Saimnieks LV / 2019.gads (Septembris.)

Lai arī slieku audzēšana tiek pieskaitīta pie netradicionālām lauksaimniecības nozarēm, tomēr sliekas ir dzīvi organismi un nebūs nevietā, ja par tām rakstīsim lopkopības sadaļā. Savulaik par slieku audzēšanu dzirdējām saistībā ar Latvijā zināmu hokejistu vārdiem, tagad šī nodarbe Latvijā ir nedaudz gājusi mazumā un daudziem vairs nav interesanta, jo tomēr nav tik vienkārši, kā sākotnēji tika uzskatīts. Par to visu vairāk zina stāstīt Latvijas Slieku audzētāju asociācijas valdes loceklis un uzņēmējs Larsens Pulturs.

Slieku audzēšanu attīstīja krīze
Biedrība Latvijas Slieku audzētāju asociācija tika nodibināta 2010. gada 1. septembrī ar mērķi attīstīt sliekkopību un vermikomposta ražošanu Latvijā, kā arī panākt Latvijas zemes auglības strauju uzlabošanos, izmantojot dabiskus, ekoloģiski tīrus mēslojumu produktus. Sliekkopības entuziastu un uzņēmēju savulaik dibinātajā asociācijā vairs nav tik daudz biedru kā agrāk, jo daudzi tikai kaut ko gaida no asociācijas, nevis dara paši.

Larsens Pulturs slieku audzēšanai pievērsies krīzes laikā, kad visas tēva Riharda Pultura iepriekšējās nodarbes – bruģa rūpnīca, celtniecības bizness un nekustamo īpašumu apsaimniekošana – kļuva neienesīgas. Tad viņš pieredzes apguves nolūkos esot apbraukājis vairākas Eiropas valsis, jo par sliekkopību un slieku biohumusa jeb vermikomposta ražošanu tolaik pie mums vēl daudz nekas nebija zināms, lai gan ekoloģiski tīras pārtikas ražošanai tika pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tās pamatā ir atteikšanās no minerālmēsliem vai to devu samazinājums, kā alternatīvu izmantojot vermikompostu.

Slieku audzēšanu vispirms ģimene uzsāka savā īpašumā pie Pļaviņām, bet tad, meklējot vietu tuvāk Rīgai, tika atrasta pamesta cūku ferma Mālpilī, kur tagad vienā korpusā ir slieku komposta ražošanas līnija, savukārt citā notiek gatavā produkta vermikomposta fasēšana. „Pašlaik bijušo cūku fermu ēku komplekss pieder uzņēmumam Mālpils biotehnoloģiju centrs, tajā izvietoti vairāki uzņēmumi, no kuriem viens nodarbojas ar slieku audzēšanu, otrs ar vermikomposta ražošanu. Tad vēl ir lauksaimniecības uzņēmums, kuram ir lauki un vairākas siltumnīcas, kur veicam eksperimentus ar biohumusu,” stāsta Larsens un turpina, „Latvijā vēl ir pāris uzņēmumu, ar kuriem sadarbojamies, – Daugavpilī un Ventspilī. Mūsu produktus var iegādāties Depo veikalu tīklā un specializētos lauksaimniecības preču veikalos. Tirgojam arī Igaunijā un Somijā, mērķējam uz Lielbritānijas tirgu. Katru gadu ir arvien lielāks realizācijas apjoms un palielinās pircēju skaits, kas liecina par bioloģiskā tirgus paplašināšanos.”

Audzē sliekas, iegūst mēslojumu
Mālpilī sliekas tiek audzētas speciālās kastēs – vermireaktoros, kuros barība tiek padota no augšas, bet no apakšas ar mehānisma palīdzību tiek atdalīts vermikomposts. „Sliekas pārtiek no komposta un sākotnēji arī vairojas, bet, sasniedzot maksimālo blīvumu, to vairs nedara. Tikai nepārtraukti ražo vermikompostu jeb biohumusu, ko savācam un izžāvējam. Sauso produktu fasē vai iegūst ekstraktu, kas ir šķidrais mēslojums. Vermikomposta ražošanas process notiek visu gadu, jo ir nodrošināti atbilstoši apstākļi un temperatūra. Patlaban ražošanas ēkās ir remontu periods, jo vēlamies uzlabot temperatūras un mitruma režīmu,” izrādot saimniecību, stāsta Larsens.

