Reaģējot uz Latvijas Bankas atteikšanos apturēt maijā publicēto “Ieteikumu dabas daudzvedībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai” virzīšanu kredītiestādēs, 19 zemes sektoru pārstāvošās organizācijas nosūtījušas vēstuli prezidentam un ministrijām, aicinot steidzami izvērtēt Latvijas Bankas darbību un tās kompetenci.  Organizācijas vērš uzmanību, ka pretēji pašu definētajai vīzījai par attīstītu valsti un pārtikušu sabiedrību banka apzināti kavē Latvijas ekonomisko izaugsmi. Vēstuli parakstījušas lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozares organizācijas un uzņēmumi, tostarp biedrība “Zemnieku saeima”, lauksaimniecības pakalpojumu koperatīvs “LATRAPS”, akciju sabiedrība “Latvijas finieris” un “Latvijas meža īpašnieku biedrība”.

Organizācijas pauž sašutumu, kāpēc vadlīniju izstrādē nav pieaicināts neviens lauksaimniecības, mežsaimniecības vai citas pārstāvētās nozares speciālists, uz kuriem attieksies minētie ieteikumi. Rezultātā dokuments tapis ar apšaubāmiem, nekonkrētiem un savstarpēji konfliktējošiem apgalvojumiem. Tāpat nav skaidrs, pēc kādas metodikas, standartiem un kvalifikācijas kritērijiem ieteikumi izstrādāti un kā notikusi ekspertu izvēle. Vēstules parakstītāji  uzsver, ka tik nozīmīga dokumenta izstrāde nedrīkst notikt atrauti no iesaistītajām nozarēm un reālās  saimnieciskās darbības. 

“Mēs, zemes sektoru pārstāvošās organizācijas, konceptuāli neiebilstam Latvijas Bankas vai jebkuras citas institūcijas iniciatīvai izveidot individuālas, Latvijas dabas un klimatiskajiem apstākļiem atbilstošas vadlīnijas, taču tām jābūt profesionālām, kvalitatīvām un Latvijas vietējiem apstākļiem un situācijām atbilstošām. Diemžēl esošās vadlīnijas tādas nav,“ apgalvo vēstules autori. 

 Organizācijām vairākkārt tiekoties ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, tās padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners norādījis, ka ekspertu izvēles kritēriji neesot bijuši, jo “Latvijas Banka nenodarbojas ar birokrātisku papīru radīšanu” un konsultanti pieaicināti pēc paša subjektīvās izpratnes par vadošajiem ekspertiem dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Savukārt jautājumā par metodiku no Kušnera saņemts haotisks skaidrojums par anketēšanām, zinātniskajām grupām un viedokļiem, reizē atzīstot, ka izstrādes procesā nav pastāvējusi vienota un rakstiska vadlīniju izstrādes metodika. Tostarp, Latvijas Banka pilnībā ignorējusi faktu, ka pēc 2027. gada esošie atbalsta pasākumi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam (KLP ekoshēmas) vairs nepastāvēs un Lauku atbalsta dienests tos vairs neadministrēs. Organizāciju ieskatā trūkst skaidrojuma, kā šie kritēriji tiks aktualizēti pēc pašreizējā plānošanas perioda beigām.

Vēstulē Valsts prezidentam Edgaram Rinkevičam, Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Zemkopības ministram Uldim Augulim, Klimata un enerģētikas ministram Jānim Vitenbergam, Finanšu ministram Mārim Kučinskim un Ekonomikas ministram Viktoram Valainim organizācijas lūdz veikt pārrunas ar Latvijas Bankas vadību, akcentēt nozaru identificētās problēmas un apturēt vadlīniju praktisku izmantošanu kredītiestādēs līdz brīdim, kad tiks veikts neatkarīgs metodoloģiskais izvērtējums.