Saimnieks LV / 2020.gads (Decembris.)

Ineta Zveja ir maizes cepēja, kuras virtuvē top viss, sākot no smaržīgiem maizes kukuļiem līdz kūkām, plātsmaizēm un pīrādziņiem. Šobrīd saimniece gardumus gatavo savās mājās Augustē, bet tapšanas stadijā ir Inetas izlolotā beķereja Vaiņodes centrā, kur iecerētas arī meistarklases skolēniem. Tā sauksies Zaķrauši, jo bērniem ļoti garšojot zaķrauši.

Vaiņode kļūst iecienīta
„Cepšanas gēns man droši vien no mammas mantots – viņa kādreiz strādāja Liepājas maizes kombinātā. No krāsns tikko izņemtās maizītes smaržas, kas bērnībā vējoja apkārt, nākušas man līdzi. Tā laika gaitā radusies doma pašai par savu beķereju,kas pašlaik arī top. Arī no omītes, iespējams, nācis kāds gēns, jo viņa dažādos godos klājusi galdus,” teic Ineta Zveja, stāstot, ka pagaidām vēl maizīti cep mājās, bet jau palaista lielā, jaunā krāsns, lai savlaicīgi visu iemēģinātu un zinātu, kas kā darāms. Pie krāsns ir jāpierod. „Kā saka, par cepēju nepiedzimst. Vismaz gadu jātrenē un jāattīsta prasmes.

Ceptuve top ar Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu, Lauku atbalsta dienesta izsludinātā projektu konkursa Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas ietvaros. Ar 70 % atbalsta intensitāti pavisam piešķirti nepilni 50 tūkst. EUR. Celtniecībai bija nepieciešami 43 tūkst. EUR. Daudz enerģijas nācās patērēt, līdz iegādājos speciāli maizei paredzētu mīklas mīcītāju. Vēl tiek meklēti divi mikseri. Kad kopā ar vīru Oskaru Zveju rakstīju projektu, vajadzēja atrast, kurš vispār nepieciešamo mīklas mīcītāju piedāvā, – nācās pat rādīt, kā kādreiz mīcīja maizīti uz augšu, uz leju ar rokām. Šādus aparātus grūti atrast. Viens uzņēmums atsaucās, bet prasīja divreiz augstāku cenu. Meklēju pa visu pasauli, lai spētu iekļauties budžetā,” stāsta saimniece un papildina, ka šobrīd celtnieki novērš nepilnības topošās beķerejas būvē, jo visam jābūt atbilstoši prasībām.

Ineta cep rudzu plaucēto maizīti ar pašas ieraugu, ko atstāj no iepriekšējā cepuma, bet populārākā esot burkānu maize ar kurkumu, kuras recepti pati izdomājusi. Pircēji braucot no visām malām. Tā kā uz Lietuvu Ineta pati nevar tikt, Vaiņode kļūstot arvien populārāka arī kaimiņos.

Senās tradīcijas pie sirds
„Mazam uzņēmējam, mājražotājam attīstīt šādu megaprojektu ir ļoti grūti. Ja man nebūtu dēls Anglijā, kurš šo visu atbalsta, saviem spēkiem vien netiktu galā. Eiropas fondi dod 70 % finansējuma, bet 30 % pašai jāiegulda. Man vispirms jāsamaksā savi procenti, tikai tad ALTUM dod finansējumu. Līdzīpašnieks uzņēmumam ir mans vecākais dēls Raivis Zvejs,” sarežģīto projekta attīstības ceļu atklāj maizes cepēja un uzsver, ka pašai ļoti patīk cept un gādāt, lai cilvēkiem patīkami būtu ienākt.

Jaunajā beķerejā ir apgleznotas sienas, to pati piedāvājusi un paveikusi māksliniece no Nīgrandes Marita Ozola. Ineta atzīst, ka labi cilvēki nepārtraukti ir tuvumā, piedāvājas palīdzēt. Māksliniece ļoti skaisti apgleznojusi sienu veikaliņā, un ražošanas telpā vēl veidos iedvesmojošu pļavas zīmējumu.

