, .
partlycloudy_day -3.1℃
Vārda dienu svin: Dagmāra, Marga, Margita

Austrumeiropas valstu lauksaimniecības ministri prasa ES vides un klimata mērķu samērību ar finansējumu lauksaimniecībai

LETA , 28-09-2020
Austrumeiropas valstu lauksaimniecības ministri prasa ES vides un klimata mērķu samērību ar finansējumu lauksaimniecībai

Pirmdien, 28.septembrī, Baltijas valstu, Čehijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas, Bulgārijas, Horvātijas, Rumānijas un Slovēnijas lauksaimniecības ministri sanāksmē par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jautājumiem parakstīja kopīgu deklarāciju par Eiropas Komisijas (EK) noteikto vides un klimata ambiciozo mērķu samērību ar ES finansējumu lauksaimniecībai, aģentūrai LETA pavēstīja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Deklarācijā Austrumeiropas valstu ministri norāda, ka ES dalībvalstīm vides un klimata pasākumu ieviešanā nepieciešams dot lielākas pašnoteikšanās iespējas, lai dalībvalstis spētu izvēlēties tādus pasākumus, kas atbilst to nacionālajām un reģionu īpatnībām. Turklāt, lai mazinātu administratīvo slogu, nepieciešams izvairīties no nesamērīgu pārbaužu piemērošanas mazajām saimniecībām.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pauda, ka deklarācijā uzsvērts fakts, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums nav pietiekams, lai sasniegtu ES ambiciozos vides un klimata mērķus. Dalībvalstu starpā joprojām ir būtiskas tiešo maksājumu atšķirības, un tās ir jāņem vērā, nosakot lauksaimnieku ieguldījumu vides un klimata prasību izpildē. ES jaunajās zaļā kursa stratēģijās - "No Lauka līdz galdam" un "Bioloģiskās daudzveidības stratēģija" - noteiktajam ambīciju līmenim ir jābūt reālam un sasniedzamam, šīs stratēģijas nedrīkst mazināt lauksaimnieku konkurētspēju, uzsvēra Gerhards.

Deklarācijā ministri arī norāda, ka ES Atveseļošanas pasākumu no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes finansējumam ir jābūt pieejamam pēc iespējas ātrāk, turklāt tam ir jābūt ērti iegūstamam un bez pārmērīga administratīvā sloga.

ES dalībvalstis, kas piedalījās šajā sanāksmē, vēlas panākt, lai EK regulējumā vides un klimata ambiciozo mērķu sasniegšanai katrai dalībvalstij prasības ir noteiktas atbilstoši piešķirtajam Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma apmēram. Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums un tiešie maksājumi dalībvalstu starpā arī 2021.gada līdz 2027.gadam plānošanas periodā atšķirsies. Jo augstāks tiešo maksājumu finansējums - jo augstākas prasības var izvirzīt lauksaimniekam, uzskata augstāk minētās valstis.

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Pārskats par augšņu agroķīmisko izpēti
Pārskats par augšņu agroķīmisko izpēti

10 gadu laikā, kopš Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veic augšņu ag...

Jaunais augsnes izpētes projekts palīdzēs gudrāk izmantot lauksaimniecības zemi
Jaunais augsnes izpētes projekts palīdzēs gudrāk izmantot lauksaimniecības zemi

Zemkopības ministrija sadarbībā ar partneriem 2021. gada februārī sākusi īs...

Provizoriskie lauksaimniecības bruto seguma aprēķini par 2020. gadu
Provizoriskie lauksaimniecības bruto seguma aprēķini par 2020. gadu

SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) Ekonomikas no...