Saimnieks LV / 2020.gads (Oktobris.)

Oktobris jau klāt, un nepārprotami sajūtama rudens elpa – koku lapas krāsojas visdažādākajos toņos un nobirst, migla, rīta rasa un drēgnums, dienas kļūt arvien īsākas, bet saimnieka darbi rit ierastajā, spraigajā ritmā. Turpinās ražas vākšanas darbi, aizvadītās sezonas izvērtēšana, iegūtas jaunas atziņas un zināšanas. Oktobrī sarūk laika sprīdis, kas piemērots  darbam uz  lauka. Tie gan turpinās ziemāju laukos, spraigi notiek sakņu dārzeņu vākšana, arī augļu dārzos raža nobriedusi un gaida saimnieka roku pieskārienu. Nekur nav palikuši arī kaitīgie organismi, kas tāpat gatavojas ziemas periodam un gaida brīdi, kad pavasarī viss sāksies no jauna.

Graudaugu sējumi
Sējas darbi reģionāli turpinās arī oktobra sākumā, bet uzdīgušajos laukos tie sasnieguši dažādas attīstības stadijas. Sējas laiku šogad netraucēja pārlieku liels sausums vai lielas lietavas. Salīdzinot ar vasaras pirmo pusi, augusta beigas un septembra sākums bija nokrišņiem krietni bagātāks, un tas priecēja graudkopjus. Rudenī sastopamie kaitīgie organismi lielu kaitējumu augiem nenodara, jo tiem pietrūkst laika attīstībai. Taču uz augiem vai augsnē tie saglabājas un pavasarī turpinās savu attīstību.

Uz ziemas kviešu sējumiem oktobrī var parādīties pirmās kviešu lapu pelēkplankumainības infekcijas pazīmes, bet līdz augu stieb­rošanai (AS 30) šī slimība zaudējumus nākamajai ražai nerada. Pēc ziemas slimība turpinās attīstīties uz graudaugu lapām. Tad gan raža var samazināties, ja netiek veikti ierobežošanas pasākumi. Ja laiks oktobrī ir nokrišņiem pietiekoši bagāts, nereti uz graudaugu lapām novērojamas miltrasas pazīmes, dažviet arī sakņu puves. Miltrasas attīstībai nepieciešams augsts gaisa mitrums un temperatūra robežās no +10 līdz +15 °C. Uz rudziem un ziemas tritikāles lapām oktobrī var novērot stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes. Ziemas miežu sējumos arī atrodamas pirmās miežu lapu tīklplankumainības pazīmes.

Oktobris ir pēdējais augu aktīvās augšanas laiks, to izmanto arī kaitēkļi. Dažviet oktobrī uz ziemājiem novērojami sprakšķi jeb drātstārpi, melnās stiebrmušas, arī gliemeži. Sprakšķu kāpuri barojas ar augu saknēm, barošanās sekas viegli konstatējamas, kamēr augi nav sākuši cerot. Ziemāju asni vīst un ir viegli izraujami no zemes. Melnās stiebrmušas sadīgušajos ziemājos savlaicīgi iedējušas oliņas, kur līdz augu cerošanas sākumam attīstījies kāpurs, kas šobrīd barojas ar kādu no dzinumiem. Bojātais dzinums dzeltē un viegli izraujams no auga. Kaitēklis saknes nebojā, bet samazina produktīvo stiebru skaitu. Iestājoties salam, kāpuri barošanos pārtrauc un turpat augā pārziemo. Atšķirībā no melnās stiebrmušas kāpuriem, kas neiznīcina augu pavisam, jo barojas ar dzinumiem, pēc drātstārpa barošanās augs novīst un neatgriezeniski iet bojā. Gan septembrī, gan oktobrī sējumos sastopami spradži, kuri laukmalās pārziemos, lai sagaidītu pavasari. Tāpat dažviet uz lapām izvietojušās atsevišķas nelielas laputu kolonijas. Kopumā dažādo kaitēkļu darbība nav vērtējama kā ekonomiski nozīmīga.