„Es arī gribu, lai attīstās vietējais tūrisms – ja nevar braukt uz ārzemēm, lai tūristi apceļo Latviju. Lai atbalsta mūsu pašu uzņēmējus, kas smagi strādā. Topošās beķerejas ēka ir celta krietni sen, 1936. gadā, laika zobs to nav saudzējis – cik ļaužu nav te staigājis pāri! Kad celtnieki uzsāka remontu, atklājās briesmu lietas. Nebija ne ūdens, ne kanalizācijas. Vispār nekā nebija,” Inetai šajā sakarā labi vārdi sakāmi par firmu SIA LC Modular no Liepājas – strādājuši ļoti atbildīgi, it kā celtu paši sev, to sakot arī daudzi citi Viņodē. Ineta celtniekiem ļoti uzticējās, un viņi strādājuši godam. „Ēkā gan veikals kādreiz jau darbojies, arī man tas skaitās kā veikals. Es pati, vēl skolniece būdama, esmu te pirkusi konfektes, to atceros,” Ineta stāsta, ka savulaik visādus lauku darbus strādājusi, turējusi gotiņas piena pārstrādei, arī gaļa pārdota, tāpēc ar tirgus lietām viņa ir uz tu, tomēr tieši senās maizes cepšanas tradīcijas pie sirds visvairāk.

Krāsni mūrē uguns pavēlnieks
„Maizes krāsni man Vaiņodē uzcēla latgalietis, dziesminieks Vincents Kūkojs ar dēlu Rihardu. Latgales pusē Vincentu sauc par uguns pavēlnieku. Viņš ne tikai mūrē skaistas krāsnis, plītis, bet arī labo citu kļūdas. Iztīra un sakārto plītis. Man ļoti laimējās ar šo meistaru, mums sadarbība bija visu iepriekšējo ziemu. Tā nu sanāca ļoti skaista dižkrāsns, kas ir vienīgā tāda Latvijā, tādēļ ir vērts atbraukt apskatīties. Arī tagad sestdienās cilvēki ierodas un priecājas – cik skaista krāsns! Manuprāt, arī pati ēka ir ar savu pienesumu,” vērtē Ineta.

Saimniece pastāsta, ka maizīti cep 300 grādos, bet, kad temperatūra nokrīt līdz 200 grādiem, top plātsmaizes un pīrādziņi. Krāsns ir unikāla ar to, ka viss process ir dabīgs. Kad jaunā beķereja būs gatava, Ineta paredzējusi tur rīkot arī meistarklases bērniem, piemēram, piedāvājot izcept pašiem savas piparkūkas. Šādas nodarbes gūst arvien lielāku popularitāti.

„Projekta noslēgums paredzētas aprīlī, ja vien izdosies no instancēm savākt visu nepieciešamo dokumentāciju un atļaujas, piemēram, no Pārtikas un veterinārā dienesta. Cilvēki domā – ja ap ēku noņemtas sastatnes, viss kārtībā, ražošana var notikt. Šobrīd es vēl tikai veikaliņa daļā pārdodu savu preci. Telpas ir skaistas, pircēji brauc no Liepājas, Skrundas, Nīgrandes, Priekules. Kad valsts robeža bija vaļā, brauca arī lietuvieši un iegādājās kukuļiem. Man liels prieks par beķereju un katru sirsnīgu vārdu, īpaši tādēļ, ka zinu, cik daudz līdzekļu un darba ieguldīts. Sevi nežēloju, bet tā strādāt var, ja tev darbs tīkams. Tad, kad neskaties vairs pulkstenī. Man pirms sestdienām ir ļoti liela slodze, tad naktīs gulēts pat tikai pa 15 minūtēm,” pastāsta cepēja un teic, ka beķerejai pamazām meklējot darbiniekus.

Ineta uzsver, ka viņai nepieciešama vislabākā komanda, bet ne liela − labāk viens krietns darbinieks, kuram labi samaksā, nekā tāds, kuram maza interese par cepšanu. „Viena pati jau viennozīmīgi es visu nevarēšu. Projektā ir paredzēts, ka viens palīgs ir jāalgo obligāti, bet es skatos, ka noteikti būs nepieciešami pat vairāki. Vajadzētu arī iekārtām galdus un vēl daudz ko citu, bet labāk lēnām un pamazām. Es vēlos, lai cilvēki saprot, ka latviskais ir vērtība, lai ciena dabīgo maizīti. Ja tu īstas maizes riku apēd, tad pietiek spēka visai dienai. Lai cilvēki bauda īstenu mantu un atbalsta mazos ražotājus! Pašlaik esmu mājražotāja, bet paredzēts, ka veidošu SIA vai ko līdzīgu, kad beķereja būs darba kārtībā,” sarunu pabeidzot, nākotnes plānus neslēpj Ineta Zveja.