Saimnieks LV / 2019.gads (Augusts.)

Latvijā gaļas liellopu ganāmpulku skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis, jo agroklimatiskie un ekoloģiskie apstākļi ir piemēroti šīs nozares attīstībai. Tā ir arī laba iespēja zemniekiem apsaimniekot savas zālāju platības, tā gūstot peļņu. Nozares galvenā produkcija ir teļi, kas lielākoties tiek eksportēti uz ārvalstīm tālākai nobarošanai. Neliela daļa tiek paturēti ganāmpulku atražošanas vajadzībām un vaislas materiāla ieguvei, kā arī nobarošanai. Projekts Baltic Grassland Beef (BGB) piedāvā saimniecībām realizācijas iespēju nobarotiem jaunlopiem kā alternatīvu atšķirto teļu tirgum.

BGB nosacījumi paredz, ka saimniecībām stingri jāievēro labturības nosacījumi un nobarošanas pamatā jāizmanto zāles lopbarība – ganības vasarā, skābbarība, siens ziemas periodā, bet spēkbarība tikai nepieciešamības gadījumā nelielā daudzumā. Zālājos nobarotu liellopu gaļa pasaulē kļūst arvien populārāka un pieprasītāka, jo patērētāji interesējas, kādos apstākļos gaļa saražota, un novērtē produkta kvalitāti un veselīgumu. Tāpat aktuāls ir jautājums par dzīvnieku tiešās konkurences novēršanu cilvēku pārtikas produktiem (feed no food) un apkārtējās vides piesārņojuma mazināšanu.

BGB mērķis ir veicināt ilgtspējīgu jaunlopu nobarošanu Baltijas valstīs, iegūstot kvalitatīvu un veselīgu gaļu videi un dzīvniekiem draudzīgā veidā. Mērķis ir iegūt liemeni robežās no 260 līdz 300 kg ar vismaz R klases muskuļojumu un 3 vai 4 tauku klasi. BGB projektā saražotā gaļa tiek realizēta Šveicē, Austrijā, Lietuvā un nedaudz arī Latvijā. BGB oficiālais pārstāvis Latvijā ir SIA Baltic Vianco Trading.

Atbilstoša šķirne
Šķirnes izvēle ir atkarīga no saimniekošanas intensitātes un saimniecībā pieejamās barības kvalitātes. Ne visas gaļas liellopu šķirnes uzrādīs labus rezultātus, nobarojot ar zāles lopbarību. 1. attēlā parādīta gaļas liellopu šķirņu klasifikācija atkarībā no to audzēšanai/nobarošanai nepieciešamajiem apstākļiem. Izteikti ekstensīvos apstākļos audzēšanai piemēroti Hailandes un Galovejas šķirnes liellopi, tomēr to izaudzēšanai/nobarošanai jāpatērē ilgs laika periods, un iegūtā liemeņu kvalitāte nav konkurētspējīga ar citu šķirņu liellopu liemeņiem tradicionālajā tirgū. Izvēloties audzēt šo šķirņu liellopus, jābūt jau iepriekš zināmam realizācijas mērķim, piemēram, gaļas piegāde restorāniem vai patērētājiem, kas novērtē šīs gaļas īpašības un ir ar mieru maksāt atbilstošu cenu.

Nobarošanai ar zāles lopbarību piemērotas tādas šķirnes kā Herefordas, Tiroles pelēkā un Anguss, kas jau ir pakāpi intensīvākas nekā iepriekš minētās. Arī ar Limuzīnas un Aubrak šķirnes liellopiem sasniedzami labi rezultāti, bet lielāka uzmanība, tos nobarojot, jāpievērš zālāju kvalitātei. Intensīvai audzēšanai piemērotām šķirnēm, tādām kā Blondie Akvitāņi, Šarolē un Simentāles, jānodrošina intensīva nobarošana, īpaši tas attiecas uz buļļiem. Teles var tikt nobarotas sētos, labas kvalitātes zālājos, pēdējā nobarošanas posmā barības devā iekļaujot arī graudus.

Nobarošanas rezultātu uzlabošanai ieteicams izmantot mērķtiecīgu krustošanu, izvēloties tēva šķirni pēcnācēju ātraudzības un muskuļojuma rādītāju uzlabošanai, bet dažos gadījumos – tauku noslāņojuma palielināšanai. Tēva šķirnes izvēle atkarīga no konkrētās saimniecības apstākļiem. Saimniecības ar labu zālāju menedžmentu var izvēlēties Limuzīnas un Aubrak šķirnes buļļus, bet saimniecībām, kurās zālāji tiek apsaimnieko ekstensīvāk, piemērotāki būs Angus šķirnes buļļi.

