Saimnieks LV / 2025.gads (Februāris)

Siguldas novada Krimuldas pagastā netālu no Inciema saimnieko Ilze un Juris Lipski. Ar Ilzi iepazinos Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības pieredzes apmaiņas braucienā uz Franciju, bet arī pirms tam ļoti bieži Facebook lapā ievēroju ABSOLŪTS ĒD aktivitātes. Vairāk par to stāsta Ilze.

– Kā nonācāt līdz šādam zīmola nosaukumam ABSOLŪTS ĒD?
Ilze: – Kad pirms 16 gadiem uzsākām saimniekot, meklējām, ko tajos 2 ha zemītes, kas bija mūsu rīcībā, varētu darīt un kas mums patiktu. Audzējām dārzeņus, puķes, bija vēl kādas idejas, paralēli tam es izveidoju blogu, kur dalīties ar receptēm. Viens ir, piemēram, izaudzēt fenheli, pavisam kas cits – to pārdot un ieteikt, kā un ko no tā pagatavot. Bloga nosaukums uzradās pats no sevis (gluži kā mūza būtu blakus stāvējusi) un vairs neizgāja no prāta – ABSOLŪTS ĒD. Beigu beigās sapratām, ka paliksim pie dārzeņiem. Nu vajadzēja nosaukumu saimniecībai. Atklājām, ka es pirmajiem klientiem, kurus biju pierunājusi paņemt kādu netradicionālu ķirbīti vai zaļumus, telefona kontaktos esmu saglabāta kā Absolūtā Ilze. Tā bloga nosaukums kļuva par mūsu izaudzētā un saražotā firmas zīmi.

– Tad jau sanāk, ka klients precīzi raksturoja to, ko dari. Cik sen blogs tev ir?
Ilze: – No 2010. gada. Tolaik bija blogu zelta laiki, tos nomainīja Instagram un Facebook, līdz ar to vairāk skatījās attēlus, nevis tekstu, vēlāk pievienojās video un bloga ēra aizgāja pagātnē. Arī manam blogam, kur bija ļoti daudz dažādu recepšu un ierakstu, tāpat otram blogam par grāmatām tas negāja secen. Taču blogs ir izaudzinājis mūsu saimniecību, ja nebūtu tā, iespējams, ka viss būtu bijis citādi.

Kursos stāsta, cik svarīgs ir biznesa plāns. Taču mums tāda nekad nav bijis. Ja man sākumā kāds būtu teicis, ka mēs audzēsim dārzeņus un tirgosim tos caur pakomātiem pa visu Latviju, teiktu – nē, neko tādu neplānojam, bet tieši to tagad darām.

– Ko tad bijāt plānojuši darīt?
Ilze: – Bijām domājuši vairumā audzēt dažādus dārzeņus un realizēt kādam, kas ar tiem rīkojas tālāk. Pirmajā gadā pushektārā izaudzējām gurķus un kabačus vietējam pārstrādātājam. Nu negāja kopā tā matemātika! Sapratām, ka ar saviem niecīgajiem zemes resursiem nevaram audzēt vairumā un ka būs jāiet cits ceļš. Tad sākām audzēt puķes, bet tā bija pavisam īsa epizode. Bija nokarenās puķes podos u.c. Braucām ar tām uz tirgu. Pagrieziena punkts bija 2012. gada ziema, kad vīrs zaudēja darbu. Bija jāizvēlas – meklēt algotu darbu un savas saimniecības lietas bīdīt pa vakariem un brīvdienām vai arī pilnībā visu laiku un spēkus veltīt savam biznesam? Mēs izvēlējāmies riskēt ar 2. variantu. Ziema, naudas dārzeņu sēklām nav. Ko darīt? Vīrs internetā uzgāja, ka ziemā zem lampām var izaudzēt mikrozaļumus. Nolēmām pamēģināt – varbūt sanāk. Vismaz tik, lai iegādātos dārzeņu sēklas, ko iesēt. Šie zaļumi pirmajā ziemā mūs izglāba, dodot cerību, ka mums viss sanāks. Bija ļoti grūti, bet vēlme saimniekot savā zemē deva spēku. Nu esam pašnodarbinātie un ABSOLŪTS ĒD ir reģistrēts kā zīmols.

– Ko tev laikapstākļi ir nodarījuši?
Ilze: – Mēģinām ar tiem sadzīvot. Bet dārzkopība ir nozare, kur laikapstākļi diktē visu. Ar to ir jārēķinās, ka nevar paredzēt, kāds būs gads. Nākamo sezonu un platības var plānot uz papīra, bet tikai sezonas beigās redzi, kas patiesībā ir sanācis.

– Kāpēc izlēmāt saimniekot bioloģiski?
Ilze: – Man nav lauksaimnieciskās izglītības, tāpēc uzskatīju to par vienīgo loģisko veidu. Vēlāk sekoja kursi, dažādas lekcijas un apmācības. Tas tikai vēl vairāk nostiprināja pārliecību par izvēlēto ceļu. Par savu zemi rūpēsimies tā, lai to varētu izmantot arī mūsu bērni un mazmazbērni.

– Kā tad sanācis, ka esi lauksaimniece?
Ilze: – Manuprāt, dzīvē viss ir saistīts. Es uzaugu Siguldā, kas nav izteikta pilsēta. Omei Siguldā pie mājas gan bija mazdārziņš, bet es sev nosolījos, ka nekad mūžā man nebūs dārza. Jau 16 gadu vecumā zināju, ka gribu mācīties filozofiju, un nepārdomāju. Joprojām uzskatu, ka tās bija ļoti vērtīgas studijas. Tur sapratu, ka dzīve ir tikai viena un jānodzīvo, kā pats gribi, nevis kā diktē citi. Atliek apzināties, ko dzīvē gribi darīt un kur gribi būt. Tad Juris atveda mani uz šejieni parādīt vietu, kur mēs varētu dzīvot un būvēt savu kopīgo sapni. Tā filozofija mani aizveda uz laukiem.

– Kāda tavam vīram ir izglītība?
Ilze: – Viņš ir beidzis Ekonomikas...

Pilnu rakstu lasiet februāra SAIMNIEKS LV numurā!