Saimnieks LV / 2017.gads (Februāris.)

Kultūraugu sējumu piesārņotības līmenis ar nezālēm ir daudzu faktoru darbības kopums, no kuriem liela nozīme ir augsnes apstrādes tehnoloģijai. Var augsni apstrādāt tradicionāli, katru gadu lauku aparot, taču, taupot energoresursus, to var samazināt līdz minimumam, t.i., atteikties no ikgadējas aršanas. Taču, izvēloties augsnes apstrādes minimalizāciju, jārēķinās ar tādu riska faktoru kā nezāļu skaita palielināšanās, par ko liecina daudzu pētnieku atziņas gan mums tuvākās, gan tālākās zemēs (Steibutis, Feiza, 2008; Ulber, Steinmann et al 2009; Weber, Hrynczuk, 2005; Wozniak, 2011), gan arī mūsu zinātnieku Kroģeres, Ausmanes, Melngalvja, Bērziņa, Ružas u.c. Latvijā veiktajos pētījumos.

Vai augsnes apstrādes minimalizācija vajadzīga vienmēr?
Kas ir augsnes apstrādes minimalizācija, šķiet, ir sen zināms, jo tas ir aprakstīts vai pieminēts daudzu autoru publikācijās, taču būtu lietderīgi atgādināt, kā to raksturo A. Vilde un Ā. Ruciņš, proti, augsnes apstrādes minimalizācija ir ievērojama rezerve izlietojuma un izdevumu samazināšanai, kuras veidi ir augsnes apstrādes dziļuma, intensitātes un apstrādes skaita samazināšana, kā arī veicamo operāciju apvienošana. Minimālā augsnes apstrāde var skart daudz dažādu lauku vai tīrumu, taču ne viennozīmīgi – ir situācijas, kad to var darīt, bet dažkārt minimalizēt augsnes apstrādi nav lietderīgi vai pat nav vēlams. Piemēram, Dr. agr. R. Kroģeres vadībā ilggadīgajos LLA Laukkopības katedras pētījumos par augsnes apstrādes minimalizācijas iespējām, t.i., atteikšanos no aršanas, tās vietā veicot augsnes lobīšanu, tika noskaidrots, ka 6 lauku labību un zālaugu augsekā (1. vasaras mieži ar āboliņa un timotiņa mistra pasēju; 2. āboliņa un timotiņa mistrs, I izmantošanas gads; 3. āboliņa un timotiņa mistrs, II izmantošanas gads; 4. ziemas kvieši; 5. auzas; 6. vasaras mieži) augsnes apstrādi var minimalizēt sešu gadu augsekas rotācijas periodā, vienu reizi augsni uzarot pilnā dziļumā pēc āboliņa un timotiņa mistra novākšanas, pārējos gados labi iekultivētos, no daudzgadīgajām nezālēm tīros laukos veicot tikai augsnes lobīšanu (Kroģere u.c., 2005, Ausmane, Melngalvis, 2007). Arī kultūraugu atsaucība pret augsnes apstrādes minimalizāciju ne vienmēr varētu izrādīties pozitīva.

Katram laukkopim jābūt apveltītam ar kritisko domāšanu, kas ļautu izvērtēt, kad, kur un kādu tehnoloģiju kultūraugu audzēšanai pielietot, lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu. Taču bez speciālu pētījumu palīdzības ne vienmēr tas būtu iespējams. Tādēļ tiek ierīkoti lauka izmēģinājumi, lai gūtu zinātniski pamatotas atziņas attiecīgajā jomā. Piemēram, pasaulē ir ļoti maz un Latvijā līdz šim nav nemaz pētījumu par lauka pupu (Vicia faba var. minor) audzēšanu augsnes apstrādes minimalizācijas apstākļos, kā arī par šī kultūrauga sējumu nezāļainību.

Pētījums par augsnes apstrādes minimalizācijas ietekmi
Lai skaidrotu augsnes apstrādes minimalizācijas ietekmi uz laukaugu ražu veidojošajiem faktoriem salīdzinājumā ar tradicionālo augsnes apstrādi, 2008. gada rudenī LLU MPS Pēterlauki ierīkots ilggadīgs stacionārs lauka izmēģinājums. Tā kā viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka ražu, ir kultūraugu sējumu nezāļainība, tad tās izpētei šajos izmēģinājumos ir veltīta daļa no visu pētamo faktoru kopuma. Izmēģinājumu laukā galvenokārt audzētas gan ziemas, gan vasaras labības, kas dažādās variācijās mainītas ar ziemas vai vasaras rapšiem. Par šo kultūraugu sējumu nezāļainību ir aprakstīts Saimnieks LV iepriekšējo gadu publikācijās (Melngalvis, Ausmane, Ruža, 2012., 2013., 2014. gada aprīļa numuros).

