Saimnieks LV / 2019.gads (Janvāris.)

Jurista padoms!

• Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā.
• Uz citam piederoša zemes gabala vairs nav tiesības celt dzīvojamās mājas.
• Apbūvi uz citai personai piederošas zemes nevar veikt, pamatojoties uz noslēgtu nomas līgumu, kurā ietverta nomnieka tiesība celt uz iznomātās zemes kādas ēkas un būves.
• Apbūves tiesība ir spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Līdz tam uzbūvēto ēku un būvju lietošanā, zemes gabala un ēkas īpašnieka savstarpējās attiecībās pastāv iepriekšējais regulējums, ēku un būvju kā pastāvīgu īpašumu objektu tiesība nezūd. Saskaņā ar iepriekšējo normatīvo aktu regulējumu apbūve bija pabeidzama un īpašuma tiesības reģistrējamas arī tad, ja zemes nomas līgumi, kuros paredzētas nomnieka tiesības celt ēku un būvi kā pastāvīgu īpašuma objektu, bija noslēgti līdz 2017. gada 1. janvārim un līdz šim datumam bija saņemta būvatļauja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
• Apbūves tiesību regulē Civillikuma trešās daļas Lietu tiesības trešā A nodaļa Apbūves tiesība no 1129.1 panta līdz 1129.9 pantam.
• Apbūves tiesība ir nodibināma, noslēdzot līgumu par apbūves tiesību piešķiršanu, tā termiņš nedrīkst būt mazāks par 10 gadiem, bet maksimālais ilgums nav ierobežots.
• No apbūves tiesības izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemes grāmatās.
• Apbūves tiesību var nodibināt uz neapbūvētu zemesgabalu visā tā platībā, to var nodibināt arī uz kādu neapbūvēta zemesgabala daļu vai arī uz jau apbūvēta zemesgabala neapbūvētu daļu, taču tad ir jāizdala konkrētā zemes vienības daļa, jāizgatavo attiecīgs plāns un jāreģistrē kadastra informatīvajā sistēmā.

Jau divus gadus, sākot no 2017. gada 1. janvāra, tiesības celt uz svešas zemes ēkas un būves nosaka apbūves tiesība. Tā ir kļuvusi aktuāla un praksē bieži lietota.

Radikāli jauno regulējumu svešas zemes apbūvei un izmantošanai uzbūvētā lietošanai noteica nepieciešamība mazināt dalītā īpašuma pastāvēšanu un nepieļaut jauna dalītā īpašuma veidošanu turpmāk, panākt Civillikumā nostiprināto vispārējo ēku, būvju un zemes nedalāmības principu. Dalītais īpašums, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet uz tā esošās ēkas un būves citam īpašniekam, izveidojās, atjaunojot zemes īpašuma tiesības iepriekšējiem īpašniekiem, privatizējot zemi, privatizējot uz zemes uzbūvētas ēkas un būves. Dalītā īpašuma veidošanās tika pieļauta arī vēlākajos gados līdz pat apbūves tiesības izveidošanai, nosakot, ka par pastāvīgiem īpašuma objektiem uzskatāmas un reģistrējamas zemesgrāmatā arī ēkas (būves), kas uzceltas uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādi uz nomas līguma pamata varēja celt uz cita īpašnieka zemes un reģistrēt savā īpašumā gan dzīvojamās ēkas, gan nedzīvojamās ēkas un būves.

Līdz laikam, kad stājās spēkā jaunais apbūves tiesības regulējums, gan dzīvojamās ēkas, gan nedzīvojamās ēkas un būves kā pastāvīgu īpašumu uz citai personai piederošas zemes varēja būvēt uz nomas līguma pamata, kas bija noslēgts starp zemes īpašnieku un ēkas vai būves būvētāju – nākamo īpašnieku vismaz uz 10 gadiem, un ja tajā nomniekam bija paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas kā patstāvīgus īpašuma objektus. To, ka var nepiemērot Civillikuma 968. pantā nostiprināto vispārējo ēku (būvju) un zemes nedalāmības principu, paredzēja likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību 14. panta pirmās daļas 5. punkts, nosakot, ka par patstāvīgu īpašuma objektu uzskata „ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums.”

