, .
cloudy 8.1℃
Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Baltijas un Norvēģijas zinātnieki pētīs stiebrzāles gēnus, lai uzlabotu tās izturību pret skarbiem laikapstākļiem

LETA , 08-10-2021
Baltijas un Norvēģijas zinātnieki pētīs stiebrzāles gēnus, lai uzlabotu tās izturību pret skarbiem laikapstākļiem

Šodien plkst.10.30 tiks atklāts projekts "EditGrass4Food", kurā paredzēta Baltijas un Norvēģijas zinātnieku pētniecība par stiebrzāles gēnu, lai uzlabotu tās izturību pret skarbiem laikapstākļiem, informēja Latvijas Universitātes (LU) mārketinga speciāliste Madara Rakšte.

Baltijas un Norvēģijas zinātnieki iecerējuši uzlabot daudzgadīgās airenes jeb "Lolium perenne" adaptācijas spējas sala un sausuma stresa apstākļos, ņemot vērā notiekošās klimata pārmaiņas.

Daudzgadīgā airiene ir stiebrzāle, kuru plaši izmanto ganībās un dzīvnieku barības sagatavošanai. Baltijas un Ziemeļvalstu mainīgajos klimata apstākļos ražas būtiski ietekmē airenes ierobežotā izturība pret zemām temperatūrām ziemā un sausumu vasarā.

Pētījuma gaitā plānots noskaidrot, kādi daudzgadīgās airenes gēni ir atbildīgi par auga izturību pret abiotisko stresu. 

Tālāk paredzēts izmantot modernās genoma rediģēšanas metodes, par kuru atklāšanu pērn piešķirta Nobela prēmija ķīmijā, lai iedarbotos uz konkrētiem gēniem un izmainītu to darbību. Tādējādi sagaidāms, ka tiks izmainīta daudzgadīgās airenes abiotiskā stresa izturība. Projekta īstenošana sākta 1.maijā un ilgs līdz 2024.gada maijam. Kopējais projekta finansējums ir viens miljons eiro.

Projekta fundamentālos atklājumus publicēs starptautiskajā zinātniskajā literatūrā, bet iegūtais augu materiāls ar izmainītu abiotiskā stresa izturību iespējams būs noderīgs daudzgadīgās airenes selekcijā. Projektā ir iesaistīti gan pieredzējuši zinātnieki, gan arī studenti, tādējādi dodot viņiem iespēju apgūt modernas augu molekulārās bioloģijas metodes, kā arī izstrādāt savus noslēguma darbus.

LU asociētais profesors Nils Rostoks skaidroja, ka Baltijas pētniecības programmas projektā ir apvienojušās četras zinātnieku grupas no LU, Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātes, Tallinas Tehniskās universitātes un Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības centra, lai veiktu plašu un daudzpusīgu daudzgadīgās airenes pētījumu ar mērķi uzlabot auga adaptāciju un plastiskumu.

Pasākums notiks klātienē, tā apmeklētājiem būs jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Latvijas putnkopības fenomens: olas un vistas kā ekonomikas un iedzīvotāju veselības dzinējspēks
Latvijas putnkopības fenomens: olas un vistas kā ekonomikas un iedzīvotāju veselības dzinējspēks

Latvijā olas un vistas ir nozīmīgs elements uzturā un ekonomikā. Mūsu iedzī...

Piena liellopu/kazu pārraugiem par jaunām iespējām piena pārraudzības sistēmā CILDA
Piena liellopu/kazu pārraugiem par jaunām iespējām piena pārraudzības sistēmā CILDA

Pārraudzības sistēmā CILDA (https://muvis.ldc.gov.lv/Cilda/ ) > Pārraudzība...

Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2024. gada pavasarī
Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2024. gada pavasarī

Valsts augu aizsardzības dienests īpaši jutīgajās teritorijās – Bauskas, Do...

Kādi rezultāti iegūti pētījumos augu aizsardzībā
Kādi rezultāti iegūti pētījumos augu aizsardzībā

Lai uzzinātu, kādi pētījumi veikti, lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu...