AS APF Holdings (turpmāk - APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai būtiski palielinātu Alūksnes Putnu Fermas koncerna darbības mērogu un līdz 2025.gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%. Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022.gadā līdz pat 25 miljoniem 2025.gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 tūkstošiem. Papildus APF plāno uzsākt arī olu pārstrādi, savu ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām, lai radītu mūsdienīgus un veselīgus olu produktus.

Paredzams, ka uzņēmuma EBITDA (jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) augs no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz pat 8.5 miljoniem eiro 2025.gadā, pateicoties gan darbības apjomu, gan rentabilitātes pieaugumam.

"Putnkopībā ir augstas fiksētās izmaksas, kuras samērā maz ietekmē ražošanas apjoms. Tas nozīmē, ka, pārsniedzot saražoto simts miljonu apjomu gadā, uzņēmums pelna arvien vairāk no katra nākamā saražotā olu miljona. Attiecīgi, mūsu IPO mērķis ir būtiski kāpināt ražošanas jaudas, kas, savukārt, ļaus uzņēmumam pelnīt arvien vairāk un turpināt investēt attīstībā. IPO mums nozīmēs jaunu attīstības dinamikas sākumu," saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Būtiksi ir minēt, ka APF jaunajās dējējvistu novietnēs ražos "kūtīs dētās" olas - nevis sprostos. Gan Latvijā, gan Eiropā un citviet pasaulē aug pieprasījums tieši pēc "kūtīs dētajām" olām, kurās vistas dzīvo veselīgos apstākļos un brīvi pārvietojas. No 2025.gada lielveikalu tīkli arī Latvijā plāno pāriet tikai uz kūtīs dēto vai brīvos apstākļos turētu vistu olām un APF koncerns ar jaunajām kūtīm un attīstības plāniem būs gatavs šīm pārmaiņām.

"Viens no pamatiem APF izaugsmes plāniem ir eksports, ņemot vērā, ka 21 no 36 Eiropas valstīm patērē vairāk olu nekā saražo. Piemēram, Vācijā ir Eiropā lielākais olu iztrūkums, kur tiek importēts vairāk nekā 320 tūkstoši tonnu olu gadā. Arī tādas valstis kā Lielbritānija, Beļģija, Itālija un pat kaimiņvalsts Igaunija ir nozīmīgi olu importētāji, nevis eksportētāji," turpina J. Adamovičs.

Olu ražošana ir efektīva un ilgspējīga, jo olbaltumvielu ražošanai no olām ir vajadzīgs salīdzinoši mazāk barības vielu. Piemēram, lai iegūtu vienu olbaltumvielu vienību, olu ražošanā ir nepieciešams vairāk kā četras reizes mazāk barības salīdzinot ar liellopu gaļas ražošanu.

"APF mērķis ir kļūt par pilnīgu aprites ražošanas modeļa piemēru, proti, tādu, kur ražošanas resursi tiek izmantoti videi draudzīgi un vairākkārtīgi. Pēdējo gadu patēriņa tendences liecina, ka cilvēkiem svarīgi uzturā izmantot ētiski un ilgtspējīgi ražotu pārtiku un APF ar savu pieeju izcelsies gan Latvijā, gan Eiropas eksporta tirgos," turpina J. Adamovičs.

Saistībā ar plānoto IPO APF finanšu jautājumos konsultē Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank, bet juridiskajos jautājumos zvērinātu advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns.

Kā ziņots agrāk, APF šī gada rudenī plāno doties biržā, īstenojot savu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering). Akcijas plānots iekļaut Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.