Šā gada 12. augustā sākas ūdensputnu medību sezona. Valsts meža dienests aicina iepazīties ar medību nosacījumiem noteiktās teritorijās, medību drošības un biodrošības prasībām saistībā ar augsti patogēno putnu gripu, kā arī svina skrošu munīcijas lietošanas aizliegumu.
Ūdensputnu medību sezona tiek atklāta 12. augustā plkst. 16.00. Medību sezonas sākumā – no 12. augusta līdz 14. septembrim, ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. Ūdensputni, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, un līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits. Pagājušajā medību sezonā Valsts meža dienestam tika ziņots par 17 000 ūdensputnu nomedīšanu.
Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Publisko ezeru un upju saraksts ir atrodams Civillikuma 1. pielikumā. Valsts meža dienests atgādina, ka medīt publiskajās ūdenstilpēs, kas atrodas pilsētu administratīvajās teritorijās, atļauts tikai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības noteikto kārtību. Ja pašvaldība šādu kārtību nav izstrādājusi, medīt pilsētas teritorijā ir aizliegts.
Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
Medniekiem jāņem vērā, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti citi ūdensputnu medību termiņi, liegumi un ierobežojumi. Pirms došanās uz medību vietu ieteicams noskaidrot konkrētās medību platības tiesisko statusu un ierobežojumus, kas saistīti ar ūdensputnu medībām:
Informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS.
Medību drošības prasības un to kontrole
Ūdensputnu medību sezonas atklāšanas laikā Valsts meža dienests sadarbībā ar Valsts policiju plāno veikt medību kontroli, galveno uzmanību pievēršot tieši drošības prasību ievērošanai. Piedaloties ūdensputnu medībās, medniekiem ir jāpārzina un jāievēro visas medību drošības noteikumu prasības. Neskatoties uz to, ik gadu tiek konstatēti medību drošības prasību pārkāpumi. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir pielādēta medību šaujamieroča pārvadāšana, medījot no laivas “uz celšanu”, šaujamieročus lieto divi un vairāki no laivā esošajiem medniekiem, tiek šauts uz putniem, kas atrodas uz ūdens. Šādā situācijā skrotis var bīstami rikošetēt pret ūdens virsmu un apdraudēt citus. No rikošetiem sevišķi jāuzmanās, lietojot tērauda skrošu munīciju.
Ņemot vērā to, ka publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, Valsts meža dienests aicina medniekus cienīt un respektēt cilvēkus, kuri dzīvo vai atpūšas pie ūdens.
Biodrošības prasības saistībā ar augsti patogēno putnu gripu
Ar augsti patogēno putnu gripu (APPG) var saslimt ne tikai savvaļas putni un mājputni, bet arī mājdzīvnieki (suņi un kaķi) un cilvēki. Līdz ar to, medījot ūdensputnus, medniekiem kopumā jāievēro tādas pašas biodrošības prasības kā mežacūku medībās:
Ja cilvēkam divu nedēļu laikā pēc kontakta ar potenciāliem infekcijas pārnēsātājiem (t.sk. kaķiem suņiem un citiem dzīvniekiem) vai pēc kontakta ar vidi vietā, kur konstatēta APPG, parādās akūtas augšējo elpceļu slimības pazīmes, nepieciešams palikt mājās un sazināties ar ārstu. Ja medību sunim, kas nesen piedalījies putnu medībās, paradās akūtas augšējo elpceļu slimības pazīmes, nepieciešams nekavējoties parādīt suni veterinārārstam.
Papildus informācija par APPG izplatību un uzliesmojumiem atrodama Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā https://www.pvd.gov.lv/lv/putnu-gripa un Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā https://www.spkc.gov.lv/lv/putnu-gripa.
Svina skrošu munīcijas lietošanas aizliegums
Saskaņā ar EK Regulas Nr. 1907/2006 (REACH regulas) XVII pielikumu kopš 15.02.2023. mitrājos vai līdz 100 m attālumā no tiem ir aizliegts izšaut skrotis, kurās svina koncentrācija pēc masas ir 1 % vai vairāk, kā arī šādas skrotis ir aizliegts nēsāt šaušanas izgājienā mitrājos vai šāda šaušanas izgājiena ietvaros. Mitrāji EK regulas izpratnē ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus.
Šis aizliegums faktiski nozīmē to, ka visā Latvijas teritorijā ūdensputnu medībās aizliegts lietot skrošu šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties ar svinu saturošu skrošu munīciju ūdenstilpēs un blakus tām.
Ziņošana par nomedītajiem ūdensputniem
Medību noteikumos ir noteikta kārtība, kādā mednieki apkopo informāciju par nomedītajiem ūdensputniem, norādot putna sugu, un iesniedz to Valsts meža dienestam. Medījot individuālajās medībās publiskajos ezeros un upēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām. Mēneša laikā pēc medību sezonas beigām apkopotā informācija jāiesniedz Valsts meža dienestam.
Apskatīt medījamo ūdensputnu elektronisko noteicēju iespējams vietnē www.nomeditie.org.
Lai iegūtu datus arī par nomedīto ūdensputnu vecumu un dzimumu un sējas zosu pasugām, medniekus aicina ziņot par nomedītajiem ūdensputniem Medību saimniecības attīstības fonda projektam “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte”. Par nomedītajiem ūdensputniem tiek aicināts ziņot Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijai sev ērtākajā veidā:
Ziņojumā norāda informāciju kā par nomedītajiem, tā neatrastajiem ūdensputniem. Tajā iekļauj ziņas par medību datumu, aptuveno vietu (piemēram, pagasts), vai medībās izmantots suns, neatrasto putnu skaitu un, ja iespējams, sugu, gredzenu esamību un uz tiem norādīto informāciju. Var norādīt arī papildus informāciju – piemēram, putnam ir neierasts spalvu krāsojums vai parazīti, putns nomedīts grāvī, “uz celšanu” vai tamlīdzīgi. Svarīga var būt arī informācija par neveiksmīgām medību reizēm – piemēram, vakarā putnu pārlidojumi bijuši vāji vai pat nav redzēts neviens putns.
Sūtot informāciju, vēlams pievienot nomedītā putna foto. Pīļu noteikšanai ir pietiekami, ja fotoattēlā redz knābi un astes galiņu, bet pats svarīgākais ir spārns – izplests, ar asumu uz spārna “spoguli” un trešās pakāpes lidspalvām un to segspalvām. Fotografējot putnu, vēlams izvēlēties sausāko spārnu un iespējami labus gaismas apstākļus. Izmantojot lietotni “Mednis”, putna foto pievieno sadaļas “Medības” apakšsadaļā “Reģistrēt medījumu”.
Šī gada Mežsaimniecības konferencē uzmanība tiks pievērsta vairākiem nozīmī...
Šogad balsojumam konkursam “Eiropas Gada koks Latvijā” pieteikti 15 koki. A...
Valsts meža dienests informē, ka no novembra meža un meža zemes kadastrālo ...
Lai nodrošinātu kvalitatīvas un savlaicīgas kokmateriālu piegādes klientiem...