Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Latvijā aptuveni 63 % lauksaimniecības augsnes ir velēnu podzolētās, kas pēc savas dabiskās izcelsmes ir skābas. Tas būtiski ietekmē kultūraugu augšanu: samazinās barības vielu pieejamība, pasliktinās augu sakņu attīstība un paaugstinās slimību izplatība sējumos, kā arī ievērojami palielinās nepieciešamais ūdens patēriņš augu attīstībai. Zem optimālā pH līmeņa augsne sāk negatīvi ietekmēt saimniekošanu. Tas prasa risinājumu, kurā augsnes kaļķošana kļūst par efektīvu investīciju.

Augsnes skābums – neredzamais ražas kavētājs
Lai arī katram kultūraugam ir atšķirīgas prasības, lielākā daļa visaugstākās ražas dod augsnes pH robežās no 6 līdz 7. Ja reakcija samazinās zem šī līmeņa, ne tikai sākas barības vielu (īpaši fosfora, kālija, mikroelementu) saistīšanās, bet arī pieaug alumīnija un dzelzs negatīvā ietekme, kas kavē augu sakņu augšanu un ietekmē lapu attīstību. Optimāla reakcija nepieciešama arī slāpekļa izmantošanai – skābā augsnē iestrādāti mēslošanas līdzekļi tiek izmantoti tikai daļēji.

Turklāt skābā augsnē trūkst kalcija, kas negatīvi ietekmē šūnapvalku attīstību, augs kļūst mehāniski neizturīgāks un uzņēmīgāks pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tas nozīmē ne tikai mazāku ražu, bet arī lielāku veldrēšanās risku kultūraugiem.

Ko dod kaļķošana
Skābu augšņu kaļķošana sniedz trīskāršu ieguvumu – uzlabo augsnes fizikālās, ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpašības:
• Fizikāli: veidojas irdenāka, stabilāka struktūra ar labāku ūdens caurlaidību un gaisa apmaiņu. Šī īpašība ir īpaši būtiska, ņemot vērā biežākos sausuma un lietavu periodus, ko novērojam klimatisko pārmaiņu kontekstā.
• Ķīmiski: tiek optimizēta pH reakcija un Ca:Mg attiecība (vēlams 6.5:1), līdz ar to augiem kļūst pieejamāki augu barības elementi – fosfors, kālijs un mikroelementi. Slāpekļa izmantošana kļūst efektīvāka, tāpēc var samazināt kopējo mēslojuma devu.
• Mikrobioloģiski: aktivizējas mikroorganismi, kas veicina organiskās vielas sadalīšanos, slāpekļa fiksāciju un labvēlīgu mikrobioloģisko vidi. Īpaši tas ir svarīgi, audzējot tauriņziežus...

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!