Jāatceras, ka rudenī uz lauka attīstās ne tikai kultūraugi, bet arī dažādas nezāles, kas konkurēs ar kultūraugiem, tādēļ jāveic nezāļu ierobežošana.

Rapšu sējumi
Augustā sētie rapši šogad dīga nevienmērīgi, jo augsnē pietrūka mitruma. Lieti septembra sākumā pamodināja arī pārējās sēklas, rapšu sējumos vienlaicīgi varēja novērot tikko dīgstošus augus un 1–2 lapu pāra attīstības stadijā izaugušus augus. Oktobrī ziemas rapši sasniedz vidēji 5 līdz 7 lapu attīstību stadiju (AS 15–17).

Arī rudenī rapšos kaitēkļu dažādība ir diezgan plaša. Spradži vēl aizvien aktīvi barojas ar jaunajām rapšu lapām, aktīvāki tie ir sausā un siltā laikā. Krustziežu alotājmušu kāpuri arī nereti sastopami, alojot nesen attīstījušās rapšu lapas, tomēr šie kaitēkļi līdz šim nozīmīgu kaitējumu nav nodarījuši. Rapšu jaunās lapiņas ļoti garšo gliemežiem, kas mitros laika apstākļos bojā augu lapas, vairāk tas novērojams nepļautās grāvju un krūmāju malās. Diezgan daudzos laukos novērojamas kāpostu laputs kolonijas rapšu lapu apakšpusē. Vietumis rapšu sējumos sastopami arī cekulkožu, balteņu, pūcīšu un krustziežu zāģlapseņu kāpuri. Nezāļu iznīcināšana un augu maiņa ir galvenās darbības, lai ierobežotu nevēlamo kaitēkļu klātbūtni. Jau septembrī ziemas rapšu sējumus bija skārusi rapšu neīstā miltrasa, kas sastopama kā neliela apsarme lapas apakšpusē. Vietām novērojama arī krustziežu sausplankumainība. Oktobrī šīs slimības turpina attīstību.

Neīstā miltrasa uz rapša lapas.

Dažviet ziemas rapšu lapu virspusē vērojama krustziežu īstā miltrasa, kas lapas virspusi padara gandrīz baltu. Laika apstākļiem paliekot mitrākiem, uz lapām dažkārt novērojamas arī krustziežu sausās puves infekcijas pazīmes. Lai rapši labi pārziemotu, svarīgs ir mēslojuma nodrošinājums. Nepietiekoši baroti augi ir ieņēmīgāki pret slimībām. Lai sekmētu rapšu sagatavošanos ziemas periodam, jālieto augšanas regulatori. Tie vienlaikus veido arī kompaktu auga virszemes daļu un neļauj augiem pāraugt.

Kukurūza
Vēsais un sausais pavasaris šajā gadā ietekmēja kukurūzas sējumu attīstību, padarot to vēlāku par aptuveni divām nedēļām kā ierasts citos gados. Tāpēc septembra otrajā pusē daudzviet kukurūzas lauki joprojām ir ar zaļām lapām. Oktobrī turpinās kukurūzas vākšana.

Apsekojot sējumus šajā gadā, novērota kukurūzas vālīšu melnplauka. Slimība var inficēt visas auga daļas, bet postošāka tā ir, ja inficējas vālītes. Slimība izplatības gadījumā var radīt ievērojamus ražas zudumus. Oktobrī uz inficētajām vālītēm melnplaukas sēnes būs izaugušas, lielākās nolūst un nokrīt augsnē, kur pārziemo. Sēnes sporas augsnē saglabājas 2–3 gadus, līdz ar to jāievēro augseka. Ar kukurūzas melnplauku neinficējas graudaugi, bet, ja nākamajā gadā vienā un tajā pašā laukā kukurūzu iesēs atkārtoti, tad, visticamāk, atkal notiks inficēšanās.

