, .
Vārda dienu svin: Andulis, Alnis

Ārstniecības sparģelis

Vija Eniņa - 2020-12-29 10:59:10
Ārstniecības sparģelis

Dīvaini gan – dekoratīvs augs, ar kura zariem vasarā bagātināt puķu pušķus, arī diētisks pārtikas augs, bet nosaukumā – ārstniecības. Taču patiesība vien ir – sākotnēji tas tiešām ir bijis tikai ārstniecības augs, par kuru jau Avicenna rakstīja, ka „sparģeļa novārījumu dzer, lai mazinātu muguras sāpes, ar saknes novārījumu veicina urīna izdali, novērš urīna aizturi”. Pamazām tas kļuva populārs uzturā, visbeidzot tika novērtēts arī auga skaistums.

Ārstniecības sparģelis Asparagus officinalis ir asparāgu dzimtas Asparagaceae (vēl nesenā pagātnē to ieskaitīja liliju dzimtā) daudzgadīgs lakstaugs. Tam ir spēcīga sakņu sistēma, no kuras izaug līdz 1,5 m augsti vai pat augstāki, stipri zaroti stublāji. Augam nav lapu – tās ir reducētas, plēkšņveida, to žāklēs pušķos pa 3– 6 izvietoti īsi zariņi – kladodiji, kas būtībā pilda lapu funkcijas un ko parasti mēdz uzskatīt par lapām. Ziedi sīki, nokareni, to apziednis bāli dzeltens vai zaļgandzeltens, ātri nobirst. Auglis – sarkana oga.

Latvijā sparģelis vietumis sastopams savvaļā, galvenokārt kā dārzbēglis, dārzos tiek audzēts kā krāšņumaugs, retāk kā pārtikas augs. Īpaši populārs sparģelis ir Vācijā, kur tā plantācijas, agrā pavasarī nosegtas ar agrotīklu, rada nedaudz dīvainu iespaidu. Uzturā izmanto sparģeļa jaunos dzinumus, būtība asnus, kamēr tie vēl nav kļuvuši zaļi un šķiedraini. Lai iegūtu kvalitatīvu produktu, sparģeļa dzinumus aprauš ar augsni, veido tādu kā konusu, kura iekšienē dzinumi aug, bet līdz fotosintēzei netiek.

Ārstniecībā izmanto gan sparģeļa saknes (vāc rudenī, veģetācijas perioda beigās), gan virszemes daļu (vāc ziedēšanas laikā), gan augļus. Saknēs atrodami cukuri, aminoskābe asparagīns, steroīdu savienojumi, virszemes daļā ir flavonoīdi, fenolu savienojumi un karotinoīdi, bet augļos – flavonoīdi un steroīdu saponīni. Jaunie, uzturā lietojamie sparģeļa dzinumi ir bagāti ar olbaltumvielām, asparagīnu, vitamīniem, minerālvielām, kas pavasara periodā cilvēka organismam ir ļoti noderīgi.

Sparģeļa drogām ir urīndzenoša, pretiekaisuma, nomierinoša, aknu funkcijas uzlabojoša darbība, sastāvvielu komplekss labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību – pastiprina sirds kontrakcijas, palēnina sirds ritmu, veicina vielmaiņas produktu izvadi no organisma.

Sakņu novārījumu (ēdamkaroti sasmalcinātas drogas aplej ar ½ litru ūdens, uzvāra, vāra uz mazas uguns 10 minūtes, ļauj 20 minūtes ievilkties, nokāš) dzer pa ½ glāzei 3–4 reizes dienā 30 minūtes     pirms ēšanas, lai ārstētu pielonefrītu, cistītu, urīnpūšļa akmeņu slimību, to izmanto arī cukura diabēta, priekšdziedzera adenomas, locītavu sāpju gadījumos. Gan šo novārījumu, gan lakstu uzlējumu (3 tējkarotes drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 2 stundas siltā vietā ievilkties, dzer pa 2 ēdamkarotēm 4 reizes dienā) mēdz izmantot arī dažādas izcelsmes tūsku mazināšanai.

No auga virszemes daļas var spiest sulu, kuru, atšķaidītu ar ūdeni vai maisījumā ar citām sulām (burkānu, ķirbju), izmanto mazasinības, cukura diabēta, ādas slimību ārstēšanai. No grauzdētām sparģeļa sēklām var pagatavot kafijas aizvietotāju.

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Neparastie efejvīni no vīnkoku dzimtas
Neparastie efejvīni no vīnkoku dzimtas

Efejvīnu (Cissus) nosaukums radies no grieķu vārda – kissos, kas nozīmē – e...

Brunfelzijas – telpaugi ar milzu kartupeļu ziediem
Brunfelzijas – telpaugi ar milzu kartupeļu ziediem

Vistrāpīgākais brunfelzijas (Brunfelsia) tautas nosaukums pieder angļiem, k...

Mazāk zināmi un tautās vedami Jūdas koks
Mazāk zināmi un tautās vedami Jūdas koks

Jūdas koks Cercis canadensis savā dzimtenē Ziemeļamerikā ir līdz 18 m augst...

Sīpolpuķes – podiņos
Sīpolpuķes – podiņos

Selekcionārs un kolekcionārs Jānis Rukšāns siltumnīcās sīpolaugus stāda pod...