Saimnieks LV / 2019.gads (Maijs.)

Jaunās valdības pirmās 100 dienas ir aiz muguras, un tradicionāli tas ir laiks, kad var vētīt pirmos padarītos darbus. Lauksaimniecības nozare ir nodota Kaspara Gerharda pārraudzībā, kurš Zemkopības ministra amatā ir pirmo reizi. Tomēr reģionu attīstība un tautsaimniecība bijusi jaunā ministra uzmanības lokā pastāvīgi, tāpēc ilgs ieskriešanās laiks amata pienākumos nav bijis nepieciešams.

– Zemkopības ministra amatā esat kopš janvāra. Kā jūtaties pašlaik – ar abām rokām darbā vai vēl iepazīstat nozari?
Kaspars Gerhards: – Man bija ļoti pateicīgs sākuma periods – agrs pavasaris, kad daudzām organizācijām ir gada sanāksmes, kopsapulces. Tāpēc man bija iespēja piedalīties gan Latvijas Zemnieku federācijas, Zemnieku saeimas un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, gan Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pasākumos, kur varēju iepazīstināt ar savu viedokli, kā arī uzklausīt, ko organizāciju biedri sagaida no Zemkopības ministrijas.

Ņemot vērā, ka tuvojas nākamais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, ZM organizēja piecas reģionālās konferences un virkni tematisko sanāksmju, kur arī apspriedām, kāds ir lauksaimnieku nākotnes redzējums. Analizējām, kādas ir iespējas vienoties ar Eiropas Savienību likumdošanas jomā un ko varam paveikt paši uz vietas. Kad visas konferences noslēgsies, apkoposim izskanējušos viedokļus, lai ņemtu tos vērā ministrijas darbā, protams, diskusijas turpināsies. Nosacījumiem nākamajam ES plānošanas periodam ir jābūt tādiem, lai mūsu lauksaimnieki tos būtu ar mieru realizēt. Ir vesela virkne jautājumu, kas atkarīgi no mūsu iekšējiem lēmumiem. Nākamgad arī jābūt gataviem vairākiem Ministru kabineta noteikumiem par jaunajām programmām.

Domāju, ka lauksaimnieku vidi pazīstu samērā labi, jo, arī vadot VARAM, bieži biju saskarē ar reģioniem, savukārt reģionālā attīstība nav īsti iespējama bez lauksaimniecības un mežsaimniecības. Tieši tāpat, esot ekonomikas ministra un valsts sekretāra amatos, kā arī Valsts prezidenta padomdevējam tautsaimniecības jomā, šīs abas nozares vienmēr ir bijušas manas uzmanības lokā. Atskatoties vēl tālākā pagātnē, 90. gadu vidū biju paju sabiedrības Naukšēni valdes loceklis, uzņēmums joprojām veiksmīgi darbojas lauksaimniecības nozarē. Arī manai ģimenei pieder atgūtas zemes platības, ko pašlaik apsaimnieko mūsu radinieki.

– Vai ir kādas konkrētas lietas, ko esat apņēmies izpildīt, kamēr esat šajā amatā?
– Ir pāris jautājumu, kas, lai gan nav ārkārtīgi darbietilpīgi, tomēr ir ļoti nepieciešami. Pirmkārt, zemes konsolidācija. Te diskutējam ar kolēģiem no Tieslietu ministrijas un Valsts Zemes dienesta. Nevajadzētu būt tā, ka zemniekiem ir jāiet cauri garām birokrātiskām procedūrām, lai apvienotu zemes gabalus sev ērtā veidā sadarbībā ar kaimiņiem – citiem lauksaimniekiem, tā pilnveidojot un attīstot savas saimniecības. Arī naudas ieguldījumiem te nevajadzētu būt lieliem, nedomāju, ka valstij būtu jāpelna uz tā rēķina, ka zemnieki grib sakārtot savas apsaimniekojamās zemes.

Otra lieta ir kooperācija, kas noteikti būtu jāveicina. Pašlaik vēl nevaram runāt, ka šī procesa papildu veicināšanai ir piešķirti kādi būtiski līdzekļi, bet tādi noteikti tiks paredzēti nākamajā plānošanas periodā. Te ir jādomā par administratīvo procedūru atvieglošanu un otrā līmeņa kooperatīvu veidošanu.