Kartupeļi
Oktobrī turpinās vēlo kartupeļu šķirņu ražas vākšana. Augustā un septembrī vākto ražu, kas vēl nav novietota glabātavās, ir laiks pāršķirot un izņemt bojātos bumbuļus. Jāatceras, ka gaisa temperatūrā, kas zemāka par +10 °C, nevajadzētu vākt kartupeļu ražu. To miza kļūst trauslāka un, mehāniski vācot, viegli traumēt bumbuļus. Mēneša otrajā pusē jau nereti vērojamas salnas. Apsaluši kartupeļi sabērumos sliktāk uzglabājas. Kartupeļu stādījumos viena no katru gadu bīstamākajām slimībām ir kartupeļu lakstu puve. Arī šogad tās izplatība augustā pārņēma lielu daļu lauku, arī tādus, kur bija veikta apstrāde pret šo slimību. Lakstu puve inficē ne tikai kartupeļu lakstus, bet arī bumbuļus, tādēļ svarīgi pēc ražas vākšanas tos regulāri pāršķirot.

Vācot ražu, var sastapties arī ar kraupja bojājumiem. Agrajām šķirnēm melnais kraupis novērojams daudz mazāk, jo slimības attīstībai nepieciešami vēsi un mitri laika apstākļi. Šogad vairāk sastopams parastais kraupis, kura attīstību veicina ilgstošs sausums un bāziska augsne. Dažādie kraupja veidi uz bumbuļiem pazemina nākamā gada sēklas materiāla vērtību. Kartupeļu ražu novācot, laukos atrodami ar bumbuļu smirdošo puvi inficēti kartupeļu ceri. Rudenī lietus laikā vāktajiem kartupeļiem straujāk aktivizēsies puves, kas, nokļūstot glabātavās, turpinās darboties un sapūdē veselos bumbuļus. Puvju bojātos kartupeļus jācenšas neielaist glabātavās, tāpēc rūpīga bumbuļu šķirošana ir svarīga. Vērība pievēršama arī kartupeļiem ar drātstārpu (sprakšķu) kāpuru bojājumiem. Ja kāpurs nokļūst noliktavā, tad tur tas turpina baroties. Bumbulis bojājas, jo drātstārpu radītās dziļās ejas neaprētojas. Glabātavā rodas mitra vide, kas veicina puvju attīstību.

Šogad kartupeļu stādījumos bija novērojami kartupeļu pūcīšu kāpuru bojājumi, šādi kartupeļi pārlasot ir jānošķiro, jo iegrauztie kartupeļi tirdzniecībai nav derīgi. Tāpat tirgus vērtība zudusi arī maijvaboļu kāpuru, lapgraužu vaboļu un peļveidīgo grauzēju bojātajiem bumbuļiem. Šo kaitnieku radītās brūces gan aprētojas un neveicina puvju veidošanos glabātavā.

Dārzeņu stādījumi
Dārzeņu audzētājiem oktobrī turpinās spraigs ražas novākšanas periods. Kāpostu stādījumos paaugstināta mitruma apstākļos plaši izplatītas puves. Liela daļa kāpostgalvu oktobrī no lauka jau ir novāktas. Tās noliktavā jāpāršķiro, jo uz galvām īpaši attīstās pelēkās puves infekcija. Novācot kāpostus, pelēkās puves inficētās galviņas būtu jāatšķiro no veselajām, jo bojāto virsējo lapu noņemšana tikai vizuāli labi izskatīsies un aizkavēs bojāšanās procesu, bet slimība nekur nepazudīs. Baltā puve ir sastopama gan uz lauka, gan kāpostu glabātavās. Ja baltās puves attīstība sākas uz lauka, tad nākamajā sezonā noteikti jāmaina kāpostu stādījuma atrašanās vieta. Arī baltā puve spēj inficēt daudzus kultūraugus – gan rapšus un nezāles, gan daudzus citus dārzeņus – burkānus, sīpolus, gurķus, pākšaugus un citus. Ražu vācot, jāskatās, vai augiem ir sastopami sakņu augoņi. Slimības izraisītāji augsnē var atrasties un būtiski samazināt ražas vairāk nekā 10 gadus.