Ēkas un būves, kas bija uzbūvētas uz noslēgtā nomas līguma pamata, pēc būvniecības pabeigšanas varēja reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma tiesību objektus. Ēka tika reģistrēta atsevišķā zemesgrāmatu nodalījumā, bet zemesgrāmatu nodalījumā, kur reģistrēta zeme, tika ierakstīta atzīme, ka uz zemes atrodas citai personai piederoša ēka.

Šādas būvniecības rezultātā izveidojās brīvprātīgais dalītais īpašums, kurā zemes īpašnieks bija viena persona, bet ēku vai būvju īpašnieks cita persona. Turpmāko laiku abu īpašumu īpašniekus saistīja un vēl joprojām saista nomas attiecības vai arī laika gaitā īpašums tika apvienots vienā nedalītā īpašumā, iegādājoties vai citādi iegūstot kādam no īpašniekiem otra īpašumu – zemes īpašniekam ēku vai būvi jeb ēkas vai būves īpašniekam zemi. Ļoti bieži pastāvēja un joprojām pastāv arī strīdus situācijas, jautājumus saistībā ar dalīto īpašumu, tā lietošanu, nomas maksu nākas risināt pat tiesas ceļā.

Ņemot vērā vēsturisko nekustamā īpašumu veidošanos Latvijā zemes reformas un zemes privatizācijas laikā, ļoti daudzos gadījumos bija izveidojies arī piespiedu dalītais īpašums, kad īpašniekam, atgūstot mantojamo zemi, uz tās jau bija uzbūvētas kādas ēkas vai būves, kuras piederēja citām personām. Šajos gadījumos strīdus situācijas radās visbiežāk, tās tiek risinātas joprojām. Īpaši daudz un sarežģītu problēmu ir gadījumos, kad uz svešas zemes atrodas dzīvojamās mājas vai pat daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas noved pie apgrūtinājumiem un neērtībām gan zemes, gan dzīvojamās mājas vai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem.

Dalītā īpašuma lietošanas jautājumus likumdevējs cenšas risināt dažādos veidos. Kā viens no nozīmīgākiem risinājumiem, lai dalītais īpašums neveidotos nākotnē, ir tieši apbūves tiesības ieviešana.

Apbūves tiesība praksē
Divu gadu laikā, kamēr ieviesta apbūves tiesība, redzams, ka tā ir nepieciešama un tiek lietota praksē. Izmantojot apbūves tiesības iespēju, tiek būvētas aizvien jaunas ēkas un būves.

Ne vienmēr pašu fizisko vai juridisko personu īpašumā ir zeme, lai uz tās varētu uzbūvēt savai darbībai un saimniekošanai vajadzīgās būves. Biežas ir situācijas, kad personas nomā zemi no citām personām, veic uz tās savu saimniecisko vai cita veida darbību un nepieciešams celt kādu ēku vai būvi uz šīs citai personai piederošās jeb svešās zemes. Šāda situācija ir arī tajos gadījumos, kad uz zemesgabala jau atrodas ēkas un būves, kas tiek lietotas, bet pie tām nepieciešams uzcelt kādu jaunu ēku vai
būvi. Ļoti bieži praksē ir situācijas, kad zeme pieder īpašniekam kā fiziskai personai, bet ēkas un būves uz šīs zemes ceļ šai personai piederošs uzņēmums kā juridiskā persona vai arī uz vienas juridiskās personas īpašumā esošas zemes ēkas un būves ceļ cita juridiskā persona. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad zemes pieder privātpersonai vai zemnieku saimniecībai, bet tehnikas novietni, pagrabu, kaltes kompleksu, kūti vai citu ēku un būvi būvē sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šādai būvniecībai ir iespējams izmantot no kredītiestādes vai kādiem fondiem piesaistīto finansējumu.

Tādos gadījumos ēkas un būves jāceļ uz svešas zemes, un tieši šos gadījumus kopš 2017. gada 1. janvāra regulē apbūves tiesība.

Līdz ar jaunās apbūves tiesības normas ieviešanu nozīmīgi mainījusies iespēja kaut ko celt uz svešas zemes, izslēgta iespēja uz šādas zemes no jauna uzceltās ēkas un būves reģistrēt kā pastāvīgus īpašumus.

Kā jau teikts, no 2017. gada 1. janvāra uz citai personai piederošas  zemes (svešas zemes) vairs nevar celt ēkas un būves, pamatojoties uz noslēgtu nomas līgumu ar tajā ietvertām apbūves tiesībām. Uz nomas līguma pamata var lietot tikai jau esošas ēkas un būves, veikt tajās savu darbību, kā arī uz tādas būvatļaujas pamata, kas saņemta līdz 2016. gada 31. decembrim, pabeigt būvniecību un reģistrēt ēkas un būves īpašumā pēc iepriekšējā normatīvo aktu regulējuma.