Trešais jautājums, par ko tiek diskutēts jau sen, ir mežu politika. Būtiski saprast, kā nodrošināt mežu pilnvērtīgāku izmantošanu. Mežsaimniekiem un kokrūpniekiem ir daudz priekšlikumu, diskutējām par to arī aprīļa beigās konsultatīvajā padomē.

– Vienmēr aktuālais jautājums ir par iespēju Latvijas lauksaimniekiem saņemt vienlīdzīgus ES tiešmaksājumus. Nesen šo izaicinājumu pārspriedāt kopā ar pārējiem Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem, tiekoties ar ES budžeta un cilvēkresursu komisāru Ginteru Etingeru.
– Jā, mūsu zemnieku situācija ir diezgan bēdīga, jo mums kopā ar lietuviešiem un igauņiem ir zemākie tiešmaksājumi Eiropā. Diemžēl jau gadus 15 mūsu lauksaimnieki ar nelabvēlīgiem nosacījumiem ir spiesti konkurēt ar citu valstu zemniekiem. Tomēr mūsu lauksaimnieku konkurētspēja ir stipri augusi – kopš pievienošanās ES lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars kopējā eksporta bilancē ir pieaudzis no 10 līdz teju 20 procentiem. Tātad nozare viennozīmīgi ir kļuvusi stiprāka!

Aprīļa beigās kopā ar Baltijas valstu nozares ministriem vienojāmies, ka šajā jautājumā strādāsim kopā. Tikšanās ar G. Etingeru noritēja pozitīvā gaisotnē, komisijas priekšlikums ir daudz nekavēties un jau novembrī panākt vienošanos, kādas varētu būt šīs kopējās summas Baltijas lauksaimniekiem. Tā kā visu trīs valstu eksperti ir pie šī jautājuma strādājuši jau sen, tad atliek mūsu vajadzības un ierosinājumus apvienot. Etingers norādīja arī uz citām ES būtiskām tēmām – kopienas aizsardzību un drošību, izglītību. Arī virkne citu valstu uzsver, ka lauksaimniecības sektora attīstība ir nozīmīga, lai arī katrā valstī situācija un nozares struktūra ir atšķirīga. Mans pirmais ārvalstu komandējums bija uz Franciju, kur piedalījos ministru konferencē, pēc tam citā pasākumā klausījos Francijas prezidenta Makrona runu, kurā viņš norādīja arī uz mums aktuālām vērtībām – gan par lauku dzīvesveida nozīmi, gan pārtikas kvalitāti un iekšējā tirgus aizsardzību. Tas ir būtiski visiem Eiropā!

Tāpat svarīgs jautājums ir dalībvalstu iekšējie maksājumi. Sadarbībā ar lauksaimniekiem esam veikuši aprēķinus, kādiem vajadzētu būt nacionālajiem līdzmaksājumiem. Pārrunās par budžeta apjomu nākamajiem gadiem mans uzdevums būs pārliecināt kolēģus valdībā, ka šāds atbalsts ir nepieciešams. Atšķirībā no daudzām nozarēm, kas patērē līdzekļus, ieguldot naudu ražošanā, mēs gūstam reālus ienākumus. Makroekonomiski gan lauksaimniecība, gan mežsaimniecība kopā veido ap 40 % Latvijas eksporta. Tas ir viens no tautsaimniecības stabilitātes pamatiem! Ja negribam iedzīvoties krīzēs, šis sektors ir noteikti jāstiprina.

– Diskusijas raisījis arī samazinātais 5 % PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Vai jūsu nodoms ir šo likmi potenciāli piemērot arī citiem produktiem?
– Līdz 2020. gada 30. jūnijam jāizvērtē, kā šī likme ir ietekmējusi dārzeņu, augļu un ogu sektoru. Jau tagad redzami pozitīvi rezultāti – reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē pieaudzis par 10 %, nozarēs preču un pakalpojumu apgrozījums pieaudzis par 6 %, tāpat par 6 % audzis vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē. Arī paredzamais ienākumu samazinājums valsts budžetā pērn 11 mēnešos bija 3.81 milj. plānoto 5.7 milj. EUR
vietā. Savukārt, ja mēs paskatāmies uz pētījuma rezultātiem, kas tiek veikti, monitorējot svaigu dārzeņu un augļu cenas veikalu plauktos Baltijas valstīs, Latvijā šiem svaigajiem produktiem ir salīdzinoši zemākā cena.