Fuzariālā puve uz kāpostgalvas.

Sakņu augoņi biežāk novērojami sezonās ar bagātīgiem nokrišņiem, jo slimība attīstās vietās, kur ir stāvošs ūdens un vēsa augsnes temperatūra. Domājot par augu maiņu, jāņem vērā, ka ar sakņu augoņiem var inficēties arī rapši un pārējie krustziežu dzimtas augi – gan nezāles, gan kultūraugi. Augu maiņas neievērošana dažādu slimību izplatību tikai veicina. Šķirojot novākto ražu, uzmanība jāpievērš visām sastaptajām slimībām, jo tās pārziemo augsnē, līdz ar to jādomā par augseku.

Kaitēkļu klātbūtne kāpostu stādījumos veicina puvju attīstību, bet arī paši kaitēkļi nodara ne mazums posta. Šogad cekulkožu bija krietni mazāk kā iepriekšējā sezonā, bet tomēr to bija daudz. Cekulkožu izplatība turpinājās visu vasaru, tās sabojāja aizvien jaunākas kāpostu lapas. To kūniņas uz lapām rada labvēlīgu vidi puvēm. Arī pūcīšu kāpuri, kas mēdz veidot alas līdz kāposta kacenam, veido labvēlīgu vidi puvju ierosinātāju iekļūšanai kāpostu galvās. Nesabalansēts mēslojums veicina kāpostu galviņu bojāšanos, kad uzglabāšanas laikā vērojama iekšējo lapu pūšana un melnēšana.

Arī burkāni un galda bietes rudenī nav pasargāti no kaitīgo organismu klātbūtnes, kas ietekmēs sakņu uzglabāšanu. Galda bietēm kaitēkļi neko ļaunu nenodara, tomēr noliktavās saknes nereti kļūst par peļu barību, tādēļ jānodrošina, lai pagrabā vai noliktavā grauzēji neiekļūtu.

Galda bietes ir viens no slimību izturīgākajiem dārzeņiem. To novākšanas laiks jau noslēdzies. Augu lapas veģetācijas periodā stipri bojāja dažādas lapu plankumainības, bet sakņu attīstību tās visbiežāk būtiski neietekmē. Uz biešu saknēm novērojams parastais kraupis, kas sekmē iespēju attīstīties puvēm un bojā ražas vizuālo izskatu. Arī saknes ar serdes puves bojājumiem neglabāsies.

Burkāni ir izturīgs dārzenis rudens laika apstākļos, to novākšana parasti turpinās oktobrī. Burkānu laukos, kur ražu novāc ar rokām, nav ieteicams novāktās saknes apklāt ar burkānu lakstiem. Uz tiem parasti atrodas slimību ierosinātāji, kas mitrā laikā vai lietus apstākļos ātri nokļūst uz veselajām saknēm. Kamēr saknes nonāk līdz glabātavai, tās jau ir inficējušās un pastāv augstāki riski tām sākt bojāties. Bojājumus izraisa arī burkānu mušas invadētu sakņu nonākšana glabātavās. Invadētajās saknēs visbiežāk vēl uzturas mušu kāpuri, kas tajās turpina baroties arī ziemas periodā. Saknes kļūst puvju ieņēmīgas, rūgtas un sabojā veselās. Pa mizas bojājumu vietām saknēs viegli iekļūst puves ierosinošo sēņu sporas. Iespējama pelēkās, baltās, violetās, melnās un sausās puves attīstība, visas bojātās saknes izvācamas no veselo burkānu masas. Ja saknes sažūst un zaudē svaru, tad vainīgs būs nesabalansēts mēslojums vai par +5 °C augstāka temperatūra glabātavā.

Kraupis uz bietes saknes.