Slieku saražoto vermikompostu jeb biohumusu var izmantot zemes auglības uzlabošanai bioloģiskajās un konvencionālajās saimniecībās, tāpat piemājas lauciņos.

Larsens Pulturs vada Latvijas slieku audzētāju asociāciju un arī pats nodarbojas ar šo nozari.

Vermikomposts līdzvērtīgs pamatmēslojumam
Biohumusa mēslojums satur apmēram 80 augiem nepieciešamo barības vielu, mikroelementus, fermentus, augsnes antibiotikas, vitamīnus, augu augšanas un attīstības hormonus. Tajā ir liels skaits humusvielu, kas piesaista sāļus un kalpo kā labvēlīga vide augsnes mikroorganismiem. „Vermikomposta nozīmīgākā sastāvdaļa ir humīnskābes, kas spēj absorbēt dažādas kaitīgas vielas. Pozitīvi ietekmē augos sastopamos fitohormonus, kas labvēlīgi iespaido stāda attīstību, palīdz tikt galā ar augu slimībām, kā arī paātrina un pagarina ražošanas sezonu, par ko esam pārliecinājušies savās platībās,” stāsta Larsens.

Biohumuss ir absolūti dabisks, unikāls mikrobioloģisks mēslojums. Tas ir līdzvērtīgs pamatmēslojumam (NPK). „Sliekas, apēdot kompostu, ne tikai sasmalcina un sašķeļ barības vielas augiem vieglāk uzņemamā formā, bet arī bagātina tās ar slieku zarnu traktā esošajiem fermentiem. Biohumusā esošās barības vielas un elementus augs uzņems pilnībā, atšķirībā ar minerālmēsliem, no kuriem augs izmantos tikai nelielu daļu, pārējais paliks augsnē kā lieks piesārņojums. Dārzeņu mēslojumam pievienojam vēl trihodermīnu, kas samazina dārzeņu lakstu puvi,” par biohumusa pozitīvajām īpašībām pārliecināts jaunais uzņēmējs.

No sliekām iegūto vērtīgo vermikompostu iestrādā augsnē siltumnīcā, dārziņā vai tīrumā. Lietojot biohumusu, būtiski samazinās vai pat zūd vajadzība lietot minerālmēslus, kā arī samazinās izmaksas pesticīdu iegādei, jo augi kļūst pasargātāki. „Tādējādi vienlaikus rūpējamies ne tikai par dabu un vidi, bet arī par savu, tuvinieku un citu cilvēku veselību. Tonna slieku biohumusa, iestrādāta hektārā augsnes, pirmajā gadā palielina graudaugu ražu par 300–400 kg, kartupeļu ražu par 600–800 kg, bet gurķu, tomātu un biešu ražu līdz pat tonnai no hektāra. Nākamajos gados ražība pakāpeniski samazinās, bet iedarbības efektivitāte jūtama līdz pieciem gadiem, kad atkal ieteicams atjaunot biohumusa saturu augsnē. Labu ražības efektu varējām novērot arī uz zemenēm kādā bioloģiskajā saimniecībā Rūjienas pusē, kura ir mūsu pastāvīgie klienti. Viesojāmies pie viņiem zemeņu ziedēšanas laikā un, novērtējot mūsu produktu iedarbīgumu uz zemeņu ražīgumu, vienam augam izskaitījām pat 70 ziedus,” ar lepnumu stāsta Larsens.

Mālpilieši gadu gaitā paplašinājuši savu produktu klāstu ar vermikomposta koncentrātu šķidrā veidā, kuru iegūst ar speciālu tehnoloģiju no sausā biohumusa. Vairāk stāsta Larsens: „No 1 m³ vermikomposta var iegūt 3–4 m³ šķidrā jeb koncentrētā vermikomposta, kas jāsajauc ar ūdeni attiecībā 1:100. Iegūto šķidrumu izlaista vai izsmidzina uz augsnes vai augiem, to var darīt pat vairākas reizes sezonā.”