Tiesības no jauna celt ēkas un būves uz svešas zemes dod tikai uz līguma pamata nodibināta un zemesgrāmatā ierakstīta apbūves tiesība. Turklāt likumā noteikts, ka apbūves tiesība dod tiesības uz svešas zemes celt tikai nedzīvojamu ēku un inženierbūvi, bet vairs nav iespējams celt dzīvojamo māju. Apbūves tiesība dod personai tiesības izmantot zemes virspusi, bet nedod īpašuma tiesības uz šīs izmantošanas rezultātā uzbūvētajām ēkām un būvēm, vairs netiek izveidots dalītais īpašums. Faktiski
nodibinātā apbūves tiesība uz to laiku, kad tā nodibināta, dod tiesības apbūves tiesīgajam celt un lietot nedzīvojamās ēkas un inženierbūves kā īpašniekam.

Tomēr jāievēro, ka pati ēka vai inženierbūve nav patstāvīgs civiltiesiskās apgrozības priekšmets. To nevar pārdot vai citādi ar to rīkoties kā ar atsevišķu īpašumu. Apbūves tiesīgajam ēku vai inženierbūvi, vai tās daļu ir tiesības nodot citai personai lietošanā, slēgt nepieciešamos komunālo pakalpojumu līgumus, citus darījumus, bet nav tiesību atdalīt no tiesības un atsavināt kā patstāvīgu objektu.

Apbūves tiesīgais
Par apbūves tiesīgo var kļūt ikviena persona – gan fiziska, gan juridiska, kas vēlas celt uz svešas zemes nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi un ar zemes īpašnieku noslēdz līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu. Gadījumi, kuros kāda persona var izmantot apbūves tiesību, ir atkarīgi no zemes īpašnieka un apbūves tiesīgā savstarpējas vienošanās.

Līgums par apbūves tiesību
Pamats apbūves tiesībai ir rakstiski noslēgts līgums par apbūves tiesību. Normatīvajos aktos netiek regulēti un noteikti šāda līguma noteikumi, jo šāds līgums ir privāttiesisks darījums, kas dod iespēju līgumslēdzējiem izvēlēties, ko paredzēt līgumā, kādus nosacījumus tajā iekļaut.

Civillikumā ir noteiktas tikai atsevišķas līguma būtiskās sastāvdaļas sastāvdaļas, kas iekļaujamas līgumā:
• zemesgabals, uz ko attiecas apbūves tiesība;
• apbūves tiesības termiņš (Civillikums noteikti nosaka tikai apbūves tiesības minimālo termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par 10 gadiem. Apbūves tiesības maksimālais laiks nav noteikts);
• maksa par apbūves tiesību (ja līdzēji nav vienojušies citādi, tad maksai piemērojami Civillikuma noteikumi par nomas līgumu).

Maksa par apbūves tiesību noteicama tikai naudā. Tomēr maksa nav nosakāma obligāti, jo līdzēji var vienoties arī par apbūves tiesības piešķiršanu bez atlīdzības.

Visi pārējie apbūves tiesības līgumā ietveramie noteikumi ir pašu līdzēju ziņā. Civillikums noteic, ka, beidzoties apbūves tiesības līguma termiņam, apbūves tiesība izbeidzas un nedzīvojamā ēka vai inženierbūve, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, kļūst par zemes gabala būtisku daļu, proti, tiek pievienota zemes īpašnieka zemes īpašumam. Tomēr Civillikums arī paredz, ka līdzēji apbūves tiesības līgumā var vienoties, ka apbūves tiesīgajam ir pienākums pirms apbūves tiesības līguma termiņa beigām atbrīvot zemesgabalu no nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves.

Līgumā var iekļaut arī citus nosacījumus – apbūves ierobežojumus, nosacījumus zemes gabala izmantošanai un uzturēšanai, nosacījumus piekļuvei apbūves gabalam, citus nosacījumus pēc līdzēju ieskatiem un vajadzības.