Jāapseko jau glabāšanā noliktā sīpolu raža, kur iespējama sīpolu kakla puves attīstība. Jūlija un augusta lietus periods veicināja šīs slimības attīstību. Tās pazīmes jau bija novērojamas uz lauka un ražas vākšanas laikā, nepilnīgi izžāvētas sīpolu galviņas ir laba augsne puves ierosinātāju attīstībai. Ja noliktavā nav pienācīgas vēdināšanas un palielinās mitrums, tad slimība, palēnām attīstoties, sabojā sīpolus.

Augļu dārzi
Laika apstākļi septembrī bija labvēlīgi ābolu un bumbieru ražas novākšanai. Lielākais rudens augļu ražas apjoms jau novākts, bet vēlāko šķirņu augļu vākšana turpinās arī oktobrī. Ilgstošai uzglabāšanai paredzēto augļu nogādāšanai no dārza uz glabātavām piemērotākās ir bezlietus dienas, jo saskarē ar lieku mitrumu noliktavās sāk bojāties arī vizuāli visskaistākie un veselīgākie augļi. Īpaši šogad, kad jūlija, augusta un septembra lietus periodos augļu dārzos izteikti attīstījās augļu puves. Stipri kraupja un putnu bojāti, arī lapseņu izēsti un citādi bojāti augļi nav jāievieto glabātavās. No augļu dārzu fitosanitārā viedokļa no dārziem vajadzētu izvākt arī visus puvušos augļus – visbiežāk tie ir augļu parastās puves bojātie augļi. Šis darbs jāveic ne tikai komercdārzos, bet arī mazdārziņos, kur situācija ar puvju attīstību ir ievērojami sliktāka. Ar augļu parasto puvi inficētie āboli, bumbieri un plūmes, paliekot augļu koku vainagos, mumificējas. Daudzas mūmijas nenokrīt no zariem līdz pavasarim un sastopamas vēl nākamajā vasarā. Mumificētie augļi ir pirmais parastās augļu puves infekcijas avots augļu dārzā un labvēlīgos attīstības apstākļos veicina strauju slimības attīstību. Slimības izplatība sākas jau ziedēšanas laikā, un sabojātā raža rudenī ir pēdējā vieta slimības attīstības gada ciklā.

Plūmju dārzos koku vainagos izgriežami zari, uz kuriem ir daudz sveķojošu brūcīšu un nenobirušo sažuvušo augļu, uz tiem nākamajā sezonā atkal attīstīsies parastā augļu puve. Ja plūmju lapas bijušas inficētas ar plūmju rūsu un kauleņkoku sausplankumainību, tad lapu savākšana vai iestrādāšana augsnē samazinās slimību izplatību nākamajā gadā. Nobirušajās skābo ķiršu lapās pārziemos ķiršu lapbires ierosinātāji. Izteiktāka šīs slimības attīstība vērojama mitrākos laika apstākļos. Arī ķiršu lapas slimības izplatības gadījumā izvācamas no dārza vai iestrādājamas augsnē. Izgriežot sausos un bojātos zarus, stādījumu var veiksmīgi atjaunot. Dārzam nāks tikai par labu, ja saimnieks tajā atgriezīsies arī pēc augļu novākšanas. Pēc ražas novākšanas ābeļu un bumbieru dārzā iespējams un ieteicams veikt darbus, kas ierobežos ābeļu un bumbieru kraupja izplatību pavasarī.

Parastās augļu puves bojāti augļi, kas mumificēsies.

Daļa augļu koku kaitēkļu oktobrī uz apdobēm pārvietojušies paši, jo tās ir šo kaitēkļu ziemošanas vietas. Zāģlapseņu, augļu un lapu tinēju, ķiršu mušu ziemojošās stadijas, kas pirms sala tiek uzrušinātas augsnes virspusē, līdz pavasarim aizies bojā. No augļu kokiem oktobrī var noņemt kaitēkļu ķeramās jostas, ja tādas vasarā ir uzliktas, un tās kopā ar ziemojošiem kaitēkļiem iznīcināt.

