Saimnieks LV / 2024.gads (Februāris)

Govs gremošanas sistēma dabiski ir piemērota kokšķiedru saturošu barības līdzekļu sagremošanai – tātad zāle un siens ir barības pamatā. Cilvēks laika gaitā ir mainījis govs ēdienkarti, to papildinot ar viegli sagremojamiem ogļhidrātiem (cietes, cukura) no graudiem, melases u.c. barības līdzekļiem. Pateicoties izkoptajai ģenētikai un milzīgajam izslaukuma potenciālam, mūsdienu govs barības deva nav iedomājama bez graudiem. Tomēr spureklis laika gaitā nav piemērojies straujajām pārmaiņām barībā, tāpēc bieži augstražīgu govju ēdināšana notiek uz to veselības rēķina. Izprotot gremošanas procesus, ir iespējams nodrošināt augstu izslaukumu, saglabājot to veselību.

Barojam spurekli, nevis govi
Govs spureklī mīt vairāk nekā 7000 dažādu mikroorganismu sugu, katra ir pielāgojusies noteiktiem apstākļiem. Piemēram, ja barība būs bagāta ar kokšķiedru, tad pieaugs kokšķiedru šķeļošo mikroorganismu skaits. Savukārt, ja barībā būs daudz graudu, tad pieaugs to mikroorganismu skaits, kas šķeļ cieti un cukurus. Atkarībā no izēdinātās barības veida mainīsies arī spurekļa vides skābums jeb pH. Par optimālu vidi spureklī uzskata pH 6 vai vairāk. Govij ir dabiski mehānismi, kā kontrolēt spurekļa pH vidi. Piemēram, atgremošanas laikā barības kumoss sajaucas ar siekalām, kas ir sārmainas (pH >7). Savukārt spurekļa sienas ir veidotas no mazām bārkstiņām, kas palielinās, ja barības devā ir daudz viegli sagremojamo ogļhidrātu, jo bārkstiņas absorbē gaistošās taukskābes, kas rodas cietes un cukura fermentācijas rezultātā. Spurekļa veselībai ir ļoti svarīgs barības smalcinājums, jo spureklī esošie mikroorganismi burtiski pieķeras katrai barības daļiņai. Piemēram, rupji salmi tiks fermentēti ilgi, turpretī smalki samaltu miltu fermentācija notiks strauji. Sastādot barības devu govij, būtībā tiek sastādīta barības deva spurekļa...

Pilnu rakstu lasiet februāra SAIMNIEKS LV numurā!