Izmēģinājumu laukā no 2014. gada audzējamo kultūraugu sortimentā iekļautas arī lauka pupas, par kuru audzēšanu, kā jau iepriekš tekstā norādīts, ir salīdzinoši maz zinātnisko pētījumu. Nav arī zināms, kādas ir lauka pupu pavadošās vai asociatīvās nezāļu sugas, tādēļ pētījumu programmā ir iekļauta nezāļu botāniskā sastāva izpēte. Lai vērtētu, kā ilggadīga augsnes apstrādes minimalizācija salīdzinājumā ar tradicionālo augsnes apstrādi ietekmējusi lauka pupu sējumu nezāļainību pēc dažādiem priekšaugiem, 2014. gadā lauka pupas audzētas pēc ziemas kviešiem, 2015. g. – pēc vasaras kviešiem, 2016. g. pēc vasaras miežiem.

Izmēģinājumu laukā augsnes granulometriskais sastāvs – smilšmāls. Augsnes apstrāde veikta divos variantos: 1. variants – tradicionālā apstrāde (ar augsnes apvēršanu)– arts 0.22–0.23 m dziļi; 2. variants – minimālā apstrāde (bez augsnes apvēršanas) – lobīts ar šķīvju darbarīkiem 0.10 m dziļi. Izmēģinājumu lauks sadalīts slejās, no kurām vienā slejā kopš 2008. gada rudens augsne ir lobīta, otrā – arta. Taču tikai 2014. gada pupu sējai iepriekšējā rudenī arī minimālās augsnes apstrādes slejā veikta 0.22–0.23 m dziļa aršana.

Lauka pupu sējumu nezāļainības izpētei veikta nezāļu uzskaite veģetācijas periodā divas reizes 10 atkārtojumos: pirmo reizi pavasarī – pēc skaita metodes, otro reizi – pirms ražas novākšanas – pēc skaita un masas metodes, izmantojot uzskaites rāmīti (0.20 x 0.50 m), noteikts nezāļu botāniskais sastāvs, skaits (gab./m²) un zaļā masa (g/m²). Rakstā vērtēti nezāļu uzskaites rezultāti lauka pupu sējumos 2014., 2015. un 2016. gadā. Lauka pupas 2014. gada ražai smidzinātas 2. dienā pēc sējas ar herbicīdu Stomps (pendimetalīns 330 g/L) 2.5 L/ha, arī 2015. gadā lietots tāds pats herbicīds 3. dienā pēc sējas ar devu 2.2 L/ha, 2016. gadā – 3. dienā pēc sējas (7.04.2016.) ar herbicīdu Stomps (pendimetalīns 330 g/L) 2.2 L/ha un Targa Super (etilkvizalofops–P 50 g/L) un Bazagrans 480 (bentazols 480 g/L) 1.5 L/ha (24.04.2016.).

Otrā nezāļu uzskaite veikta pirms kultūraugu ražas novākšanas. Tā kā lauka pupu sējumā herbicīdi lietoti pēc sējas, līdz ar to gan pirmās, gan otrās nezāļu uzskaites laikā jau ir bijusi herbicīdu lietošanas ietekme uz lauku nezāļainību.

Trīs gadu pētījuma rezultāti
Triju gadu nezāļu botāniskā sastāva pētījumos pirms lauka pupu ražas novākšanas konstatēts, ka plašāks nezāļu sugu sortiments novērojams variantā bez aršanas (minimālā apstrāde) – 20 sugas, tradicionālā – 15 sugas, tajā skaitā daudzgadīgo nezāļu sugas attiecīgi 5 – minimālās augsnes apstrādes variantā, 3 – tradicionālās. Īsmūža nezāļu sugu skaits bijis pārsvarā.