Ko var celt un lietot uz apbūves tiesības pamata
Apbūves tiesība dod tiesības celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi. Būvju klasifikācija, tajā skaitā inženierbūvju un nedzīvojamo ēku klasifikācija dota Ministru kabineta noteikumos Nr. 326 Būvju klasifikācijas noteikumi. Apbūves tiesība dod tiesības celt un lietot visdažādākās nedzīvojamās ēkas un būves, arī inženierbūves, praktiski jebko, kas var tikt izmantots saimnieciskai darbībai, komercdarbībai.

Apbūves tiesība neparedz tiesības uz svešas zemes celt dzīvojamo māju. Uz apbūves tiesības pamata uzbūvēto nedzīvojamo būvi ar laiku varēs pārveidot par dzīvojamo ēku, ja apbūves tiesīgais būs ieguvis savā īpašumā zemi zem nedzīvojamās būves.

Apbūves zemes gabala noteikšana
Pirms apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā ir jābūt noteiktam zemes gabalam, uz ko attiecas apbūves tiesība.

Apbūves tiesību var nodibināt gan uz visu zemes gabalu, gan arī uz reālu neatdalītu daļu – zemes vienību vai zemes vienības daļu, kas reģistrēta Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā. Noslēdzot apbūves tiesības līgumu par zemes vienības daļu, tam pievieno grafisko materiālu.

Apbūves tiesību var nodibināt uz neapbūvētu zemes gabalu vai tā daļu, kas nav apbūvēta. Apbūvei nepieciešamais zemes gabals tiek noteikts, ievērojot būvniecības un citu likumu prasības.

Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kārtību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi.

Zināmu laiku kopš apbūves tiesības ieviešanas nebija precīzi noteikts, kādam ir jābūt zemes vienības daļas grafiskajam materiālam. Noteikumos kopš 2018. gada septembra vidus ir veikti grozījumi, lai to precizētu.

Atbilstoši noteikumu 23. punktam, lai zemes vienības daļu reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā, Valsts zemes dienestā jāiesniedz iesniegums, kam jāpievieno:
• grafiskais pielikums – zemes robežu plāna kopija vai cits grafiskais materiāls, kurā attēlota plānotā zemes vienības daļa, vai zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas dokumenti. Apbūves tiesības ierakstīšanai zemesgrāmatā pievieno mērnieka sagatavotu grafisko materiālu, kurā attēlota plānotā zemes vienības daļa un norādītas koordinātas Latvijas 1992. gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS–92 TM), vai zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas dokumenti;
• valsts institūcijas vai vietējās pašvaldības lēmums par zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķa un tam piekrītošās zemes platības noteikšanu, ja ziņas par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nav iesniegusi vietējā pašvaldība vai valsts institūcija.

Šādas prasības apbūves tiesības ierakstīšanai zemesgrāmatā grafiskajam pielikumam noteiktas, lai zemes vienības daļa būtu viennozīmīgi identificējama arī apvidū, grafisko materiālu var izgatavot tikai sertificēts speciālists, norādot tajā nepieciešamo specifisko informāciju.

Tātad, ja apbūves tiesība netiek pielīgta uz visu nedalīto zemes vienību, bet gan uz kādu tās reāli neatdalītu daļu, tad jāpasūta sertificētam mērniekam izgatavot atbilstošu šīs zemesgabala daļas grafisko materiālu, jālūdz vietējo pašvaldību pieņemt lēmumu par zemesgabala daļas lietošanas mērķa noteikšanu. Pēc šo dokumentu saņemšanas Valsts zemes dienests reģistrēs šo zemesgabalu kadastra sistēmā, piešķirot arī attiecīgu kadastra apzīmējumu. Tālāk jau apbūves tiesības līgumu var iesniegt ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot grafisko materiālu un datus no Kadastra informācijas sistēmas. Protams, ir jārēķinās gan ar laiku, kas nepieciešams grafiskā materiāla izgatavošanai, lēmuma saņemšanai un reģistrēšanai Kadastra informācijas sistēmā, gan arī attiecīgām izmaksām par sertificēta mērnieka pakalpojumu un ar reģistrēšanu informācijas sistēmā saistītajiem maksājumiem.

Apbūves tiesības izbeigšanās
Apbūves tiesība izbeidzas pati līdz ar zemesgrāmatā reģistrētā apbūves tiesības termiņa beigām. Izbeidzoties apbūves tiesībai, izbeidzas visas trešo personu lietu tiesības, kas nodibinātas uz apbūves tiesību.