Vermikomposta produktu klienti ir gan konvencionālie, gan bioloģiskie zemnieki. „Viens konvenciālais zemnieks no Mālpils biohumusu lieto jau trešo gadu un šajā laikā par 2/3 samazinājis lietoto ķīmisko vielu un preparātu daudzumu. Pašlaik veidojam arī sadarbību ar cietes kartupeļu audzētāju pie Limbažiem. Problēma, ka zemnieki ir diezgan konservatīvi un pieraduši pie minerālmēsliem, tāpēc baidās kaut ko mainīt,” pārliecināts slieku audzētājs.

Izmēģinājumi savos laukos
Mālpilieši ne tikai audzē sliekas un ražo vermikompostu, bet arī izmēģina to savos laukos un siltumnīcās, lai būtu uzskatāms apliecinājums ražotās produkcijas kvalitātei un ietekmei uz ražību, vairāk stāsta pats Larsens: „Iegūtā slieku produkcija tiek pārbaudīta pašu laukos un siltumnīcās, audzējot bioloģiski un neizmantojot citas barības vielas. Tikko novākti ķiploki – no 0.3 ha ieguvām apmēram 2.5 t, iestādījām 400 kg. Tikpat lielā laukā mums aug arī kartupeļi, kas ir iestādīti 15. jūlijā un pēc mēneša bija jau ziedos. Tas ir mūsu eksperiments, lai pierādītu, ka, mēslojot ar biohumusu, var iegūt divas ražas sezonas laikā pat Latvijas apstākļos.”

Larsens arī pastāstīja par izmēģinājumiem ar slieku barošanu vistām, bet tas esot diezgan dārgs pasākums. Savukārt, lai audzētu sliekas makšķernieku vajadzībām, nepieciešami papildu cilvēkresursi, cena gan ir cita, bet mālpilieši šo biznesa virzienu neattīsta. Vēl aktuāls ir izpētes projekts sadarbībā ar LLU par slieku kā olbaltumvielu avotu izmantošanu pārtikā.

Apjomi un kvalitāte
Mālpilieši lēš, ka saimniecībā dzīvo aptuveni četras tonnas slieku. „To dzīves ciklam nevaram izsekot, redzam, ka sliekas ir, tātad viss notiek. Sliekas ļoti ātri vairojas, un gada laikā no 1 kg slieku var iegūt pat 10 kilogramus. Barojam ar speciālu kompostu, ko gatavojam no bioloģiskās saimniecībās iegūtiem kūtsmēsliem, vispiemērotākie ir liellopu, tos sajaucam ar salmiem un zaļo masu. Kaudzes tiek apklātas un vairākas reizes pārjauktas, kamēr gatavojas,” stāsta Larsens un uzsver, ka lielākā problēma Latvijā esot nodrošināt vienādu vermikomposta kvalitāti dažādās saimniecībās, tas veicinātu gan eksportu, gan labāku peļņu. Risinājums būtu vienāda slieku barības bāze, bet pagaidām tas nav iespējams, jo nav viena komposta laukuma visiem slieku audzētājiem un nav vienādu kritēriju tā sagatavošanai.

Eksperiments ar ķiplokiem un kartupeļiem – kā ražu uzlabos biohumuss?

Nākotne pieder bioloģiskajam tirgum
Jautāts par attīstības iecerēm, Larsens stāsta, ka jaudu palielināšanai un produkta kvalitātes uzlabošanai esot plānots izveidot kompostēšanas tuneļus un tad kompleksam jauda varētu būt 10 000 m³ gadā. Tiekot domāts arī par jaunu šķidro mēslu ražošanas cehu kā pilotprojektu Eiropas tirgum. “Plānojams attīstīt erī bioloģisko nozari, jo pasaulē aizvien palielinās pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem pārtikas un nepārtikas produktiem, attiecīgi palielinās to ražošana. Piemēram, Vācijā bioloģisko produktu tirgus ir 10 miljardi eiro, tas ir otrs lielākais pasaulē aiz ASV, bet no tiem tikai divus miljardus saražo vācieši paši. Un Latvijai ir iespējas saražot un aizpildīt šo brīvo nišu, jo zeme mums vēl ir labā stāvoklī, jāattīsta tikai ražošana,” pārliecināts jaunais uzņēmējs.