jaunākos datus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka pretestība, kas valda ārējos tirgos, joprojām ir gana spēcīga, lai eksports varētu atsākt izaugsmi.

Viņš norādīja, ka attīstīto valstu jauno eksporta pasūtījuma dati septembrī signalizē par starptautiskās tirdzniecības atgūšanās turpināšanos, kam būtu jādod pozitīvs impulss arī Latvijas eksportam. "Tas ļaus samazināt mīnusus un pietuvoties pērnā gada līmenim," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka nevar izslēgt, ka noteiktos mēnešos iespējama arī iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, ņemot vērā politiskos notikumus, Covid-19 ietekmi un citus faktorus, eksporta apmēru kritums varētu saglabāties NVS tirgos, kas gan veido vien 12,6% no kopējā eksporta, kamēr pozitīvākas tendences gaidāmas Eiropas Savienības (ES) tirgos, tostarp eirozonā, kurās eksporta apmēri veido attiecīgi 66,7% un 51,3%. Pārējās valstīs, kurām jau tiek pieskaitīta arī Apvienotā Karaliste, tiek pārdoti 20,7% preču.

"Atkārtotais Covid-19 vilnis un breksita sarunu nenoteiktība nozīmē, ka pie pārliecinošākas izaugsmes takas eksports varētu nostāties nākamgad ap vidu," sacīja Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka ārējā pieprasījuma atkopšanās vasaras mēnešos ir veicinājusi Latvijas eksporta rādītāju uzlabošanos.

"Lai arī eksports joprojām ir nelielos mīnusos, ir jāņem vērā, ka šogad augustā bija par vienu darba dienu mazāk nekā pirms gada un atbilstoši sezonāli, kā arī kalendāri izlīdzinātajiem datiem, Latvijas preču eksports augustā pieauga par 0,5%. Šis ir pirmais pieaugums Latvijas eksportā kopš februāra, un līdz ar labo lauksaimniecības ražu eksporta pieaugums, visticamāk, turpināsies arī septembrī. Tas būtu labs signāls par ekonomikas sniegumu šā gada trešajā ceturksnī, jo uzlabojumi ekonomikā vairs nebalstītos tikai uz iekšējo patēriņu, taču situācija eksportā būs atkarīga no spējas kontrolēt Covid-19 izplatību gan Latvijā, gan citur Eiropā," klāstīja Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītais šoks ir ne tikai ietekmējis kopējos ekonomiskās aktivitātes rādītājus, bet arī būtiski mainījis patēriņa un ekonomikas struktūru. Fiziskās distancēšanās ierobežojumi ir samazinājuši atsevišķu pakalpojumu un izklaides pieejamību, taču tā vietā ir pieaudzis preču patēriņš. Līdz ar to tirdzniecība ir atkopusies ātrāk nekā pakalpojumu nozares, un no tā iegūst rūpniecība, kā arī eksports. Papildus tam cilvēki izmanto brīvo laiku mājokļu labiekārtošanai un Eiropā, kā arī ASV, ir pieaugusi privātmāju būvniecība. 

Āboliņš piebilda, ka kopš Covid-19 krīzes sākuma Latvijas preču imports ir samazinājies straujāk nekā eksports, un šogad ir būtiski uzlabojusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance. Viens no lielākajiem faktoriem ir naftas cenu kritums, kas redzams arī zemajos inflācijas rādītājos, un augustā minerālproduktu imports Latvijā samazinājās par 37,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tādējādi naftas produktu neto imports Latvijā ir samazinājies par aptuveni 300 miljoniem eiro jeb 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Importa samazinājums noteikti palīdz amortizēt Covid-19 šoka negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Tomēr daļa kopējā importa samazinājuma ir saistīts ar uzņēmumu piesardzību un atliktām investīcijām, kā rezultātā mehānismu un iekārtu imports saruka par 11,8%. Tas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmes potenciālu," minēja Āboliņš.

Viņš norādīja, lai gan septembrī Latvijas eksportā iespējams pieaugums, tomēr ceturtā ceturkšņa eksporta un kopējās ekonomiskas attīstības perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras. 

"Īstermiņa rādītāji liek domāt, ka ekonomikas atkopšanās ātrums Latvijā un citur Eiropā ir noplacis. Papildus tam Eiropā, kā arī Latvijā šobrīd ir sācies Covid-19 otrais izplatības vilnis, un tas rada jaunus riskus izaugsmei tuvākajos mēnešos. Arī ES ekonomikas atjaunošanas fonds joprojām nav ratificēts, un tā finansējums var nepaspēt nonākt reālajā ekonomikā nākamgad. Taču priecē, ka rūpniecības pasūtījumi pasaulē kopumā palielinās, Latvijas ražotāju noskaņojums septembrī turpināja uzlaboties, un pasaules tirdzniecība līdz gada beigām varētu atgriezties plusos. Tas ir labs signāls Latvijas preču eksportam un domāju, ka līdz gada beigām situācija Latvijas eksportā saglabāsies pietiekoši pozitīva, ja mums izdosies izvairīties no jauniem un plašiem ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem ekonomikā," pauda Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība turpina sparīgi pretoties pandēmijas ietekmei.

"Septembrī eksportu vēl varētu palielināt labā graudu raža, bet kopumā atkopšanās no pandēmijas pirmā viļņa Eiropā ir noslēgusies, jo diemžēl ir sācies otrais. Tāpēc tuvākā nākotnē riski ir vairāk nekā iespējas, taču preču nozaru izredzes uz kopējā fona izskatās labi," sacīja Strautiņš. 

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka pēc divu mēnešu atkopšanās preču eksporta sniegums vasaras beigās nedaudz pasliktinājās, taču, ja ņemam vērā, ka šogad augustā bija par vienu darba dienu mazāk, paveras nedaudz pozitīvāks skats, proti, atgūšanās turpinājās un eksporta vērtība par mata tiesu pārsniedza pērnā gada līmeni. 

"Eksporta sniegumu augustā ierobežoja ne tikai darbadienas, bet arī tas, ka šogad ražotnes ilgāk bija atvaļinājumos. Kopumā atkopšanās preču eksportā ir vērtējama kā diezgan veiksmīga. Tajā pašā laikā pakalpojumu eksportā, kur visvairāk cietis gaisa transports un tūrisms, pagaidām būtisku uzlabojumu neredz," minēja Buceniece.

Viņa piebilda, ka Pasaules tirdzniecības organizācija ir uzlabojusi šā gada globālās tirdzniecības prognozi, proti, tiek gaidīts mazāk dramatisks kritums, nekā sākotnēji plānots. Lielā mērā tas balstīts uz jau esošo sniegumu, kas ir pozitīvi pārsteidzis. Lai gan eirozonas, tostarp Latvijas ražotāju noskaņojums septembrī turpināja uzlaboties, skats uz tālāko eksporta attīstību gan kļūst arvien miglaināks. 

Jau vēstīts, ka Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces 8,18 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,2% jeb 271,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 9,458 miljardiem eiro, kas ir kritums par 9,8% jeb 1,024 miljardiem eiro.

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Saldo un sāļo toršu un kūku izstrādē izmantos kartupeļus
Saldo un sāļo toršu un kūku izstrādē izmantos kartupeļus

Mūsdienās piedāvāto konditorejas izstrādājumu sortiments ir ļoti daudzveidī...

Pandēmija griķu biznesu neglābj
Pandēmija griķu biznesu neglābj

Nestabilais tirgus, konkurence padara griķus audzēšanai neizdevīgus Griķ...