Veidojot pašreizējo valdību, jautājums par samazinātu PVN svaigai gaļai, pienam, zivīm, olām tika aktualizēts. Pašlaik sadarbībā ar LLU speciālistiem veicam šāda scenārija izvērtēšanu. Domāju, ka te noteikti būtu virkne ieguvumu. Pirmkārt, pazemināta PVN likme svaigai gaļai būtu atbalsts vietējiem ražotājiem. Tas mazinātu ēnu ekonomikas ietekmi, jo svaigu gaļu nevar tik vienkārši pārvadāt, tā salīdzinoši ātri jārealizē. Tas būtu ieguvums kā ražotājiem, tā patērētājiem.

Protams, te nāksies vienoties ar citiem valdības partneriem. Varbūt te nav tik daudz runa par fiskālo aspektu, kā par to, cik partija ir liberāla, vērsta uz atvērtu ekonomiku. Savai nostājai gatavojam pamatojumu un iestāsimies par tās īstenošanu.

– Tāpat diskusijas ir par atvieglotām iespējām Latvijā nodarbināt lauksaimniecībā ārvalstu darbaspēku.
– Par to tiek runāts jau ne pirmo gadu. Šobrīd, apspriežoties ar nozaru pārstāvjiem, var secināt, ka dažās jomās šī vajadzība ir visnotaļ liela, īpaši sezonas laikā. Ir parādījusies tendence, ka, izmantojot likumu nepilnības, tiek ievesti darbinieki it kā no Eiropas, kas patiesībā ir no trešajām valstīm. No tā pirmie cieš mūsu ražotāji. Valdības deklarācijā ir paredzēts izvērtēt darbaspēka migrācijas iespējas, un tā būs Ekonomikas ministrijas atbildība. Domāju, ka jāatrod vidusceļš, lai priekšroka darbu ieguvei ir vietējiem cilvēkiem. Būtiski, lai nav caurumu likumdošanā, kas nostādītu mūsu ražotājus sliktākā pozīcijā pret konkurentiem. Situācija katrā konkrētā gadījumā atšķiras, un mūsu vēsturiskā pieredze ar migrāciju šajā jautājumā ir atstājusi zināmu saspīlējumu.

– Ekstremālie laikapstākļi iepriekš ir likuši nodrošināt kompensācijas lauksaimniekiem. Prognozēts, ka līdzīgi tas varētu būt arī turpmāk. Vai nav rūpīgāk jādomā par kompensācijas mehānismu šādos gadījumos?
– Jā, viens no maniem pirmajiem darbiem valdībā bija ziņojums par apdrošināšanas pasākumiem. ZM ir bijušas sarunas gan ar apdrošināšanas sektoru, gan Altum, sagatavojot virkni priekšlikumu. Arī nākamajā plānošanas periodā plānots ietvert riska menedžmenta pasākumus, jo laikapstākļi tiešām mainās – vienu gadu ir lietavas, citu – sausums. Diemžēl klimata maiņa veicina dažādu Latvijai neraksturīgu kaitēkļu un slimību attīstību, tas ietekmē arī mežu nozari, tāpēc ir jāveic pētījumi un jāmēģina dažādiem pavērsieniem sagatavoties.

