Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

Edmunds Būmanis ir vīnkoku kolekcionārs. Viņa kolekcijas dārzā Ķegumā 1300 kvadrātmetros aug 102 šķirņu vīnogulāji. Lielākā daļa šķirņu pārstāvēta ar vienu augu. Vairākus audzēt nevar atļauties, jo jau tagad dārzā ir gandrīz vienas vienīgas vīnogas. Atstātie brīvie zemes laukumiņi tik vien ir, kā vējam kur ieskriet un vīnkokus izvējot. Katram vīnkopim ir savi audzēšanas paņēmieni, katrs arī vadās nedaudz pēc citādiem priekšrakstiem. Dārzs un Drava augustā brauca iepazīties ar Edmunda Būmaņa kolekciju un iztaujāt tās veidotāju par viņa vīnogu audzēšanas pieredzi.

Kolekcionāra dārzā paviesojušās daudz vairāk nekā 100 šķirnes, jo stādījumos palikušas tikai tās, kas labi aug, daudz neslimo un arī ražo atbilstoši šķirnes īpatnībām. Līdz tik daudz šķirnēm Edmunds ticis apmēram beidzamajos 20 gados, tiesa, paši pirmie vīnkoki iestādīti krietni vien agrāk.

Ogas Būmaņi neved uz tirdziņiem, kaut arī kopumā vīnogu raža dārzā sanāk itin laba. Gardās daudzu šķirņu ogas tiek tikai tiem, kas atbrauc skatīt dārzu.

„Pirms 42 gadiem te bija klajš lauks,” Edmunds stāsta, ar roku plaši mādams. Visas privātmājas, kas šajā apkaimē redzamas, uzbūvētas 80. gados. Mēs te visi, kas būvējāmies, esam bijušie izsūtītie.” Viņš nosauc uzvārdu pēc uzvārda un min tuvējo māju saimnieku izsūtījuma vietas, pats bijis Tomskā. Desmit savas dzīves gadus pavadījis izsūtījumā. Kā šodien atceras, kā 1958. gadā, atgriežoties Latvijā un sēžot Stendes stacijā, sajutis ābolu smaržu. Dzelzceļnieks laikam manījis puikas slēptākās vēlmes iekosties ābolā un atnesis ābolu grozu. Pēc gada, kad Edmunda brālis strādājis par dārznieku Nogalē, padomju saimniecībā Lubezere, tur siltumnīcā augušas arī vīnogas. Tā bijusi pirmā sastapšanās ar vīnogām, pēc tam dienestā padomju armijā bijis nosūtīts uz Vidusāziju, kur varējis skatīt jau pavisam citādas – dienvidu vīnogas. Paša pievēršanās vīnkopībai sākusies krietni vēlāk.

Dārzā sastādīti blakus gan ļoti salcietīgi vīnogulāji, gan tādi, kas uz ziemu jāpiesedz. „Es neko īpaši nesedzu,” atzīstas vīnkopis. „Pieliecu pie zemes, ar āķiem piespraužu. Un tas arī viss.”

Edmunds savulaik studējis Latvijas Universitātē filozofiju, ar dārzkopību iegūtajai specialitātei nav nekādas saistības. Savukārt Edmunda čaklais palīgs vīna dārzā kopšanā – sieva Aina – pēc profesijas ir mūzikas skolotāja. Kad apprecējušies, tikuši pie zemes gabaliņa mājas celtniecīsmarbai un sākuši būvēties, tad arī vīnogas drīz bijušas klāt – tās atvedusi Edmunda māsa, kas tolaik strādājusi dārzniecībā Tukumā. Iestādītas ‘Dvietes Zilā’, ‘Zilga’, ‘Sukribe’ – pavisam pieci vīnogu stādi. Sākumā gan ar vīnogām nav aizrāvušies. Tulpes vajadzējis audzēt, lai var tikt pie līdzekļiem, kas bija ļoti nepieciešami celtniecībai. Edmunds atceras 90. gadus – jā, tad būtu varējuši nopirkt vēl zemi, pat ideālu vietu vīnogu audzēšanai, tagad noderētu, bet nebija naudas. Kam gan tad bija nauda!

„Vīnogas ir cimperlīgas kā sievietes – ir man arī viena īpaši cimperlīgā, nu jau diezgan paveca,” Edmunds Būmanis stāsta par kādu nobriedušu vīnkoku. „Pirms trim gadiem tikai sāka ražot. Slimoja, ražas nekādas nebija. Nolēmu mest ārā. Rudenī nepaspēju, pavasarī tāpat. Jūnijā skatos – zied kā traka. Tas bija tajā lietainajā vasarā. Jūnijā vīnkoks bija pilns ar ķekariem, un rudenī tie visi skaisti nokrāsojās! Neslimoja arī vairs. Koks saprot cilvēka nodomus!”

