Salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni šobrīd ir vairāk iedzīvotāju, kuriem vispār nav uzkrājuma – ja pērn rudenī tie bija 24% respondentu, tad šobrīd – 26%. Turklāt gandrīz katrs ceturtais pēdējo sešu mēnešu laikā bija spiests izmantot “drošības spilvenu” ikdienas tēriņu segšanai. Vien 18% aptaujāto pēdējā pusgada laikā ir izdevies savu uzkrājumu palielināt, uzrāda SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti*.

Vairāk tērēt esošo uzkrājumu ziemas mēnešos nācās sievietēm – “drošības spilvens” saruka 25% sieviešu un 21% vīriešu. Starp vīriešiem ir arī mazāk to, kam vispār nav uzkrājuma – attiecīgi 24% vīriešu un 27% sieviešu.

Izmantot uzkrājumu vairāk bija spiesti gados jaunāki respondenti, kā arī iedzīvotāji virs 60 – “drošības spilvens” saruka 26% jauniešu no 18 līdz 29 gadiem, kā arī katram ceturtajam iedzīvotājam vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Savukārt palielināt savu uzkrājumu bija spējuši iedzīvotāji no 18 līdz 39 gadiem.

“Gan 2022. gan 2023. gads daudziem pagāja rūpēs par pieaugošo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Tas bija arī laiks, kad realitātē pieredzējām, cik liela nozīme ir uzkrājumam, ko nepieciešamības gadījumā var izmantot, lai kompensētu neparedzētu situāciju radītu ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu. 2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu – likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem. Cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Pēc SEB bankas datiem, no visiem līdzekļiem, kas ir klientu bankas kontos, ap 30% ir krājkontos vai termiņnoguldījumos. Tomēr ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās. Un šobrīd, kad apkures sezona ir gandrīz beigusies, ir īstais laiks sākt audzēt savu “drošības spilvenu”,” uzskata SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Aptaujas dati parāda, ka visbiezāk uzkrājuma nav iedzīvotājiem 40-49 gadu vecuma grupā, kur uz to norādīja katrs trešais aptaujātais. Savukārt vismazāk to, kam nav “drošības spilvens” ir starp vecāka gada gājuma cilvēkiem – uzkrājums nav 21% iedzīvotāju virs 60 gadiem.

Vērtējot pēc ienākuma līmeņa, vismazāk to, kam “drošības spilvens” saruka, ir starp iedzīvotājiem ar ienākumiem no 1000 līdz 1250 eiro un virs 1500 eiro, visvairāk – starp tiem, kas pelna no 350 līdz 1000 eiro. Šajā kategorijā arī apmēram katram trešajam uzkrājuma nav vispār. Vienlaikus svarīgi, ka katrā ienākumu grupā ir iedzīvotāji, kuri pēdējā pusgada laikā ir varējuši uzkrājumu palielināt.

*Latvijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada martā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1011 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.