Vasaras aveņu stādījumos nav par vēlu izgriezt un iznīcināt dzinumus ar pangām. Tādējādi var jūtami samazināt aveņu pangodiņa klātbūtni stādījumā, jo kaitēkļa kāpuri atrodas pangās. Aveņu dzinumu pangodiņu nepieaugušie kāpuri ziemo augsnes virskārtā pie aveņu stublājiem. Turpat sastopamas arī aveņu vaboļu un aveņu smecernieka ziemojošās stadijas. Izgriežot pangu skartos dzinumus, uzrušinot augsni un to mulčējot, būs apgrūtināta kaitēkļu attīstība pavasarī. Oktobrī vēl turpinās rudens aveņu ražas ieguve. Mitrā laikā uz tām visvairāk sastopama pelēkā puve. Pēc aveņu ražas nolasīšanas dzinumus nepieciešams nogriezt līdz ar zemi, jo uz tiem saglabājas slimību ierosinātāji, tādējādi atbrīvojot vietu jaunajiem dzinumiem. Arī noražojušiem ogulājiem var izgriezt sausos zarus, lai veicinātu krūmu atjaunošanos.

Krūmogulāju stādījumos oktobrī vēl var izgriezt upeņu pumpuru ērču invadētos zarus vai obligāti iznīcināt visus stipri invadētos krūmus. Negaidot laika apstākļu pasliktināšanos, ērces ir savākušās pumpuros. Var turpināt vai uzsākt ērkšķogu Amerikas miltrasas bojāto dzinumu izgriešanu. Tie vēl labi atpazīstami pēc nenobirušām lapām un iekaltušām galotnēm. Krūmogulāju lapas bieži vien ir inficētas ar lapu sīkplankumainību, lapu iedegām, rūsām. Arī tās vēlams izvākt no stādījuma un iznīcināt, tādējādi mazināsies slimību attīstības iespējas, un stādījums atveseļosies. Ogu krūmiem uz zariem var būt novērojama lapu koku sarkankārpainība. Slimība sastopama, sākot no vasaras vidus, bet sarkanos izaugumus var novērot visu gadu. Ar sarkankārpainību inficējas sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi. Inficētos zarus nepieciešams izgriezt un sadedzināt.

Ja laika apstākļi ļauj, tad ogulājiem ieteicams varu saturoša fungicīda smidzinājums. Savukārt augļu kokus šāds fungicīds pasargās no augļu koku stumbra un zaru vēža izplatības. Jauniestādītos kociņus ziemā apdraud arī grauzēji, tādēļ rudenī stumbrus nepieciešams apsiet ar egļu zariem, citiem aizsargājošiem materiāliem vai stādījumu iežogot.

Rūsējums uz ābola, kas nav kaitīgo organismu darbības sekas, bet veidojies meteoroloģisko apstākļu ietekmē.

Siltumnīcas
Nelielajās siltumnīcās oktobris ir tas laiks, kad raža vairs netiek ievākta vai arī tuvojas noslēgumam. Augu atliekas no siltumnīcas ir izvācamas uzreiz pēc ražas novākšanas, lai nevairojas slimību ierosinātāji. Arī uz siltumnīcas konstrukcijas un pārseguma, nezālēm, podiem un auklām saglabājas slimību ierosinātāji, tādēļ pēc ražas novākšanas nepieciešams sakopt siltumnīcu un izvākt visu lieko, lai tajās nepārziemotu kaitīgie organismi. Siltumnīcas ieteicams mazgāt un dezinficēt, pārsegumu un konstrukcijas attīrīt no aļģēm un pelējuma. Šis darbs veicams katras sezonas noslēgumā. Ieteicams šo darbu veikt rudenī, neatliekot uz pavasari.

Oktobrī turpināsies rudens sējumu novērojumi – informācija par augu attīstības stadijām un kaitīgo organismu izplatību un attīstību būs pieejama VAAD mājas lapas sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.