Ar ko vīnkokus mēslot
Vīnogām patīk augt, ja trūdvielām bagātā augsnē ir arī māls. Reizi četros gados zemē ap vīnogulājiem tiek ierušināts komposts. Vīnogas stādot, stādbedrē ar augsni sajauc arī dolomīta šķembas, lai saknes labāk var elpot. Ar laiku dolomīts sadalās, un tad saknes to var izmantot savā ēdienkartē.

Edmunda pašlaik aktuālā ķīmija: zilie graudiņi, soda, jods, Kristalons, kas lietojams augļu fāzē. Rudenī vīnogulājiem apkaisa granulēto superfosfātu. Ja tajā gadā ap vīnkokiem liek kompostu, tad superfosfātu jauc kopā ar to. Tālākā plauktā var likt Kemiras komplekso mēslojumu pavasarim un šķīstošo speciālo mēslojumu vīnogām, humusvielas, kas izmantotas intensīvas augšanas un ziedēšanas periodā. Tad laistīšanas šķidrumam pēc vajadzības tiek pievienoti arī mikroelementi.

Edmunds Būmanis vīnogas laista reti, aizvadītajā vasarā to darījis tikai vienu reizi. Latvijas šķirnēm saknes esot tuvu zemes virspusei, tām pirmajām var pietrūkt mitruma, tāpēc tās vairāk būtu jāpieskata, bet ievestajām šķirnēm lielākoties ir dziļas saknes, kas pašas atrod vajadzīgo mitrumu.

Apturēta neīstā miltrasa, taču pagatavotais šķīdums lapām bijis mazliet par stipru, malas ir nekrotizējušās.

Tikko sākusi attīstīties neīstā miltrasa.

Pirms divām dienām lapas apsmidzinātas ar šķīdumu. Redzams, ka slimības bojātās vietas ir nekrotizējušās.

Irši jāķer pavasarī
Visur kokos saliktas pudeles ar dzeltenīgu šķidrumu iršu un lapseņu ķeršanai. Vissvarīgākais gan esot pavasarī pēc iespējas izķert iršu mātes. Ja tas izdodas, tad pūznis pagalam. Mežiņā, kas pie mājas, koku un krūmu zaros sakarinot pudeles, daudz iršu izķēruši. Nekas cits neatliek – citādi vēlāk bariem nāk uz dārzu.

Recepte šķidrumam iršu izķeršanai:
Ņem pusi burkas ar saldinātu sulu, pielej vīnu un vēl ēdamkaroti etiķa (lai bites neiet ar šo šķidrumu cienāties), visu samaisa un beigās var pievienot augu aizsardzības līdzekli Aktara (kam tas ir pieejams). Salej pudelēs un iekar kokos.

ŠĶIRNES

'Denal'

'Viktor A' – garda vīnoga.

‘Valiants’ –  tas ir neiznīcināms vīnkoks, sezonas laikā ļoti pieaug, nežēlīgi jāgriež nost viss liekais, komentē vīnkopis.

‘Sukribe’ šogad ražo bagātīgi. Pagājušajā gadā septembrī tai visas ogas noēdušas bites, vēl ķērušās arī pie ‘Zilgas’. Tas ir gluži netipiski, parasti šādā grēkā krīt lapsenes.

'Junskaja Žemčužina'

‘Vikings’ – mazražīga,  cimperlīga, stingru mizu, bet garšīga.

'Širvinta'

'Agat Donskoj'

'Zilga'

'Agra'

'Madalen Royal' – vīnkopja sievas Ainas mīļākā oga.

FVR-7-9

'Swenson Red'

Noderīga pieredze
Šogad ļoti daudz ir gan neīstās, gan īstās miltrasas, laika apstākļi šīm kaitēm ir labvēlīgi – ir gan karstums, gan mitrums. Jāatceras, ka ļoti svarīgi, lai ap vīnogulāju būtu pietiekami laba gaisa apmaiņa, it īpaši tādos gados kā šis. Pret īsto un neīsto miltrasu Edmunds Būmanis veiksmīgi cīnās ar maisījumu, ko pats pagatavo no sodas (deserta karote uz litru) un ziepēm, zilajiem graudiņiem (kālija permanganāts) un dažām pilēm joda. Jāseko, vai sagatavotais šķīdums vīnkokam nav par stipru – var apdegt lapas. Ar sodas šķīdumu miglo, tiklīdz uz lapām pamana īstās vai par neīstās miltrasas pirmās pazīmes. Jānomiglo arī pirms ziedēšanas.