– Kā jūs redzat iespēju salāgot arvien pieaugošās vides prasības un efektīvu ražošanu?
– Man bija tas gods Latvijas vārdā 2016. gadā parakstīt Parīzes klimata līgumu, kas ES valstīm liek līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Iekšējās diskusijas gan pēc tam bija gana smagas – cik lielu samazinājumu attiecināt uz katru valsti. Ja skatāmies uz Latviju, kopš 90. gadiem izmešu apjoms ir mazinājies par 57 %, ņemot vērā, ka daudzas padomju laika neefektīvās ražotnes tika slēgtas vai modernizētas. Strādājot kā VARAM ministram, kopā ar kolēģiem izdevās panākt valstij gana izdevīgus nosacījumus – mums izmešu daudzums līdz 2030. gadam jāsamazina tikai par 6 %. Tas ir mazāk kā mūsu kaimiņvalstīs, kur ir 9 un 13 %. Tās bija smagas diskusijas, taču ar konkrētiem skaitļiem pierādījām savu pozīciju.

Latvijā pašlaik ir trīs nozares, kas ražo izmešus, – lauksaimniecība, enerģētika un transports. Jau iepriekšējās valdības laikā bija diskusijas, uz kuru nozari attiecināt lielāku izmešu samazinājumu. Runājot par transporta nozari – ja regulāri atjauno tehnikas parku, ievieš dzelzceļa elektrifikāciju u.tml., izmešu samazināšana varētu veidoties ļoti efektīvi. Arī enerģētikā tiek ieviestas arvien jaunas, ilgtspējīgākas iekārtas, tehnoloģijas. Attiecībā uz lauksaimniecību esam pārliecināti, ka nozarei jāturpina attīstīties, arvien palielinot arī LIZ platības – līdz ar to uz šīs nozares rēķina, manuprāt, izmešu apjomu nevajadzētu samazināt, drīzāk te notiks palielinājums.

– Kā VARAM ministrs pieķērāties arī dzērienu depozītu sistēmas izveidei, ko iepriekšējais ZM ministrs neatbalstīja. Kāda pašlaik ir jūsu nostāja?
– Mans viedoklis nav mainījies, un tas nav atkarīgs no emocijām vai ieņemamā amata, tie ir skaidri fakti. Ir lietas, kas mums ir jāpanāk vides jautājumos un ko izdarīt bez depozītu sistēmas ieviešanas ir diezgan sarežģīti. Šobrīd likumprojekts ir nodots diskusijām Saeimā, pie tā strādā Tautsaimniecības komisija. Skaidrs, ka te jāņem vērā uzņēmēju intereses, tāpēc aicinātu viņus šajā diskusijā iesaistīties daudz aktīvāk, lai galarezultāts būtu apmierinošs visiem.

Esmu gandarīts, ka šī gada 24. aprīlī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Latvijas Alus darītāju asociācija visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja sadarbības memorandu – apliecinot dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Tas uzskatāmi liecina par to, ka rūpes par vidi mūsdienās kļūst pašsaprotamas – gan uzņēmēju darbos, gan arī iedzīvotāju ikdienā.

Arī manis iesniegtie likumprojekti depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā nestāv uz vietas. Šobrīd Saeimas atbildīgā komisija jau ir paveikusi apjomīgu darbu pie nepieciešamajiem likuma grozījumiem un noteikusi likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šī gada 20. maijs. Līdz ar to provizoriski šo likumprojektu Saeima varētu skatīt šovasar – līdz Jāņiem vai arī septembrī.

– Āfrikas cūku mēra dēļ neapskaužamā situācijā nonākusi cūkkopības nozare, cik liela palīdzība nozarei ir nepieciešama?
– Tā sanāca, ka pirmā tikšanās no lopkopības nozares bija tieši ar cūkkopības organizācijām, tikāmies Ulbrokā. Uzklausīju viņu rūpes, saprotot, ka ĀCM ir radījis milzīgus zaudējumus, bet šobrīd situācija nozarē tomēr ir stabilizējusies. Sevišķi gribētu atzīmēt to lielo darbu, ko ārkārtas apstākļos ir veicis PVD.

Šogad esam piešķīruši arī atbalstu ciltsdarbam, lai nozare varētu resursus saņemt pēc iespējas ātrāk. Noteikti turpināsim sadarbību, jo šai tradicionālajai nozarei Latvijā ir, bija un būs vieta. Iezīmējušās tendences cūku veselības problēmām parādīties Āzijas pusē, tas palielina mūsu tirgus iespējas un vieš zināmu optimismu nākotnei.