1. attēls. Šķirņu klasifikācija pēc to

Dzimuma ietekme
Līdz šim iegūtie BGB kaušanas rezultāti liecina, ka labākus rezultātus šādā nobarošanas veidā iespējams iegūt, audzējot teles un vēršus (kastrātus). Buļļiem tauki veidojas lēnāk, to hormoni (testosterons u.c.) ietekmē gaļas garšu un kvalitāti, turklāt buļļu nobarošana ir cilvēkam bīstamāks un sarežģītāks process. Buļļi, salīdzinot ar telēm un kastrātiem, lēnāk pierod pie vides maiņas un vieglāk pakļaujas stresam, kas rezultējas paaugstinātā pH līmenī. Tas ir svarīgs faktors gaļas nogatavināšanas procesā, lai patērētājam varētu piedāvāt kvalitatīvu produktu. Pētījumā, kurā izmantoti dati par 2469 Latvijā un Lietuvā nobarotiem jaunlopiem, konstatēts, ka 35 % buļļu liemeņi bija ar paaugstinātu pH, savukārt telēm šīs rādītājs bija tikai 13 % (Muižniece & Kairiša 2019). Gaļa ar pārāk augstu pH derīga tikai pārstrādei – produktu ražošanai ar zemāku vērtību.

Kastrāciju iespējams veikt gan teļam esot vēl pavisam mazam (dažu nedēļu vecumā), gan 6–7 mēnešu vecumā, kad tuvojas atšķiršanas brīdis. Līdz šim izdevīgākais teļu realizācijas risinājums bija tos pārdot tūlīt pēc atšķiršanas no mātēm, īpaši to var attiecināt uz buļļiem. Tomēr situācijā, ja teļu iepirkuma cena pārdošanas brīdī nav apmierinoša, tos var atstāt tālākai nobarošanai un realizācijai BGB projektā. Šajā projektā pieprasītāki ir kastrāti un teles, kuriem iepirkuma cenas ir augstākas nekā buļļiem. Tādēļ brīdī, kad tiek pieņemts lēmums teļus atstāt nobarošanai, jāveic buļļu kastrācija. Labāka nobarošanas rezultāta sasniegšanai teļi pie mātēm var palikt pat līdz 10 mēnešu vecumam, ko var nodrošināt nodrošināt, buļļus kastrējot. Mērķis – nobarošanu uzsākt ar iespējami lielāku teļa atšķiršanas dzīvmasu, kas ļaus samazināt nobarošanas ilgumu. Vecākiem teļiem arī atšķiršanas stress ir mazāks un līdz ar to nav tik lieli dzīvmasas zudumi.

1. tabula

Samaksas aprēķins
BGB jaunlopiem samaksa tiek aprēķināta, ņemot vērā liemeņa kautmasu un liemeņa muskulatūras un tauku klases vērtējumu. Mērķis ir iegūt liemeņus ar vismaz R klases muskulatūras vērtējumu. Liemeņiem, kuri novērtēti ar E un U klasi, noteikta piemaksa, bet liemeņiem, kuru vērtējums ir O, samaksa tiek samazināta, savukārt liemeņus ar P klases novērtējumu nepieņem. Vēlamais tauku noslāņojums ir 3. un 4. tauku klase. Liemeņiem, kuri saņem 2. vai 5. tauku klasi, cena tiek samazināta, bet liemeņi ar 1. tauku klasi (tauki vispār nav), netiek pieņemti.

Kā atzinuši mūsu pētnieki, „Zāles lopbarība Latvijas klimatiskajos apstākļos ir lētākais barības līdzeklis vasaras periodā, bet tās ekonomiskā efektivitāte atkarīga no zelmeņa ražības un ražas kvalitatīvajiem rādītājiem – jo tie ir augstāki, jo ekonomiski izdevīgāka lopbarība tiek iegūta. Zālaugu ražības līmeni un ražas kvalitāti var mērķtiecīgi regulēt, tie ir atkarīgi no zelmeņa botāniskā sastāva un biezības. Zāles sausna satur visas dzīvniekiem nepieciešamās barības vielas, kas ļauj iegūt garšīgāku un bioloģiski pilnvērtīgāku gaļu un vienlaikus nodrošina gaļas kvalitātes un kvantitātes kāpināšanu” (Lujāne, Ošmane, Jansons, 2013). Jo kvalitatīvāki un ražīgāki zālāji, jo īsāks būs nobarošanas periods un lielāka apsaimniekojamās platības efektivitāte.