Postoša kaite ir vīnogu antraknoze. Vīnkopis iesaka nekavējoties izgriezt visu vīnogulāja zaru, uz kura slimība parādījusies.

Vīnogu slimību profilaksei

• jāizvēlas pret neīsto miltrasu, īsto miltrasu un pelēko puvi izturīgas šķirnes;
• vīnkokus nedrīkst sastādīt pārāk biezi, regulāri jāizgriež liekie un vārgie dzinumi un jāizravē nezāles, lai nodrošinātu pietiekami labu gaisa cirkulāciju;
• vecās nobirušās vīnogu lapas un nogrieztie zari rudenī vai pavasarī pirms veģetācijas perioda sākuma jāsavāc un jāsadedzina.

Vīnkopja rudens darbi
Kad vasara griežas uz rudens pusi un vīnogu ķekari sāk gatavoties (parasti augusta beigās, septembrī), ražojošiem vīnkokiem samazina lapu skaitu. Tas jādara, lai ogām tiek vairāk gaismas. Septembrī vīnogu zariem, ko laidīs ziemot, jāsāk pārkoksnēties. Ja vīnkoks nav regulāri apgriezts un ir izveidojies nekārtīgs zaru biezoknis, šis process kavēsies. Zari, kas līdz salam nebūs pārkoksnējušies, ziemā nosals.

Augļu posma apgriešana. 1. Augļu zars. 2. Aizstājējzars pavasarī. 3. Tas pats rudenī. Ar melno krāsu atzīmēti atstājamo zaru veidojumi jaunajam augļposmam. (Attēls no Gvido Dobeļa brošūras Vīnogu apgriešana un veidošana.)

Apgriešana, atstājot divus augļposmus. 1. Sākotnējā apgriešana rudenī. 2. Viengadīgo dzinumu apgriešana nākamajā gadā – tiek veidoti divi augļposmi un novākts noražojošais dzinums. 3. Izveidoti divi augļposmi (uz aizvietotājzariņa liekais trešais pumpurs vēlāk tiks izlauzts). 2.un 3. Griešanas shēma pēc veģetācijas nākamajā gadā. (Attēls no grāmatas: В.В.Бурова Секреты виноградной лозы.)

Kad ogas sāk gatavoties, vīnkoku nedaudz atlapo. lai ķekariem tiek vairāk saules un ir labāka gaisa maiņa.

Augustā vīnogas tiek galotņotas,  lai labāk briest dzinumi.

Kā vīnogas apgriezt pirms ziemas
Vīnkoka apgriešanu pirms ziemas parasti veic oktobra otrajā pusē, kad vīnkoks jau ir nometis lapas. Galvenais, kas ir jāizdara, – vīnkokam jāizveido augļu posmi. Katrs šāds posms sastāv no augļzara un aizvietotājzara. Augļzariņam atstāj četrus pumpurus, aizvietotājzariņam – divus.

Tas, lai augļzaram nākamajā gadā būtu raža. Tas laidīs ārā četrus zarus, uz kuriem veidosies vīnogu ķekari. Savukārt aizvietotājzariņam jākrāj spēki, lai strādātu ražai aiznākamajā gadā, tāpēc tam nākamgad uz diviem zariņiem, ko tas izlaidīs, vēl nevar ļaut veidot ķekarus. Augusta vidū vai beigās zariņus galotņo. Pazares noīsina pēc otrās lapas. Kad nākamgad augļzars izveidos ķekarus (ne vairāk kā astoņus), aiz pēdējā zariņa būs jānoskaita sešas lapas, kas šo ķekaru baros, pārējais gals jānogriež, lai vīnogulājs velti neizšķiestu spēkus.

Jācenšas izveidot 7–8 augļu posmus uz vienu vīnogulāju. Ja tas ir spēcīgs un tam ļauts izplesties ļoti lielam, piemēram, pa visu mājas sienu, tad var atstāt vēl vairāk augļu posmu. Edmunds Būmanis piebilst, ka savai ‘Arkādijai’, kas visai plaši izaugusi siltumnīcā, šogad atstājis kādus 15, jo šis spēcīgais vīnkoks tos spēj nodrošināt ar visu vajadzīgo. Tā kā vīnogas ražo tikai uz jaunajiem dzinumiem, vecos noražojušos rudenī izgriež.

Būmaņu vīnogu dārzā citiem augiem tiek dots maz vietas. Vīnkoku rindas galā pie tās tikušas pupiņas.

Putnu būrītis speciāli pielāgots zīlītēm – ar mazāku ieeju nekā vajag strazdiem.  Savs mājoklis esot arī mušķērājiem.

Refraktometrs - ar to var ātri un precīzi noteikt cukura saturu ogās.