Pirms zemesgrāmatā reģistrētā apbūves tiesības termiņa beigām apbūves tiesība izbeidzas ar:
• tiesību sakritumu vienā personā;
• tiesas spriedumu;
• savstarpēju vienošanos.
Ja apbūves tiesība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām par labu trešajām personām, tad, izbeidzot apbūves tiesību pirms zemesgrāmatās reģistrētā apbūves tiesības termiņa beigām ar tiesību sakritumu vienā personā vai savstarpēju vienošanos, šīs tiesības bez šo personu piekrišanas nevar aizskart.

Zemes gabala īpašnieks var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē. To var darīt gadījumā, ja apbūves tiesīgais būtiski pārkāpj līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu paredzētos ierobežojumus apbūvei vai pasliktina apbūvei nodotā zemes gabala stāvokli. Tāpat arī to var darīt citos gadījumos, ja tādi paredzēti līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu. Zemes gabala īpašnieks var prasīt apbūves tiesības izbeigšanu, ja pēc viņa pieprasījuma pārtraukt un novērst pārkāpumu apbūves tiesīgais to nav izdarījis. Ja tas noteikts līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu, tad apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības izbeigšanās ir pienākums atbrīvot zemes gabalu no nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves. Civillikums paredz arī, ka zemes gabala īpašniekam ir tiesība pēc apbūves tiesības izbeigšanās prasīt atlīdzināt visus zaudējumus, kurus apbūves tiesīgais viņam nodarījis, lietojot apbūvei nodoto zemes gabalu.

Apbūves tiesības lietošana
Apbūves tiesību var izlietot pats apbūves tiesīgais, tā ir arī komercdarījumu priekšmets – tā ir pārdodama brīvā tirgū, izsolēs, dāvināma, ieķīlājama, mantojama.

Apbūves tiesības spēkā esamības laikā apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un atbildēt kā īpašniekam pret visām trešajām personām. Līdz ar to arī visi apbūvei nodoto zemes gabalu un apbūves tiesību apgrūtinājumi un tā uzturēšanai nepieciešamie izdevumi attiecināmi uz apbūves tiesīgo.

Lai realizētu apbūves tiesību un ar to saistīto, līdz ar grozījumiem Civillikumā un apbūves tiesību regulējuma iekļaušanu izdarīti grozījumi arī vairākos saistītajos normatīvajos aktos, kas regulē jautājumus saistībā ar apbūves tiesību:
• Zemesgrāmatu likumā noteikts apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā kā zemes gabala apgrūtinājumu un šim nolūkam atklāt atsevišķu apbūves tiesības nodalījumu;
• Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku attiecībā uz nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi atzīstams arī apbūves tiesīgais. Tādējādi apbūves tiesīgais iegūst visas nekustamā īpašuma īpašniekam noteiktās tiesības un pienākumus;
• likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli par nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi maksā apbūves tiesīgais. Savukārt zemes gabala īpašniekam visu apbūves tiesības spēkā esamības laiku saglabājas pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi.

Kas jāatceras par apbūves tiesību
Rezumējot iepriekš teikto par apbūves tiesību, tā ir nepieciešama, reāli lietojama un faktiski vienīgā iespēja gadījumos, kad vajag celt un lietot nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi uz svešas zemes. Jārēķinās gan ar laiku, gan izmaksām, lai reģistrētu zemesgrāmatā apbūves tiesību un visu zemes gabalu vai kādu tā daļu. Uzsākt būvniecības procesu, tas ir, ierosināt būvniecību, iesniedzot būvniecības ieceres iesniegumu būvvaldē, var tikai pēc tam, kad apbūves tiesība ir reģistrēta zemesgrāmatā, jo būvniecību var ierosināt tikai zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Tas noteikti ir svarīgi, plānojot būvniecību, izmantojamos līdzekļus un piesaistāmo finansējumu šai būvniecībai, laiku un citus resursus, lai nenāktos saskarties ar situāciju, ka nav iespējams izmantot kādu finansējuma avotu, jo nevar paspēt īsā laikā sakārtot visu nepieciešamo apbūves tiesības reģistrēšanai zemesgrāmatā.

Informāciju un padomu var iegūt personas pašas gan no normatīvajiem aktiem, gan būvvaldē, gan Valsts zemes dienestā, gan pie citiem speciālistiem, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, – juristiem, būvniecības speciālistiem.