Biežāk sastopamās īsmūža nezāļu sugas: ārstniecības matuzāle, ķeraiņu madara, tīruma zvēre, vējauza un sārņaugi: rapši, ziemas kvieši. Neartajā variantā konstatēta vējauza, kas sakrīt ar citu autoru norādi par viendīgļlapju nezāļu savairošanos minimālajā augsnes apstrādē. Vairumā gadījumu īsmūža nezāļu skaits augsnes apstrādes variantos līdzīgs. Jāatzīmē, ka aršana savukārt sekmējusi ķeraiņu madaras savairošanos (1. tab.). Izmēģinājumu lauks samērā tīrs no daudzgadīgajām nezālēm, tās novērotas nelielā skaitā. Minimālā augsnes apstrāde ievērojami sekmējusi tādu daudzgadīgo nezāļu skaita pieaugumu kā ložņu vārpata un tīruma usne (1. tab.).

Tikai minimālās augsnes apstrādes variantā konstatētās sugas: sārtā panātre, parastais plikstiņš, vējauza, tīrumu tītenis, tīrumu usne, ložņu vārpata, tradicionālās – krūzainā skābene.

Vērtējot 2014.–2016. g. nezāļu blīvumu gab./m² (2. tabula), vērojams, ka īsmūža nezāļu skaits artajā un lobītajā variantā pa atsevišķiem gadiem bija svārstīgs. 2014. un 2015. gados aršana ir sekmējusi īsmūža nezāļu skaita pieaugumu, bet 2016. gadā otrādi. Taču vidēji trijos gados īsmūža nezāļu skaits bija praktiski vienāds abos variantos. Aršanas aizstāšana ar lobīšanu izraisījusi daudzgadīgo nezāļu un līdz ar to arī nezāļu kopskaita pieauguma tendenci. Vidēji trīs gados daudzgadīgās nezāles katru gadu artajā variantā bija par 52 % un nezāļu kopskaits par 33 % mazāks, salīdzinot ar variantu, kur augsnes apstrādei vairākus gadus veikta tikai lobīšana. Taču, veicot datu matemātisko apstrādi, nepierādījās, ka šīs starpības vērtējamas kā būtiskas. Jāatzīmē, ka, lai gan nezāļu zaļā masa bijusi lielāka, minimalizējot augsnes apstrādi, to var uzskatīt par tendenci, nevis par būtisku pieaugumu. Tātad arī nezāļu zaļās masas atšķirībai starp augsnes apstrādes variantiem nav vērojama nozīmīga starpība (2. tabula).

Kopumā jāatzīst, ka triju gadu laikā veiktie pētījumi par lauka pupu sējumu nezāļainību nesniedz pārliecinošus secinājumus par to, ka augsnes apstrādes minimalizācijas rezultātā lauka pupu sējumu nezāļainība ievērojami palielinājusies. Jāņem vērā, ka katru gadu sējumos ir lietoti herbicīdi, kas izlīdzina sējumu nezāļainības starpību starp pētītajām augsnes apstrādes tehnoloģijām.

Izmantotā literatūra

Ausmane M., Melngalvis I. (2007) Augsnes pamatapstrādes minimalizācija augsekā III. Sējumu nezāļainības izmaiņas. LLU Raksti 18 (313), 1.–8. lpp.

Bērziņš A., Ruža A., Sprincina A.(2016) Tradicionālās un minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes agrofizikālajām īpašībām kviešu un rapšu sējumos. Saimnieks LV, augusts 2016, 68.–71. lpp.

Bujak K., Frant M., Harasim E. (2010) Energy efficiency of crop production in a four–field rotation as affected by reduced tillage systems and fertilization levels. Acta Agrophys. 15 (1): p. 23–31.

Kroģere R., Liepiņš J., Ausmane M., Melngalvis I. (2005) Augsnes pamatapstrādes minimalizācija augsekā I. Augsekas produktivitāte. LLU Raksti 13 (308), 18.–25. lpp.

Ruciņš A., Vilde A. www.agrario.lv/media/uploads/agrario/minimala_augsnes_apstrade.pdf. Skatīts 7.11.2016.

Steibutis V., Feiza V., (2008) The influence of short crop rotations, monocrop and reduced soil tillage on weed population dynamics. Zemderbiste–Agriculture, vol. 95, No.3, p. 123–129.

Ulber L., Steinmann H., Klimek S., Isselstein J., (2009.) An on–farm approach to investigate the impact of diversified crop rotations on weed species richess and composition in winter wheat. Weed Research, 49: p. 534–543.

Weber R., Hrynczuk B., (2005) Influence of the forecrops and tillage system on weed infestation of winter wheat. Ann. Univ. Mariae Curie Sklodowska, 60: p.93–102.

Wozniak A., (2011) Weed infestation of spring wheat crop under the condition of plough and ploghless tillage. Acta Agrobotanica 64 (3): p.133–140.